Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka iecerētā nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas normatīvo aktu grozījumu redakcija ne tikai nesasniedz solīto administratīvo ietaupījumu, bet faktiski rada finansiālus zaudējumus valsts budžetam, vienlaikus palielinot ieņēmumus Latvijas Bankai un būtiski sadārdzinot izmaksas nozares dalībniekiem.
Pretēji sākotnēji paustajam, ka reforma uzlabos efektivitāti un samazinās administratīvo slogu, piedāvātais finansēšanas modelis paredz valsts līdzekļu pārdali, nevis ietaupījumu.
Saskaņā ar regulējuma grozījumos piedāvāto uzraudzības maksas modeli, piemērojot 2025. gada faktisko statistiku, Latvijas Bankas ieņēmumi sasniegtu 1,58 milj EUR gadā. Tas nozīmē, ka reforma pēc būtības paredz aptuveni pusotra miljona eiro novirzīšanu prom no valsts budžeta uz citu institūciju, vienlaikus neparedzot samērīgu pamatojumu šādai ieņēmumu pārdalei.
Jāuzsver, ka 2025. gadā valsts budžeta ieņēmumi no patērētāju kreditēšanas nozares bija 2 991 250 EUR, līdz ar to piedāvātā reforma nozīmē ievērojamu budžeta ieņēmumu samazinājumu, nevis uzlabojumu publisko finanšu pārvaldībā.
Plānotās izmaiņas nosaka fiksēto uzraudzības maksu 5000 EUR gadā pluss mainīgo uzraudzības maksu līdz 0,033 % no kapitālsabiedrības vidējā kredītportfeļa apjoma ceturksnī, kā rezultātā Latvijas Bankai papildus tiek radīti vismaz 1, 23 milj. EUR gadā, kas nav tieši saistīti ar uzraudzības funkciju nodrošināšanu.
Faktiski, tas nozīmē, ka jaunais modelis rada institucionālu ieņēmumu avotu, nevis izmaksās balstītu uzraudzības finansējumu, kas ir pretrunā labas pārvaldības principiem.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijas Bankas personāla izmaksas būtu 352 800 EUR gadā, vienlaikus pieņemot, ka PTAC līdz šim veiktās finanšu pakalpojumu uzraudzības funkcijas var pārņemt seši darbinieki.
Šāds pieņēmums nav balstīts detalizētā funkciju un darba apjoma izvērtējumā, tādējādi rada augstu risku uzraudzības kvalitātes un patērētāju aizsardzības līmeņa samazinājumam.
Vienlaikus jaunais finansēšanas modelis radīs tiešu finansiālu slogu nozares dalībniekiem – daļai sabiedrību izmaksas pieaugs līdz pat 45 000 EUR gadā, bet atsevišķos gadījumos sasniegs maksimālo slieksni 100 000 EUR gadā (pēc 2025. gada datiem).
Šāds izmaksu pieaugums palielina risku, ka izmaksas tiks pārnestas uz patērētājiem, kā arī negatīvi ietekmēs konkurenci nozarē.
PTAC skaidri uzsver, ka pašreizējā redakcijā piedāvātā reforma:
- nerada administratīvo ietaupījumu,
- samazina valsts budžeta ieņēmumus,
- palielina ieņēmumus Latvijas Bankai bez samērīga pamatojuma,
- un būtiski palielina slogu kreditētājiem, radot riskus arī patērētājiem.
PTAC ieskatā šāds risinājums neatbilst ne sākotnēji deklarētajiem mērķiem, ne labas un atbildīgas publisko finanšu pārvaldības principiem.