Lai veicinātu ilgtspējīgu preču patēriņu un iegādāto preču remonta veikšanu, 2024. gada 13. jūnijā tika pieņemta Direktīva (ES) 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai (turpmāk – Remonta veicināšanas direktīva, angliski bieži saukta the Right to Repair Directive).
Remonta veicināšanas direktīva ir daļa no Eiropas Savienības ilgtspējīga patēriņa un aprites ekonomikas politikas.
Remonta veicināšanas direktīvas prasības skar gan preču pārdevējus, gan noteiktu preču grupu ražotājus un tā pilnvarotos pārstāvjus. Tās mērķis ir veicināt preču remontēšanu un nodrošināt patērētājiem plašākas iespējas izvēlēties remontu preču nomaiņas vietā.
Direktīva paredz divus galvenos jauninājumus
Pārdevēja atbildības perioda pagarinājums
Ja patērētājs likumiskās garantijas ietvaros izvēlas preces remontu, pārdevēja atbildības periods par preci tiek pagarināts par 12 mēnešiem (proti, jau esošie 2 gadi tiek pagarināti par vēl 12 mēnešiem).
Šis pagarinājums:
- ir saistīts ar remontu, kas veikts likumiskās garantijas ietvaros, kas jau šobrīd tiek regulēts ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 28. pantu.
- attiecas uz visu preci;
- tiek piemērots vienu reizi.
Ražotāja remontēšanas pienākums
Atsevišķām preču grupām Remonta veicināšanas direktīva paredz ražotāja pienākumu noteiktu laikposmu nodrošināt preces remonta iespēju. Šis pienākums pastāv neatkarīgi no likumiskās garantijas un ir piemērojams arī pēc likumiskās garantijas termiņa beigām.
Šāds remonts:
- attiecas tikai uz noteiktām preču grupām (saraksts ar šīm preču grupām ir pieejams Remonta veicināšanas direktīvas II pielikumā);
- parasti tiek veikts par maksu;
- nav saistīts ar preces ražošanas defektiem.
Tādējādi Remonta veicināšanas direktīva paredz divus atšķirīgus remonta režīmus:
- Remonts likumiskās garantijas ietvaros – par ko atbild preces pārdevējs;
- Remonts remontējamības pienākuma ietvaros – par ko atbild ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.
Remontēšanas pienākuma salīdzinājums
