Procedūru, kādā tiesa risina civiltiesiskus strīdus, tajā skaitā starp patērētajiem un komersantiem, nosaka Civilprocesa likums. Tiesinesis lietu ierosina, saņemot prasības pieteikumu – pēc būtības tas ir rakstveida iesniegums tiesai. Vispārējā gadījumā Civilprocesa likums nenosaka veidu, kā jānoformē prasības pieteikums, un pieredzējušiem juristiem katram ir savs stils un redzējums, kā to darīt.
Lai atvieglotu prasības pieteikuma sagatavošanu mazāk pieredzējušām prasītājiem, ir ieviesta atsevišķa lietu kategorija – vienkāršotās procedūras lietas. Šīs lietas tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, papildus ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus. Kārtība tiek piemērota prasībām, kur galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 3000 EUR.
Vienkāršotās procedūras lietas prasības pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam (veidlapai). Tajā norādītas visas nepieciešamās sadaļas, kas jāaizpilda, lai lieta tiktu veiksmīgi ierosināta. Arī atbildētājam, sniedzot tiesas pieprasītos paskaidrojumus, jāaizpilda noteikta parauga veidlapa, kurā jāsniedz atbildes uz konkrētiem apgalvojumiem. Paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību.
Vienkāršotās procedūras lietas attiecas tikai uz nacionālo tiesisko regulējumu, proti, gadījumiem, kad gan prasītājs, gan atbildētājs atrodas Latvijā. Ja kāda no pusēm atrodas kādā citā no ES valstīm, tad jāierosina 2007. gada 11. jūlija Regulas 861/2007 noteiktā tiesvedība.
Prasības pieteikuma vienkāršotās procedūras lietai izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē norādītas Civilprocesa likuma 54.1 nodaļā.
