Pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka sniegtie pakalpojumi atbilst piekļūstamības prasībām un ir piekļūstami visiem, arī personām ar invaliditāti un citiem lietotājiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

Pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina pakalpojuma nepārtraukta atbilstība piekļūstamības prasībām, arī tad, ja ir veiktas izmaiņas pakalpojuma sniegšanas procesā, piekļūstamības prasībās vai saskaņotajos standartos.

Pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz skaidra un saprotama informācija par pakalpojuma piekļūstamību, tostarp:

  • vispārīgs pakalpojuma apraksts piekļūstamos formātos;
  • apraksts un paskaidrojumi, kas nepieciešami, lai pakalpojuma saņēmējs saprastu pakalpojuma darbību un funkcionalitāti;
  • apliecinājums, ka pakalpojuma sniegšanas process un tā pārraudzība nodrošina pakalpojuma atbilstību piekļūstamības prasībām (tajā var atsaukties uz ES saskaņotajiem standartiem).

Ja konstatēta pakalpojuma neatbilstība piekļūstamības prasībām, pakalpojumu sniedzējiem jāveic korektīvi pasākumi un jāinformē kompetentās iestādes par neatbilstību un plānotajiem pasākumiem tās novēršanai.

Pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz nepieciešamā informācija un jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai apliecinātu pakalpojuma atbilstību piekļūstamības prasībām.

Piekļūstamības prasības pakalpojumiem

Būtiski atcerēties, ka neaizsargāto patērētāju grupa ir ļoti plaša, jo tajā ietilpst cilvēki bez vecuma ierobežojumiem un ar dažādiem funkcionēšanas traucējumiem – fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu.

Funkcionēšanas ierobežojumi ietver ne tikai patstāvīgus ierobežojumus, bet arī vieglus un pārejošus, piemēram, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.

Tāpēc sniedzot pakalpojumu, jāievēro četri piekļūstamības pamatprincipi, kas tostarp nodrošina sadarbspēju ar satura pieejamības elementiem:

1. Uztverams - informācija un saskarnes komponenti ir jāsniedz lietotājiem tādā veidā, ko viņi var uztvert ar vienu vai vairākām maņām (piemēram, redzi, dzirdi vai tausti).

Piemēri:

  • Alternatīvais teksts attēliem (alt text)
  • Subtitri video materiāliem
  • Piemērots kontrasts starp tekstu un fonu
  • Satura strukturēšana ar virsrakstiem

2. Darbināms - lietotājam jāspēj darboties ar saskarni un tās vadības elementiem neatkarīgi no tā, vai viņš lieto peli, tastatūru vai citas palīgierīces.

Piemēri:

  • Navigācija ar tastatūru
  • Pietiekami ilgs laiks, lai veiktu darbības
  • Iespēja pārlekt pāri saturam (piemēram, "pāriet uz galveno saturu")
  • Neizraisa lēkmes vai pārmērīgu vizuālu stimulāciju

3. Saprotams – informācijai un saskarnes lietojumam jābūt saprotamam. Tas nozīmē, ka valoda, instrukcijas un uzvedība ir paredzama, vienkārša un viegli uztverama.

Piemēri:

  • Saprotama, vienkārša valoda un loģisks teksta izkārtojums
  • Prognozējama navigācija un izkārtojums
  • Lietotājam saprotami kļūdu ziņojumi un to novēršanas ieteikumi

4. Robusts – satura strukturējumam jābūt tik noturīgam, lai to varētu uzticami interpretēt dažādi pārlūki, tehnoloģijas un palīgtehnoloģijas (piemēram, ekrāna lasītāji).

Piemēri:

  • Korekti lietota HTML/CSS marķēšana
  • Atbilstība standartiem (piemēram, WCAG 2.1)
  • Saderība ar palīgierīcēm

Tātad, pakalpojuma tīmekļa vietnēm un lietotnēm jānodrošina konsekventa un piemērota piekļuve pakalpojumam, kā arī visa elektroniskā informācija jāsniedz, nodrošinot, ka tā ir uztverams, izmantojams, saprotams un skaidrs.

Sniedzot informāciju par pakalpojumu:

  • Tai jābūt piekļūstamai vairāk nekā ar vienu sensoro kanālu – piemēram, gan izlasāma, gan saklausāma informācija.
  • Informācijai jābūt saprotamai un viegli uztveramai visiem lietotājiem.
  • Tekstiem jābūt tādiem, ko var pārveidot citos formātos, lai piekļūtu ar citu sensoro kanālu (piemēram, pārveidot audio vai Braila rakstā).
  • Jālieto pietiekami lieli burti, attālumi starp rindām un vārdiem, un labs kontrasts, nodrošinot iespēju tos pielāgot.
  • Ja tiek izmantoti attēli vai video, tiem jāpievieno alternatīva informācija uztveršanai ar citu sensoro kanālu (piemēram, attēlu apraksts, titri vai audio paskaidrojums video).

Ja pakalpojumam ir kāda veida atbalsts (piemēram, zvanu centrs, tehniskais atbalsts, apmācības), tad:

  • Šie pakalpojumi jāsniedz arī piekļūstamos saziņas veidos, piemēram, arī rakstveidā vai videozvanos.
  • Jāsniedz informācija par to, kā pakalpojums ir piekļūstams cilvēkiem ar invaliditāti un kā tas sadarbojas ar palīgierīcēm (piemēram, ar ekrāna lasītājiem).

Precēm, ko izmanto pakalpojuma sniegšanā, ir jānodrošina piekļūstamība. Sīkāka informācija pieejama sadaļā Preces.

Jāņem vērā!

Lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu vieglāk izmantot pēc iespējas vairāk pakalpojumu, tos pielāgo, mainot darbības veidus, ierasto praksi, noteikumus un procedūras, kas ņem vērā viņu vajadzības un palīgtehnoloģiju izmantošanu.

Prasības attiecas uz:

  • Banku pakalpojumiem;
  • Maksājumu pakalpojumiem;
  • Kreditēšanas pakalpojumiem;
  • Apdrošināšanas pakalpojumiem;
  • Ieguldījumu un pensiju pakalpojumiem.

Piekļūstamības prasības patērētājam paredzētam finanšu pakalpojumam:

  • Jāpiedāvā identifikācijas metodes, elektroniskie paraksti, drošība un maksājumu pakalpojumi, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri;
  • jānodrošina, ka informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos;
  • jāizvairās no specifiskiem terminiem, sarežģītām teikuma konstrukcijām un garām teksta rindkopām;
  • jādod priekšroku ikdienā lietojamiem vārdiem, uz lasītāju vērstam, vienkārši normētam, darāmajā kārtā izteiktam un no pirmās izlasīšanas reizes uztveramam tekstam.

 Piemēri:

  • Bankomāti - iespēja pieslēgt audio austiņas un saņemt balss norādes. Palīdz orientēties bankomāta izvēlnēs (redzes traucējumi).
  • Tiešsaistes saskarne, internetbanka  - ekrāna lasītājs un sintezēti balss norādījumi. Palīdz autorizēties internetbankā un veikt naudas pārskaitījumus (disleksija, kognitīvi, redzes traucējumi).
  • Pakalpojuma izpratne, tajā skaitā ieguldījumi, pensijas – skaidra, vienkārša, saprotama valoda. Papildus rakstisku Konsultāciju saņemšana (kognitīvi, dzirdes traucējumi).
  • Līgumi, vienošanās, tiešsaistes saskarne - vieglā valoda (disleksija, kognitīvi traucējumi).
  • Tiešsaistes saskarne, kreditēšanas pakalpojumi – kursora vadība saskarnē ar tastatūras palīdzību (funkcionāli traucējumi).
  • Tiešsaistes saskarne -  iespēja pielāgot teksta burtu lielumu atstarpes starp rindām, kontrastu (redzes traucējumi).

Piedāvājot elektroniskās grāmatas (e-grāmatas) pakalpojuma sniedzējam jānodrošina:

  • teksta un audio sinhronizācija, ja elektroniskā grāmata papildus tekstam satur audio;
  • ka elektroniskās grāmatas digitālās datnes netraucē palīgtehnoloģiju pareizu darbību;
  • piekļuve saturam, datņu satura pārskatīšana un izkārtojums, tai skaitā dinamisks izkārtojums, piedāvājot struktūru, elastību un izvēles iespējas attiecībā uz satura attēlojumu;
  • alternatīvas satura atveides iespējas un sadarbspēja ar palīgtehnoloģijām tādā veidā, lai saturs būtu uztverams, izmantojams, saprotams un skaidrs;
  • meklēšanas rezultāti, ar metadatiem sniedzot informāciju par piekļūstamības elementiem;
  • ka digitālo tiesību pārvaldības pasākumi nebloķē piekļūstamības elementus.

Kas ir elektroniskā grāmata un tās programmatūra?

Elektroniskā grāmata (jeb e-grāmata) ir digitāla grāmatas versija, kuru var lasīt datorā, planšetdatorā, viedtālrunī vai elektroniskajā lasītājā. Tā satur tekstu (un bieži arī attēlus), līdzīgi kā drukāta grāmata, taču ir pieejama digitālā veidā, parasti kā fails, kuru var atvērt un lasīt jebkurā laikā, piemēram, PDF, EPUB u.c.

Lai piekļūtu e-grāmatām, ir nepieciešama īpaša programmatūra vai lietotne, kas ļauj atvērt un lasīt šos failus elektroniskajās ierīcēs.

Uz elektroniskajām lasītājiem, kas ir paredzēti e-grāmatu lasīšanai, attiecas preču piekļūstamības prasības.

Piemēri:

  • E-grāmatai ir iespēja pielāgot fonu un teksta kontrastu, lai uzlabotu lasāmību cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • E-grāmatai, kas papildus tekstam satur audio, jānodrošina, lai, klausoties ierunāto tekstu, patērētājs var sekot līdzi arī rakstītajam tekstam.
  • E-grāmatas formāts bez izkropļojumiem pielāgojas elektroniskai ierīcei, kurā patērētājs lasa, piemēram, telefona vai datora ekrānā gan horizontāli, gan vertikāli.
  • Patērētājs var izmantot biežāk lietotās palīgtehnoloģijas rakstītā teksta lasīšanai vai pārveidošanai uztveramā formātā.
  • Tīmekļvietnē meklējot interesējošo e-grāmatu, meklēšanas rezultāti sniedz informāciju par to, cik un kā piekļūstams ir konkrētais resurss, lai patērētāji ar invaliditāti uzreiz saprot, vai konkrētais resurss viņiem būs lietojams.
  • E-grāmatu aizsardzības mehānismi neierobežotu cilvēku ar invaliditāti iespējas izmantot sertificētas tehnoloģijas, kas palīdz lasīt saturu, piemēram, ekrāna lasītājus, Braila displejus vai teksta–runas pārveidotājus.

Prasības attiecas uz visām e-komercijas vietnēm (interneta veikaliem) un lietotnēm, kas piedāvā dažādas preces vai pakalpojumus.

Elektroniskās tirdzniecības pakalpojumam (e-komercijai) ir šādas piekļūstamības prasības:

  • jānodrošina informācija par pārdodamo preču un pakalpojumu piekļūstamību, ja šādu informāciju ir sniedzis atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs;
  • jānodrošina identifikācijas, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamība, ja tā ir daļa no pakalpojuma, vienlaikus nodrošinot, ka šīs funkcijas ir uztveramas, izmantojamas, saprotamas un skaidras;
  • jānodrošina identifikācijas metodes, elektroniskos parakstus un maksājumu pakalpojumus, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri.

Kas ir elektroniskās tirdzniecības pakalpojums?

Elektroniskās tirdzniecības pakalpojums (jeb e-komercija) ir pakalpojums, kas tiek sniegts tiešsaistē (internetā) vai ar mobilajām lietotnēm. Tas nozīmē, ka tiek nodrošināta iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus, izmantojot datoru vai viedtālruni, neizejot no mājām. Šie pakalpojumi tiek nodrošināti elektroniski un tiek veikti pēc individuāla pieprasījuma. Šādu pakalpojumu mērķis ir noslēgt distances līgumu starp pircēju un pārdevēju, un faktiski ir vienošanās, kura tiek noslēgta attālināti bez nepieciešamības tikties klātienē.

Piemēri:

  • Interneta veikali nodrošina, ka to pakalpojumi ir tehniski piekļūstami, proti, visu iepirkšanās procesu - no iepazīšanās ar informāciju par pakalpojuma piekļūstamību un tīmekļvietnes lietošanas noteikumiem līdz preču izvēlei un maksājuma veikšanai -, var veikt navigējot/pārvietojoties ar tastatūru (bez peles) un/vai izmantojot ekrāna lasītāju, tai skaitā, ir nodrošināts apraksts vai alternatīvais teksts piedāvāto preču vai pakalpojumu attēliem.
  • Viedtālruņu lietotnes, proti, ar e-komerciju saistītas lietotnes, kas piedāvā iegādāties preces un pakalpojumus, nodrošina ar atbilstošu HTML marķējumu un/vai teksta alternatīvām attēliem, ikonām, pogām, lai ekrāna lasītājs varētu tos interpretēt.

Sniedzot ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumu:

  • jānodrošina informācija par transportlīdzekļa, apkārtējās infrastruktūras un būvētās vides piekļūstamību, kā arī informācija par palīdzību personām ar invaliditāti;
  • jānodrošina informācijas sniegšana par elektronisko biļešu pārdošanu, tai skaitā par to rezervēšanu un iepriekšēju iegādi, par reāllaika ceļošanas informāciju, tai skaitā kustības sarakstiem, informācija par satiksmes traucējumiem, savienojumiem, turpmākas ceļošanas iespējām ar citiem transporta veidiem, kā arī papildu informāciju par pakalpojumu, tai skaitā informāciju par staciju darbiniekiem, liftiem, kas nedarbojas, un pakalpojumiem, kuri īslaicīgi nav pieejami.

Jāņem vērā!

Neattiecas uz interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem, kas uzstādīti kā integrētas transportlīdzekļu, kuģu vai gaisa kuģu daļas. Piemēram, biļešu reģistrācijas automāts uz kuģa.

Piemēri:

  • Informācija par reisiem un prāmju biļešu iegādi ir sniegta vienkāršā valodā un viegli uztveramā veidā.
  • Elektroniska prāmju biļešu iegādes sistēma nodrošina piekļūstamu visu biļešu iegādes procesu – no iepazīšanās ar biļešu iegādes noteikumiem līdz maksājuma veikšanai un biļetes saņemšanai.
  • Ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja elektroniskā veidā (tīmekļvietnē vai interaktīvajā pašapkalpošanās terminālī piestātnē vai ostā) sniegto informāciju par piekļūstamām iekāpšanas vietām var iegūt cilvēki, kas lieto palīgtehnoloģijas rakstīta vai audio teksta uztveršanai.
  • Piemēram, kruīza pakalpojumu sniedzējs nodrošina piekļūstamu informāciju par kuģa piekļūstamību un piekļūstamiem pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti. 

Sniedzot gaisa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu jānodrošina informācijas sniegšana par elektronisko biļešu pārdošanu, tai skaitā par to rezervēšanu un iepriekšēju iegādi.

Kas ir elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojums?

Elektronisko biļešu pārdošana ir sistēma, kas ļauj iegādāties biļetes tiešsaistē, izmantojot datoru, planšetdatoru vai viedtālruni. Pēc biļetes iegādes tā tiek nosūtīta elektroniskā formā. Pēc tam var izvēlēties vai nu izdrukāt šo biļeti uz papīra, vai arī parādīt to, izmantojot mobilo ierīci ar interaktīvu datošanas spēju.

  • Aviokompānijas tīmekļvietne, kur ir iespējams iegādāties biļetes, ir uzskatāma par internetveikalu, līdz ar to pasažieriem ir nodrošināta piekļūstama navigācija ar tastatūru un iespēja piekļūt ar ekrāna lasītāju visā biļešu iegādes procesā.
  • Aviokompānijas vai cita pakalpojuma sniedzēja izstrādāta lietotne, kas piedāvā iegādāties aviobiļetes, nodrošina pietiekamu teksta un fona kontrastu, burtu lielumu, kā arī nesakropļotu informācijas pielāgojumu ekrāna veidam.
  • Aviokompānijas vai cita pakalpojuma sniedzējs elektroniskajā vidē piekļūstamos veidos sniedz aprakstu un paskaidrojumus, kas nepieciešami, lai pasažieris saprastu pakalpojuma darbību un to, kādas piekļūstamības iespējas ir nodrošinātas biļešu iegādei.

Ja MK noteikumos Nr.128 noteiktās piekļūstamības prasības neattiecas uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu vai precēm, kas tiek izmantotas pakalpojumu sniegšanā, tad pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt piekļūstamību saskaņā ar funkcionālā snieguma kritērijiem, kas kompensē ierobežotas spējas.

Ne visi cilvēki pasauli uztver vienādi – daži neredz, daži nedzird, daži nevar viegli saprast sarežģītu valodu vai izmantot parastas ierīces. Taču ikvienam ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

Šie kritēriji palīdz nodrošināt:

Ierobežota spēja

Kritērijs, kas palīdz

Nespēja redzēt –

 Skaņas signāli, teksta apraksti, saderība ar ekrāna lasītājiem

Nespēja dzirdēt –

Vizuālas norādes, subtitri, teksta alternatīvas skaņai

Grūtības lasīt vai saprast sarežģītu tekstu –

 Vienkāršs un saprotams valodas stils, skaidra struktūra

Ierobežota rokas kustība –

Ierīču vadība ar alternatīvām metodēm, piemēram, balss komandām

Vāja kontrasta uztvere vai redzes traucējumi –

Pielāgots fonts, liels burts, kontrastējošas krāsas

Grūtības orientēties lietošanas instrukcijā –

Instrukcijas pieejamas dažādos formātos (drukātā, audio, digitālā)

Piemēri:

Ja kāds neredz viedierīces ekrānu, balss vadība un ekrāna lasītājs ļauj viņam izmantot ierīci tikpat efektīvi kā citi.
Ja kāds nedzird televīzijas skaņu, subtitri padara saturu saprotamu.
Ja iepakojums nesatur drukātu instrukciju, digitāla piekļuve tīmeklī to var aizstāt.

Pakalpojumu sniedzējiem jāveic iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi atbilst Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma un MK noteikumu Nr. 128 prasībām. Tas ietver:

  • Novērtēšanas dokumentācija: Novērtējums par būtiskām pakalpojuma izmaiņām vai nesamērīgu slogu (ja pakalpojuma sniedzējs ir piemērojis šo atrunu);
  • Piekļūstamības paziņojums: Ja konstatēta pakalpojuma neatbilstība, jāinformē tās valsts, kurā sniedz konkrēto pakalpojumu, kompetentā iestāde.

Lai iegūtu papildinformāciju un rastu risinājumus identificētajām problēmām, labā prakse būtu sazināties ar attiecīgo nevalstisko organizāciju, piemēram:

  • Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons",
  • Biedrība "Latvijas Autisma apvienība",
  • Biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"",
  • Biedrība "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi",
  • Biedrība "Latvijas Samariešu apvienība",
  • Biedrība "Palīdzība integrācijai, nodarbinātībai, socializācijai" (PINS),
  • Biedrība Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA",
  • Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO,
  • Latvijas Nedzirdīgo savienība,
  • Latvijas Neredzīgo biedrība,
  • Latvijas Paralimpiskā komiteja,
  • Latvijas Sarkanais krusts,
  • Liepājas Neredzīgo biedrība,
  • Nodibinājums “Samāriešu fonds”,
  • Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks",
  • Sadzirdi.lv,
  • Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība "Zelta Atslēdziņa".

Ņemot vērā plašo un daudzveidīgo prasību spektru katrai personu grupai, aicinām izvēlēties jūsu situācijai atbilstošu nevalstisko organizāciju, lai efektīvi risinātu aktuālos jautājumus un veicinātu problēmu identificēšanu un to novēršanu.

Tāpat pakalpojama sniedzējam ir iespējas veikt pārbaudes, izmantojot elektroniskās programmatūras lietojumprogrammas. Piemēri pieejami:

  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē;
  • Eiropas Piekļūstamības resursu centrā AccessibleEU (informācija angļu valodā, kuru iespējams iztulkot latviešu valodā, izmantojot tīmekļvietnē pieejamo mašīntulka rīku).

Būtiski ņemt vērā, ka piekļūstamības prasības attiecas arī uz precēm, kas tiek izmantotas pakalpojuma sniegšanai. Sīkāka informācija pieejama sadaļā Preces.