Tiesāšanās ir saistīta ar izdevumiem par valsts nodevas samaksu, advokāta pakalpojumu saņemšanu un citām pozīcijām. Kopā tos sauc par tiesāšanās izdevumiem (Civilprocesa likuma 4. nodaļa). Tiesāšanās izdevumus sākotnēji maksā paši lietas dalībnieki vai viņu pārstāvji (atsevišķos gadījumos gan likumā ir atbrīvojums no samaksas, vai samaksu veic valsts). Labvēlīga sprieduma gadījumā tiesa pilnībā vai daļēji piedzen samaksātos izdevumus no zaudējušās puses par labu uzvarējušai. Tiesāšanās izdevumi iedalās šādi.

Tiesāšanās izdevumu iedalījums civilprocesā

 Tiesas izdevumi

Tiesas izdevumi rodas tiesai lietas skatīšanas procesā. To samaksa no pusēm ir noteikta, lai daļēji kompensētu valstij radušos izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, kā arī mudinātu potenciālos atbildētājus labprātīgi izpildīt saistības, savukārt potenciālos prāsītājus – izvērtēt tiesāšanās nepieciešamību.

Par katru prasības pieteikumu (sākotnējo prasību vai pretprasību), kurus iesniedz tiesā, maksājama valsts nodeva Civilprocesa likuma 3. pielikuma  noteiktajā apmērā. Atkarībā no piedzenamās summas tabulā atrodams valsts nodevas apmērs.

Vienkāršotās procedūras kārtībā izskata lietas, ja galvenais parāds nepārsniedz 3000 EUR (Civilprocesa likuma 250.19 panta otrā daļa). Līdz ar to šajās lietās valsts nodeva ir: 

Prasījuma summa (euro)Valsts nodeva (euro)
līdz 100080
1001—1500150
1501—2000200
2001—2500250
2501—5000300

Atsevišķos gadījumos tiesa pilnībā vai daļēji atmaksā samaksāto valsts nodevu. Pārsvarā tas ir saistīts ar situācijām, kad lieta netiek ierosināta vai tiesvedība tiek izbeigta kādā starpstadijā.

Gadījumi, kad pilnībā vai daļēji atmaksā valsts nodevu

Pieteikumu par valsts nodevas atmaksu var iesniegt tiesā, kurā atrodas lieta, viena gada laikā no dienas, kad radies pamats valsts nodevas atmaksai.

Lietas izskatīšanā tiesai var rasties papildus izdevumi. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

  1. summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;
  2. izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
  3. ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;
  4. ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;
  5. ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;
  6. ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;
  7. ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.

Kārtība, kādā aprēķināmas šīs izmaksas, noteikta Ministru kabineta 2025. gada 22. aprīļa noteikumos Nr. 250 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība". 

Izdevumu summas iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Ja minēto lūgumu izteikušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā. Minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. 

Drošības nauda

Drošības nauda maksājama, iesniedzot sūdzību par atsevišķiem tiesneša lēmumiem, kā arī iesniedzot kasācijas sūdzību. Ja sūdzība tiek atzīta par pamatotu, drošības naudu atmaksā. Vienkāršotās procedūras lietās kasācijas sūdzību nevar iesniegt, tādēļ, visticamāk, ar drošības naudas samaksu nesaskarsieties. 

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi rodas pusēm (prasītājam un atbildētājam), maksājot par palīdzību advokātiem, ierodoties tiesā, vācot pierādījumus utt.

Atbrīvošana no izdevumu samaksas

Civilprocesa likuma 43. pantā uzskaitīti izņēmuma gadījumi, kuros persona tiek atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Vispārīgā gadījuma patērētājs, ceļot prasību individuālā strīdā pret komersantu, nav atbrīvots tiesas izdevumu samaksas. Tomēr tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo viņu no tiesas izdevumu samaksas

Ja uzskatāt, ka esat tādā mantiskā stāvoklī, kas pamato atbrīvojumu no tiesas izdevumu samaksas, prasības pieteikuma veidlapā norādiet uz to tiesai, iesniedzot pierādījumus, piemēram, par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu vai pēc sava ieskata citus.

Attiecībā uz ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem, ir iespējams lūgt, lai valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību, tajā skaitā pārstāvību tiesā civilprocesā. Tā tiek nodrošināta personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu noteiktās sitācijās, kas aprakstītas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Vērsieties Tiesu administrācijā, lai noskaidrotu, vai Jūsu situācija tai atbilst.

Reizēm, ņemot vērā personas stāvokli vai lietas nozīmību, zvērināti advokāti ir gatavi sniegt palīdzību bez maksas (pro bono). Latvijas Zvērinātu advokātu koleģijas vietnē pieejams visu praktizējošo zvērinātu advokātu saraksts. Varat vērsties pie kāda no tiem, lai noskaidrotu vēlmi sniegt pro bono palīdzību.

Prasības pieteikumu iespējams arī sagatvot pašrocīgi, izmantojot PTAC vietnē sniegtos ieteikumus.

Izdevumu atlīdzināšana

Taisnīgums prasa, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, nebūtu jācieš zaudējumi – samaksātā valsts nodeva, atlīdzība advokātam un citi izdevumi. Attiecībā uz tiesas izdevumiem Civilprocesa likums nosaka, ka tiesa piespriež no zaudētājas puses visus uzvarējušās puses samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība apmierināta daļēji, tad norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Savukārt ar lietas vešanu saistītos izdevumus (visbiežāk – maksu par advokāta palīdzību) zaudētājs atlīdzina uzvarētājam pēc šādiem principiem. 

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana

Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savu prasījumu, jo atbildētājs labprātīgi to izpildījis. Ja prasība noraidīta pilnībā, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Ar to šo izdevumu atlīdzināšana atšķiras no tiesas izdevumu atlīdzīnāšanas. Te netiek veikts proporcionāls sadalījums kā tiesas izdevumiem. Atbildētājs sedz prasītāja advokāta un citus izdevumus, ja prasītājam bija kaut nedaudz taisnība, proti, tiesa apmierināja viņa prasījumu kaut vai daļēji. Tikai tad, ja prasība bija pilnīgi nepamatota, proti, tiesa to noraida pilnībā, atlīdzinājums ir otrā virzienā – prasītājs atlīdzina atbildētāja izdevumus.

Ņemiet vērā, ka informācija sniegta, par pamatu ņemot vienkāršotās procedūras lietas patērētaju tiesību jomā. Lai arī centāmies, lai skaidrojums būtu noderīgs un patiess arī vispārīgā gadījumā, tomēr citu kategoriju lietās var būt atšķirīgi noteikumi.