Aprites ekonomikas koncepts

Visu ražojumu pamatā ir dabas resursi, kuru apjoms ir ierobežots. Pieaugot patēriņam, pieaug arī konkurence par resursiem, kas savukārt rada arvien lielāku spiedienu uz apkārtējo vidi. Tādēļ ir nepieciešams izmantot esošos resursus pēc iespējas ilgtspējīgāk, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi. 
Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas ietver resursu ieguvi un sadali, atkārtotu izmantošanu, iekārtu remontu, atjaunošanu un pārstrādi, lai izmantotie resursi tiktu lietoti maksimāli ilgi, pirms tie kļūst par neizmantojamiem atkritumiem. Tādā veidā tiek pagarināts materiālu dzīves cikls, ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi. Turklāt radīto atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam, tajā skaitā arī emisiju apjoms gaisā un ūdenī.

Aprites ekonomikas un ekodizaina[1] pieeja liek uzņēmumam pārskatīt ne tikai pašu produktu, bet arī visus uzņēmuma procesus, sākot no tā, kā produkts tiek izstrādāts, ražots, piegādāts un izplatīts, līdz pat komunikācijai ar klientu. Atšķirībā no lineārā modeļa aprites ekonomikas centrā nav patēriņš (patērētājs tiek mudināts iegādāties arvien jaunākas un modernākas iekārtas), bet gan produkta funkcija (patērētājs tiek mudināts iegādāto preci lietot maksimāli ilgi). Sekojot šim modelim, uzņēmumam nepieciešams veidot ilgtermiņa attiecības gan ar klientiem, gan ar resursu piegādātājiem, gan citiem uzņēmumiem (piemēram, remonta veicējiem), gūstot daudzpusēju labumu no savstarpējās sadarbības.[2]

Lai ES ekonomika būtu ilgtspējīga un balstīta aprites principos, ES ir izstrādāts Aprites ekonomikas rīcības plāns, kas ietver aprites principu integrāciju esošajās likumdošanas normās, kā arī jaunas likumdošanas izstrādi, kur tas nepieciešams.

ES Aprites ekonomikas veidošanas procesa[3] pamatā ir 5 galvenie virzieni:

1. Aprites principam atbilstošs dizains un ražošanas procesi – dizaina izstrāde ir pats pirmais posms produkta aprites ciklā, kam ir būtiska nozīme aprites principu nodrošināšanā.

  • Ekodizaina un energomarķējuma pasākumi attiecībā uz vairākiem produktiem tagad ietver noteikumus par tādām materiālefektivitātes prasībām kā rezerves daļu pieejamība, remonta vienkāršums un pārstrādes atvieglošana preces lietošanas beigās.
  • Komisija ir uzdevusi Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt horizontālus kritērijus, kas izmantojami, lai izmērītu izturību, atkalizmantojamību, remontējamību, reciklējamību un kritiski svarīgo izejvielu klātbūtni. Šie kritēriji būtu jāpiemēro esošajos un jaunos standartos.

2. Patērētāju iesaistes stiprināšana – lai pāreja uz aprites ekonomiku notiktu ātrāk, patērētāju iesaiste ir ļoti būtiska. Tāpēc ir svarīgi patērētājam nodrošināt pietiekoši daudz saprotamas informācijas par produktu, ļaujot pieņemt pārdomātus un ilgtspējīgus patēriņa lēmumus.
3. Atkritumu pārvēršana par resursiem - būtisks aprites ekonomikas pamatelements ir pareizas un efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Ir jānovērš nevajadzīgi vērtīgo resursu zudumi, jānodrošina videi droša atkritumu apglabāšana un jānovērš jaunu atkritumu rašanās.
4. Atgūto materiālu aprites loku noslēgšana – lai veicinātu otrreizējo materiālu izmantošanu, ir nepieciešams stiprināt vienotu tirgu un nodrošināt informācijas apriti, piemēram, par bīstamo vielu klātbūtni atkritumu plūsmā. Viens no plānotajiem mehānismiem ir ieviest jaunu Mēslošanas līdzekļu regulu, kas mazinātu šķēršļus mēslošanas līdzekļu ražošanai no lauksaimniecības blakusproduktiem un bioatkritumiem.
5. Sistēmiska pieeja: ES stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā[4]. Šis ir pirmais ES mēroga politiskais satvars par kāda materiāla aprites cikla pieeju. Tas definē, kā veidot plastmasas vērtību ķēdes, ietverot aprites principam atbilstoša dizaina, izmantošanas, atkalizmantošanas un reciklēšanas darbības.

 

Uzņēmēju ieguvumi no aprites ekonomikas

Sociālie ieguvumi - jaunas darba vietas

2016. gadā ar aprites ekonomiku saistītajās nozarēs bija nodarbināti vairāk nekā četri miljoni darba ņēmēju, kas ir par 6 % vairāk, salīdzinot ar 2012. gadu. Turklāt ir sagaidāms, ka, attīstoties otrreizējiem izejvielu tirgiem, radīsies arvien jaunas darba vietas.

Ekonomiskie ieguvumi - jaunas uzņēmējdarbības iespējas

Aprites principu ieviešana ir arī pavērusi jaunas uzņēmējdarbības iespējas, dodot vietu jauniem biznesa modeļiem un jauniem tirgiem. 2016. gadā tādas darbības kā atkārtota izmantošana, atjaunošana jeb remonts un otrreizēja pārstrāde radīja pievienoto vērtību 147 miljardu EUR apmērā.

Vides ieguvumi - sakārtota atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu apsaimniekošanas sakārtošana un atkritumu radīšanas samazināšana ne tikai veicina jaunu biznesa modeļu veidošanos, bet arī samazina atkritumu radīto slodzi uz apkārtējo vidi.

Dabas resursu ieguvumi

Veicinot augstvērtīgu produktu pārstrādi un atgriežot apritē vērtīgus materiālus, tiek samazināts primāro resursu ieguves apjoms un atkarība no importētiem resursiem. Aptuveni 6 –12 % no visa resursu patēriņa, tostarp fosilā kurināmā, pašlaik netiek radīti pārstrādes, atkritumu rašanās novēršanas un ekodizaina politikas rezultātā[5].

 

Sertifikācijas iespējas

Lai uzņēmumiem atvieglotu aprites un ilgtspējības principu ieviešanu savā uzņēmējdarbībā, ir izveidoti dažādi sertifikācijas standarti, kas dod sistemātisku pieeju uzņēmuma procesu pārvaldībai. Piemēram:

  • No šūpuļa līdz šūpulim (Cradle to Cradle (C2C))

Cradle to Cradle sertifikācijas standarts ir metodika pārejai uz ilgtspējīgāku produktu izstrādi un ražošanu. Lai saņemtu sertifikātu, produkts tiek novērtēts saskaņā ar vides un sociālajiem rādītājiem piecās kategorijās: materiālā veselība, materiālu atkārtota izmantošana, atjaunojamā enerģija un oglekļa pārvaldība, ūdens apsaimniekošana un sociālais taisnīgums. Pēc novērtēšanas produktam katrā kategorijā tiek piešķirts līmenis: pamata, bronzas, sudraba, zelta un platīna.
Vairāk informācijas: https://www.c2ccertified.org/get-certified/product-certification

  • Standarts ISO 14062 - Vides pārvaldība – Vides aspektu integrēšana produkta dizainā un izstrādē

Standarts nodrošina koncepcijas un metodes, lai integrētu vides aspektus produkta dizainā produkta izstrādes posmā. Visi produkti un pakalpojumi var ietekmēt vidi, un šī ietekme var būt gan minimāla, gan nozīmīga, un tā var rasties dažādos līmeņos, piemēram, vietējā, reģionālā un globālā līmenī vai to kombinācijā. Standarta ieviešana palīdzēs saprast, kā vislabāk organizēt, pārvaldīt un ieviest ekodizainu.
Vairāk informācijas: https://www.iso.org/standard/33020.html

  • Standarts ISO 14001 – Vides pārvaldības sistēma

ISO 14000 standarti nodrošina praktiskus instrumentus visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, lai palīdzētu ieviest vides pārvaldības sistēmu un veidot pret vidi atbildīgus uzņēmumus.
ISO 14001:2015 nosaka vides pārvaldības sistēmas pamatkritērijus un metodiku, kas ir izmantojama jebkurā uzņēmumā neatkarīgi no nozares vai darbības veida. 
Vairāk informācijas: https://www.iso.org/iso-14001-environmental-management.html

 

 

[1] https://www.eea.europa.eu/publications/circular-economy-in-europe

[2] https://sustainabilityguide.eu/sustainability/circular-economy/

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC01...

[4] https://ec.europa.eu/environment/circular-economy/pdf/plastics-strategy-...

[5] https://www.eea.europa.eu/publications/circular-economy-in-europe