Prasības pieteikuma sagatavošana:

  • pieteikums sagatavojams rakstveida formā;
  • pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam;
  • pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību;
  • pieteikums iesniedzams ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā

Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par civillietu piekritību. Civilprocesa likuma 3.nodaļa regulē jautājumus saistībā ar lietu piekritību (piemēram, prasības celšana pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas, prasības celšana, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, piekritība pēc prasītāja izvēles, izņēmuma piekritība, līgumiskā piekritība u.c.). 

Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu. 

Lietas ierosināšana un prasības pieteikuma nosūtīšana atbildētājam

 

Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikumu un tam pievienoto dokumentu norakstus tiesa nosūta atbildētājam, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu — 30 dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Atbildētājam tiek arī nosūtīta ar MK noteikumiem apstiprinātā paskaidrojuma veidlapa – Paskaidrojums prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu.

 

Papildus tiesa informē atbildēju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

Atbildētāja paskaidrojumi

Atbildētāja paskaidrojumi noformējami atbilstoši MK noteikumos apstiprinātajam paraugam. 

Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību tikai paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā. Pretprasības celšanas kārtība ir noteikta Civilprocesa likuma 250.24 pantā.

Lietas izskatīšana

Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,  vienkāršotās procedūras lietas tiesa izskata rakstveida procesā. 

Savukārt, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā. 

Sprieduma sastādīšana un pasludināšana

Tiesa savlaicīgi paziņo pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu. Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu.

Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža. Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, ja: 1) pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas; 2) pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas; 3) pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Tiesas spriedumu vienkāršotās procedūras lietās dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā  noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.