2022. gadā Patērētāju strīdu risināšanas komisija kopumā pieņēma 207 lēmumus. Salīdzinājumam – tas ir par 15 lēmumiem vairāk nekā 2021. gadā un 78 lēmumiem vairāk nekā 2020. gadā. No pieņemtajiem lēmumiem patērētāja prasība apmierināta 170 gadījumos, un no tiem ir izpildīti 69 lēmumi, kas kopumā veido 41%.
Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pasūtījuma 2022. gadā veiktais ikgadējais pētījums, nedaudz vairāk nekā puse (54%) iedzīvotāju norāda, ka iepriekš nav zinājuši, ka strīdu ar neatbilstošas un nekvalitatīvas preces pārdevēju var risināt Patērētāju strīdu risināšanas komisija. Savukārt nedaudz vairāk nekā trešdaļa (38%) norāda, ka iepriekš ir par to zinājuši. Biežāk par to iepriekš ir zinājušas sievietes, respondenti ar augstāku izglītības līmeni un augstiem ienākumiem, kā arī pilsētās dzīvojošie respondenti.
Tāpat SKDS dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām ir diezgan pesimistiski noskaņoti attiecībā uz iespējām Latvijā panākt patērētājam pieņemamu risinājumu gadījumos, ja ir iegādāta nekvalitatīva prece vai pakalpojums. Kopumā puse jeb 50% uzskata, ka tas ir grūti (atbildi drīzāk grūti sniedza 39%, bet ļoti grūti – 11% aptaujāto). Savukārt 33% uzskata, ka panākt patērētājam pieņemamu risinājumu ir viegli (atbildi drīzāk viegli sniedza 31%, bet ļoti viegli – 2% aptaujāto). 17% iedzīvotāju nevarēja sniegt savu novērtējumu. Tomēr, vērtējot atbildes uz šo jautājumu vairāku gadu periodā, var redzēt, ka kopš 2019. gada pakāpeniski palielinās to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā panākt patērētājam pieņemamu risinājumu gadījumos, ja ir iegādāta nekvalitatīva prece vai pakalpojums, ir kopumā viegli (2019. gadā 20%, 2020. gadā 21%, 2021. gadā 23%, 2022. gadā 31%).
Savukārt Eiropas Komisijas ikgadējais pētījums dažādās valstīs (Consumer Conditions Scoreboard, 2023) liecina, ka lielākajā daļā valstu, tajā skaitā arī Latvijā, iedzīvotāju uzticēšanās līmenis patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm ir augstāks nekā vispārējais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei. Vienlaikus pētījums atklāj, ka pastāv saistība starp patērētāju uzticēšanos komersantiem un iestādes novērtējumu efektīvi izskatīt patērētāju sūdzības. Augstāka patērētāju apmierinātība un uzticēšanās komersantiem mēdz būt saistīta ar uzticības līmeni patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Tāpat pētījums rāda - patērētāji uzskata, ka strīdu ar komersantu ir vieglāk izšķirt ārpustiesas iestādē nekā tiesā. Šādi uzskata 38% Latvijas patērētāju, savukārt 21% domā, ka šādus strīdus vieglāk ir izšķirt tiesā.
Komisijā pieņemtajiem lēmumiem nav saistošs raksturs, tie ir rekomendējoši. Tomēr tas nenozīmē, ka tie nav ņemami vērā un izpildāmi. Komisijā izskatīto strīdu priekšrocība ir tāda, ka pieņemtie lēmumi neatspoguļo valsts iestādes viedokli par strīda risinājumu, bet gan strīds tiek risināts ārpustiesas strīdu risināšanas kārtībā. Komisijas sastāvu veido priekšsēdētājs, kura amata pienākumus izpilda pensionējušies tiesneši un patērētāju tiesību aizsardzības biedrības un komersantu biedrību pārstāvji. Ņemot vērā to, ka Komisijas sastāvā ietilpst tiesnesis, tiek nodrošināta izskatāmā jautājuma juridiskā analīze, savukārt komersantu biedrības pārstāvis nodrošina attiecīgās nozares dalību. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Komisijas lēmums ir gan juridiski korekts, gan arī atspoguļo nozares viedokli par strīda risinājumu. Īpaši jāuzsver tas, ka ar Komisijas starpniecību komersantu biedrībām ir iespējams iepazīties ar savas pārstāvamās nozares problēmām saistībā ar patērētāju tiesību jautājumiem, kā arī piedalīties šo problēmu risināšanā, sniedzot savu viedokli par strīda risinājumu.
PTAC atgādina – lai varētu izmantot savas patērētāju tiesības, iegādājoties preci vai pakalpojumu, vienmēr ir jāsaglabā darījumu apliecinošs dokuments (čeks vai cits maksājuma apliecinājums). Gadījumos, kad ir konstatēta preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem, strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju vispirms ir jācenšas atrisināt savstarpējo pārrunu ceļā. Tomēr, ja tas nav iespējams, aicinām rīkoties, kā norādīts Strīdu risināšanas procesā.
Informācija par komersantiem, kuri nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus, tiek publiskota Melnajā sarakstā, un tas ir viens no rīkiem, kas veicina patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī. Arī Administratīvā apgabaltiesa, savu viedokli paužot Administratīvās apgabaltiesas Spriedumā Lietā Nr.A420128721, piekritusi PTAC, ka tādā veidā tiek veicināta Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu izpilde. Komersantiem ir jārēķinās ar sekām, kādas var iestāties, ja tie nepilda komisijas lēmumu, tostarp to, ka informācija par to iekļaušana Melnajā sarakstā var negatīvi ietekmēt komersantu reputāciju.
2022. gadā Melnajā sarakstā iekļauti komersanti, kuri ir izbeiguši savu saimniecisko darbību, komersanti, kuri ļaunprātīgi izmantojuši patērētāju uzticību, kā arī komersanti, kuri veic aktīvu komercdarbību, bet dažādu iemeslu dēļ atsakās izpildīt Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus, piemēram, SIA “Presto Autoskola”, SIA “Torex Group”, AS ”Elīza-K”, SIA “Deniels”, SIA “Interlux Travel”, SIA “InterParts” , SIA “Kotryna”, SIA “adidas Baltics”, SIA “Datori un Co” u.c. Ar Komisijas pieņemtajiem lēmumiem iespējams iepazīties šeit.
Pirms pirkuma veikšanas iesakām patērētājiem ņemt vērā PTAC Melno sarakstu, pievērst uzmanību PTAC izveidotajam Aizdomīgo vietņu sarakstam un iepazīties ar citu patērētāju atsauksmēm, lai pārbaudītu informāciju par izvēlēto komersantu un veiktu drošu pirkumu.