Lai veicinātu patērētāju iegādāto preču remontu, samazinātu priekšlaicīgu izmešanu un veicināt ilgtspējīgu patēriņu, Remonta veicināšanas direktīva paredz, ka ražotājiem pēc patērētāja pieprasījuma jāremontē preces, uz kurām attiecas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās remontējamības prasības (piemēram, sadzīves tehnika, elektronika, baterijas u. c.).
Remontējamības prasības nozīmē, ka prece jau sākotnēji ir konstruēta tā, lai to būtu iespējams remontēt, un ražotājam noteiktu laikposmu ir jānodrošina rezerves daļas un remontam nepieciešamā informācija.
Šis pienākums nav saistīts tikai ar preces ražošanas defektiem. Remonts var tikt pieprasīts arī gadījumos, kad prece ir bojāta nolietojuma, mehāniska bojājuma vai citu iemeslu dēļ, kuru dēļ likumiskā garantija vairs nav piemērojama. Proti, remontēšanas pienākuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājam ir reāla iespēja salabot preci arī pēc likumiskās garantijas termiņa beigām, veicinot ilgāku preču kalpošanas laiku un samazinot nepieciešamību priekšlaicīgi iegādāties jaunas preces. Ņemot vērā, ka šāda remonta ietvaros netiek novērts ražošanas defekts, par remonta veikšanu ražotājs ir tiesīgs pieprasīt saprātīgu samaksu.
Remontēšanas pienākums ir spēkā tik ilgi, cik attiecīgajai preču grupai Eiropas Savienības tiesību akti paredz rezerves daļu pieejamību.