Prasības pieteikuma sagatavošana
Pieteikums sagatavojams rakstveida formā, aizpildot Ministru kabineta noteikumos iekļauto veidlapu.
Pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā
Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instancēs – rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši noteikumiem par civillietu piekritību. Civilprocesa likuma 3. nodaļa regulē jautājumus saistībā ar lietu piekritību. Patērētājam ceļot prasību pret komersantu (juridisku personu), pēc noklusējuma prasība ceļama atbilstoši komersanta juridiskajai adresei (ja vien nav kāds no 3. nodaļā minētajiem īpašajiem gadījumiem, piemēram, puses līguma vienojušās par citu tiesu). Līdz ar to prasība ceļama Rīgas pilsētas vai rajona tiesā, Zemgales rajona tiesā, Vidzemes rajona tiesā, Latgales rajona tiesā vai Kurzemes rajona tiesā.
Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu. Tāpat prasības pieteikumu (elektroniski paraksītu) var nosūtīt pa e-pastu vai iesniegt oficiālaja e-adresē.
Lietas ierosināšana un prasības pieteikuma nosūtīšana atbildētājam
Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus tiesa nosūta atbildētājam, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu – 30 dienas. Atbildētājam tiek arī nosūtīta ar Ministru kabineta noteikumos iekļautā veidlapa paskaidrojuma sniegšanai.
Papildus tiesa informē atbildēju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.
Atbildētāja paskaidrojumi
Atbildētāja paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta noteikumos iekļautajai veidlapai.
Atbildētājs ir tiesīgs arī celt pretprasību, tas jādara paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā. Pretprasības celšanas kārtība ir noteikta Civilprocesa likuma 250.24 pantā.
Lietas izskatīšana
Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, vienkāršotās procedūras lietas tiesa izskata rakstveida procesā.
Savukārt, ja kāda no pusēm lūdz vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā.
Sprieduma sastādīšana un pasludināšana
Tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā, laikus paziņo pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Ja kāda no pusēm vēlas, lai tiesa sastāda pilno spriedumu, tāds lūgumu jāiesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas. Pilnais spriedums ir pārsūdzams apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Sprieduma stāšanās spēkā un pārsūdzēšana
Saīsinātais spriedums vienkāršotās procedūras lietā stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Savukārt, ja kāda puse ir lūgusi sastādīt pilno spriedumu, tas stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta.
Tiesas spriedumu vienkāršotās procedūras lietās dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem:
- pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
- pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
- pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.
Jāņem vērā, ka vienkāršotās procedūras lietās apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams.