Pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma, Reklāmas likuma, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma, Civillikuma u.c. normatīvo aktu prasības, kas skar konkrēto pakalpojumu piedāvāšanu un nodrošināšanu.
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir:
- sniegt pilnīgu un patiesu informāciju par sevi un piedāvāto pakalpojumu. Tas attiecas uz sociālajām platformām (Facebook u.c.), tīmekļvietnēm (mājas lapām), lietotnēm (mobilajām aplikācijām), kā arī visa veida reklāmas materiāliem[1].
- pirms līguma noslēgšanas dot patērētājam iespēju iepazīties ar līguma noteikumiem (tajā skaitā visiem pielikumiem), pakalpojuma maksu (vai maksas aprēķināšanas kārtību), norādīt visas papildu maksas, kas saistītas ar pakalpojuma izmantošanu (bērnu sēdeklītis, papildu šoferis u.c.)[2].
- izstrādāt skaidrus, saprotamus, viegli uztveramus līguma noteikumus. Līguma noteikumos cita starpā jānorāda visi ierobežojumi, apdrošināšanas nosacījumi, pašrisks, drošības nauda[3].
- līgumos ar patērētāju izvairīties no netaisnīgu līguma noteikumu iekļaušanas[4].
- nosakot līgumā līgumsodu (jebkādas summas, kas pēc būtības uzskatāmas par līgumsodu), tam jābūt ekonomiski pamatotam. Patērētājam ir tiesības apstrīdēt piemērotā līgumsoda apmēru. Līgumsodus ieteicams norādīt līgumā vienkopus[5].
- pierādīt katrus zaudējumus, kas tiek pieprasīti no patērētāja (patērētāja vainu, nodarīto zaudējumu apmēru). Lai pieprasītu zaudējumus no patērētāja, ir jābūt patērētāja darbībai/bezdarbībai (vainai). Ja vienoties par zaudējumiem un to apmēru neizdodas, strīds risināms tiesā, strīdu nevar nodot ārpustiesas parādu piedziņai. Nav pieļaujams, ka no patērētāja iemaksātās drošības naudas vai no bankas konta vienpersoniski tiek ieturētas naudas summas par zaudējumiem[6].
- nodrošināt, lai pakalpojuma uzsākšana un pabeigšana tiek fiksēta (piemēram, automašīnām pieņemšanas – nodošanas akts, citiem transportlīdzekļiem atzīme lietotnē). Jābūt skaidrai informācijai, kur un kā transportlīdzekli var novietot[7]. Jāņem vērā, ka patērētājs var novērtēt tikai transportlīdzekļa vizuālos bojājumus un/vai tādas tehnikas neatbilstības, ko var konstatēt uzreiz (redzami bojājumi, sasists stikls u.c. vizuāli un patērētājam iespējami novērtējami bojājumi).
- strīdu ar patērētāju vispirms risināt, savstarpēji vienojoties, cenšoties vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu. Ieteicams izstrādāt iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību. Ja strīdu neizdodas atrisināt, savstarpēji vienojoties, tad strīds risināms tiesā (nedrīkst paredzēt, ka strīdi tiks izšķirti šķīrējtiesā)[8].
- tīmekļvietnē un lietotnē nodrošināt viegli un skaidri uztveramu, izlasāmu un atrodamu informāciju[9]. Līguma noteikumiem tīmekļvietnē un lietotnē ir jābūt vienādiem.
- nodrošināt ērtu un, ņemot vērā pakalpojuma specifiku, pietiekami savlaicīgu saziņu ar pakalpojuma sniedzēju[10]. Jāizvērtē iespēja nodrošināt saziņas iespējas jebkurā diennakts laikā ar pakalpojuma sniedzēja darbinieku, kas operatīvi spēj risināt nestandarta situācijas.
- veikt arī tādu transportlīdzekļu kā elektroskrejriteņu (t.sk., kas ir aprīkoti ar noņemamu vai neizjaucamu sēdvietu) un elektrisko velosipēdu reģistrāciju VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, lai tos varētu lietot un pārvietoties pa koplietošanas ceļiem[11].
PTAC informē, ka tas ir izstrādājis detalizētus ieteikumus īstermiņa (koplietošanas) transportlīdzekļu nomas pakalpojumu sniedzējiem. Ar tiem iespējams iepazīties šeit:
[1]Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.pants; Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9., 10. un 11.pants; Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.pants.
[2]Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9., 10. un 11.pants.
[3]Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pants.
[4]Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.pants.
[5]Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts.
[6]Civillikums. CETURTĀ DAĻA. Saistību tiesības. ASTOTĀ NODAĻA. Zaudējumi un to atlīdzība.
[7]Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9., 10. un 11.pants; Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrā daļa.
[8]Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.2 panta otrā daļa; Civilprocesa likums 1.pants.
[9]Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrā daļa; Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9., 10. un 11.pants.
[10]Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.pants; Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9., 10. un 11.pants.
[11]Ceļu satiksmes likumā un Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”.