Prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā obligāti ir jāsagatavo, izmantojot Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 305 "Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām veidlapām" (turpmāk – MK noteikumi) pielikumā esošās veidlapas, jo pretējā gadījumā tiesa atstās iesniegto prasības pieteikumu bez virzības. Veidlapu var lejuplādēt, MK noteikumos klikšķinot uz saites "1. pielikums".
Secīgi skaidrosim visus veidlapā aizpildāmos laukus.
- Tiesa, kurai iesniedzams prasības pieteikums. Jānorāda tās rajona (pilsētas) tiesas nosaukums, kurai iesniedzams prasības pieteikums. Atbilstoši Civilprocesa likuma 3. nodaļā noteiktajam prasību pret fizisku personu ceļ pēc tās dzīvesvietas, savukārt pret juridisku personu – pēc tās juridiskās adreses (ja prasība radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, prasību var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas).
- Ja komersantam ir mājas lapa, tajā jābūt norādītai juridiskajai adresei. Par tās pareizību varat arī pārliecināties Uzņēmumu reģistra vietnē.
- Informācija par to, kurai tiesai iesniedzams prasības pieteikums par attiecīgajā adresē reģistrētu komersantu, noskaidrojama portāla E-lieta sadaļā Pakalpojumi, izvēloties "Tiesu darbības teritorijas".
- Prasītājs. Jānorāda veidlapā prasītā informācija par sevi – vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, kredītiestādes konta numurs, kurā ieskaitīt piedzītos naudas līdzekļus, ja spriedums būs Jums labvēlīgs utt. Daļas, kas uz Jums kā fizisku personu neattiecas (piemēram, reģistrācijas numurs) varat atstat neaizpildītas vai dzēst.
- Prasītāja pārstāvis. Jānorāda gadījumā, ja vēlaties, lai Jūsu intereses tiesā pārstāvētu cita persona. Par pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu, kura ir rīcībspējīga un kurai nav citu Civilprocesa likuma 84. pantā noteikto ierobežojumu. Lai cita persona varētu pārstāvēt Jūs tiesā, Jums ir jānoformē notariāli apliecināta pilnvara, uz kuru jānorāda ailē par pārstāvības pamatu. Savukārt gadījumā, ja vēlaties, lai Jūs pārstāv zvērināts advokāts, kā pārstāvību apliecinošs dokuments ir orderis un pilnvara. Ja Jūs pārstāv pārstāvis, tad nepieciešamos dokumentus tiesā iesniedz un paraksta viņš, rīkojoties Jūsu vārdā atbilstoši pilnvarā dotajam pilnvarojumam.
- Prasījumā pret atbildētāju. Te norādāma informācija par atbildētāju – personu, pret kuru Jūs vēršaties tiesā.
- Prasības priekšmets ir tas, ko prasāt tiesai veikt. Piemēram, piedzīt zaudējumus par nekvalitatīvas preces remontu vai piedzīt samaksātos naudas līdzekļus par pasūtītu, bet nepiegādātu preci, vai piedzīt kompensāciju no aviosabiedrības par ilgu lidojuma kavēšanos.
- Prasības summas aprēķins. Veidlapā ir jānorāda prasības summas aprēķins. Prasības summa sastāv no trīs sastāvdaļām – galvenā parāda, procentiem un līgumsoda.
- Galvenais parāds ir sākotnējā summa, par kuru uzskatāt, ka atbildētajs Jums to ir parādā. Ja tā sastāv no vairākām daļām (piemēram, nekvalitatīvai precei par saviem līzekļiem veicāt vairākus remontus), tad jānorāda tās aprēķins. Maksimālais galvenā parāda apmērs prasības iesniegšanas dienā nedrīkst pārsniegt 3000,00 EUR, ja vēršaties tiesā vienkāršotās procedūras lietas kārtībā. Ja galvenais parāds pārsniedz 3000,00 EUR, tiesā nāksies vērsties vispārējā kārtībā.
- Procenti ir atlīdzība Jums par to, ka atbildētāja rīcībā atradās Jūsu naudas līdzekļi. Tos rēķina atkarībā no tā, cik tas ilgi turpinājās. Procentu apmēru var pielīgt līgumā, tad tie ir līgumiskie procenti. Ja līgumā procenti nav noteikti, tad maksājuma kavējuma gadījumā var prasīt likumiskos procentus. Civillikuma 1765. pants nosaka, ka līgumos ar patērētaju tie ir 6% gadā. Veidlapā jānorāda procentu apreķins – piemēram, ja komersants vienu gadu kavē maksājumu 100 EUR apmērā, tad procenti ir 100 EUR × 0,06 = 6 EUR. Periodiem, kas īsāki par gadu, izdaliet procentu likmi ar dienu skaitu gadā un rezultātu sareiziniet ar kavējuma dienu skaitu. Piemēram, ja komersants 150 dienas kavē maksājumu 100 EUR apmērā, tad procenti būs 0,06 / 365 × 150 = 2,47 EUR. Procentus varat arī neprasīt.
- Līgumsods ir līgumā vai (reti) likumā paredzēts maksājums par to, ka persona savu saistību nav izpildījusi vispār vai nav izdarījusi laicīgi vai pienācīgi. Svarīgi ņemt vērā, ka līgumos var būt norādīti citi nosaukumi, piemēram, soda nauda, nokavējuma nauda, bet arī šādos gadījumos šīs summas būs uzskatāmas par līgumsodu un tās nedrīkst jaukt ar procentiem, kaut arī aprēķināšanas veids var būt līdzīgs. Līgumsodu līgumos mēdz noteikt kā fiksētu vai pieaugošu summu. Likums to pieļauj – līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda. Ja līgumā būs paredzēts augstāks līgumsods, tiesa to nepiedzīs. Parasti patērētaja un komersanta līgumos līgumsods, ko komersants maksātu patērētajam, nav paredzēts, līdz ar to visticamāk šo aili atstāsiet tukšu.
- Prasības aprēķina beigās jānorāda visu trīs sastāvdaļu summa.
- Tiesas izdevumi. Veidlapā ir nodalīta valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
- Valsts nodeva ir maksājama atkarībā no prasības summas atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pielikumā ietvertajai tabulai. Prasījuma summai līdz 1000 EUR valsts nodeva ir 80 EUR, līdz 1500 EUR – 150 EUR, līdz 2000 EUR – 200 EUR, līdz 2500 – 250 EUR, līdz 5000 EUR – 300 EUR. Valsts nodeva maksājama Tiesu portāla norādītajā Valsts kases kontā.
- Kancelejas nodevu kopš 2021. gada 1. decembra Civilprocesa likums neparedz, tā nav jāmaksā. Tiesu administrācija strādā pie veidlapas atjaunošanas, lai šo aili izslēgtu.
- Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir papildus izdevumi, kas radušies tiesai par, piemēram, ekspertu pieaicināšanu vai citām Civilprocesa likuma 39. pantā paredzētajam darbībam. Vienkāršotās procedūras lietā tādi izdevumi, visticamāk, nebūs.
- Prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 43. pantā minētajiem apstākļiem. Vispārējā gadījumā patērētājs individuālajā strīdā ar komersantu nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.
- Apstākļi, kas pamato prasību un pierādījumi. Šajā sadaļā ietverams situācijas apraksts, proti, notikumu secība, uz kuru pamata prasāt piedzīt no otras puses naudas summu. Svarīgi atcerēties, ka jānorāda juridiski nozīmīgi apstākļi un jāatsaucas uz pierādījumiem, kas apliecina Jūsu apgalvojumus, jo tiesa taisīs spriedumu, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, nevis nepārbaudāmiem apgalvojumiem.
Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Pierādīšanas līdzekļi ir:- Pušu un trešo personu paskaidrojumi. Šo personu paskaidrojumi atzīstami par pierādījumiem tad, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
- Liecinieku liecības. Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt. Tāpat jāņem vērā, ka par pierādījumu nevar būt liecinieka liecības, ja stāstītais būs pastarpināta informācija. Proti, liecinieks ir tikai tas, kas pats kaut ko redzējis vai dzirdējis, un var par to liecināt, nevis tas, kas dzirdējis par lietai nozīmīgiem apstākļiem no citiem.
- Rakstveida pierādījumi ir ziņas, kas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.). Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 558) apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā. Rakstveida pierādījumi ir visbiežāk tiesvedībā izmantotie pierādīšanas līdzekļi, nereti – vienīgie (papildus pušu paskaidrojumiem).
- Lietiskie pierādījumi – ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.
- Ekspertīzi pēc puses lūguma tiesa nosaka gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ievērojot minēto, ja uzskatāt, ka lietā kādu faktu noskaidrošanai ir nepieciešama ekspertīze, tiesai prasījuma pieteikumā ir jāizsaka lūgums veikt ekspertīzi, norādot, kādus nozīmīgus faktus lietā ekspertīze pierādīs.
- Ziņas par mediācijas izmantošanu. Mediācija ir maksas pakalpojums, ar kura palīdzību var risināt strīdu. Tā izmantošana nav obligāta, tomēr veidlapā jānorāda, vai tas ir darīts.
- Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota. Jānorāda tās tiesību normas, kas ir par pamatu Jūsu prasībai, t. i., tās Civillikuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) vai citu likumu normas, kas nosaka Jūsu tiesības saņemt atpakaļ naudu. Piemēram, ja komersants nepiegādā pasūtīto preci un pēc Jūsu pieprasījuma neatmaksā naudas līdzekļus, norādiet PTAL 30. panta septīto daļu, kura komersantam šādā situācijā uzliek pienakumu veikt atmaksu. Prasot zaudējumu atlīdzināšanu, varat atsaukties uz Civillikuma 1779. pantu. Lai arī tiesa zina tiesības, tomēr ir nepieciešams atsaukties uz konkrētu normu (pantu vai tā daļu), nevis Civillikumu vai PTAL kopumā.
- Prasītāja prasījumi. Šeit jānorāda Jūsu tiesai izteiktie lūgumi, pamatā – lūgumu piedzīt no atbildētāja konkrētu naudas summu. Te varat pievienot arī lūgumu piedzīt izdevumus par zvērināta advokāta palīdzību, ja tādu saņēmāt un apmaksājāt, kā arī citus lūgumus, ja tādi ir. Prasīt Jūsu samaksātās valsts nodevas piedziņu nav nepieciešams – ja spriedums būs Jums labvēlīgs, to tiesa lems pēc savas iniciatīvas.
- Lūgumi par pierādījumu izprasīšanu. Gadījumā, ja Jūsu rīcībā nav konkrēto pierādījumu, bet zināt, ka tie ir pie citiem (piemēram, pie komersanta, ar ko ir strīds), tiesai ir jāizsaka motivēts lūgums pieprasīt rakstveida pierādījumus no šīm personām (valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām). Jums ir jānorāda, kādi konkrēti pierādījumi (jāapraksta šie pierādījumi) tiesai ir jāizprasa no kādas no iepriekš minētajām personām, kā arī, kādus juridiski nozīmīgus faktus konkrētie pierādījumi varētu apliecināt.
- Uzklausīšana tiesas sēdē (jā vai nē). Parasti vienkāršotās procedūras lietas tiek izskatītas rakstveida procesā, bez pušu dalības. Tas atbrīvo Jūs no nepieciešamības ierasties tiesā. Tādējādi tiek ietaupīts laiks un līdzekļi gan pašam prasītājam, gan arī tā iespējamajam pārstāvim. Rakstveida un mutvārdu procesam likums izvirza vienas un tās pašas prasības attiecībā uz argumentāciju un pierādījumu novērtējumu, līdz ar to rakstveida process ir līdzvērtīgs mutvārdu procesam un nav pamata lūgt vienu vai otru, cerot, ka tas novedīs pie labvēlīgāka rezultāta. Tomēr, ja ir nepieciešams veikt darbības, kas iespējamas tikai tiesas sēdē, piemēram, uzklausīt lieciniekus, tad norādiet, ka vēlaties uzklausīšanu tiesas sēdē. Tādā gadījumā jānorāda pamatojumu, kādēļ tas ir nepieciešams.
- Citi apstākļi. Šeit varētu tikt pieminēti citi lietā pastāvoši apstākļi, kurus nebija iespējams norādīt iepriekšējās prasījuma pieteikuma ailēs. Kā viens no šādiem apstākļiem varētu būt personas mantiskais stāvoklis, jo tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. Protams, šeit var būt norādīt arī citus apstākļus, ja tie Jums liekas lietā nozīmīgi.
- Saziņa ar prasītāju vai pārstāvi. Norādiet, vai tiesai sazināties ar prasītāju (Jums) vai pārstāvi, ja tāds ir.
- Pielikumu sarakstā uzskaita visus prasības pieteikumam pievienotos nepieciešamos dokumentus. Pielikumus (gan to sarakstā, gan pašus dokumentus) parasti numurē, savukārt citās veidlapas sadaļās uz tiem atsaucas, izmantojot šo numerāciju, lai izslēgtu pārpratumus. Svarīgākie pievienojamie dokumenti:
- pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību, ja prasību Jūsu vārdā ceļ pārstāvis;
- dokumenti, kas apstiprina lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā, piemēram, ka esat strīdu risinājis ar komersantu, bet komersants ir atteicies izpildīt Jūsu prasījumu (PTAL 26.¹ pants);
- rakstveida pierādījumi, uz kuriem atsaucaties situācijas izklāstā vai citur;
- maksājuma uzdevums par valsts nodevas samaksu.
Visiem tiesai sūtāmajiem dokumentiem ir jābūt oriģināldokumentiem vai apliecinātām kopijām, norakstiem vai izrakstiem.
Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.
Rakstveida pierādījumu oriģinālus tiesa pēc to pārvēršanas elektroniskā formā un pievienošanas lietas materiāliem atgriež iesniedzējam. Ja rakstveida pierādījumu oriģinālus nav iespējams pārvērst elektroniskā formā, tiesa tos atgriež iesniedzējam pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Aizpildīts veidlapas "Prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu" piemērs: