Pasākuma “Veiksmīgs uzņēmējs, pasargāts patērētājs” prezentācijas, foto un atbildes uz jautājumiem

• Līga Kauliņa, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja

• Iveta Svīķe, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Tehnisko preču uzraudzības daļas vadītāja

• Grenada Sofija Demakina, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Tehnisko preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece

• Andrejs Apaņuks, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadošais eksperts

• Ivars Jorniņš, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītājs

• Ance Gaigaliete-Ābola, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadošā eksperte

• Ģirts Ziemanis, Rīgas Stradiņa universitāte, Digitālās stratēģijas un mākslīgā intelekta vadība

• Zanda Dāvida, Digitālo pakalpojumu koordinēšanas un analītikas departamenta Juridiskās un analītiskās daļas vadītāja

• Laura Kaimiņa, Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta Rīgas daļas galvenā juriste

• Ieva Baldiņa, Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore

• Inta Bērante Sukaruka, Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta Rīgas daļas vadītāja / departamenta direktora vietniece

• Jolanta Reinsone, Eiropas Patērētāju informēšanas centra direktore

Digitālais dizains: Kā PTAC definē "godīgu digitālo dizainu" un kādi UI/UX risinājumi (piemēram, dark patterns) Latvijā tiek uzskatīti par maldinošiem? 

Atbilde: Maldinoši modeļi un negodīgi digitālie dizaini ir aizliegti saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, Mākslīgā intelekta aktu un Digitālo pakalpojumu aktu. Tā kā regulējums ir balstīts tiesību principos, tad nav universālas atbildes uz Jūsu jautājumu. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli.  

Maldinošas prakses: Vai norādes par pirkumu skaitu ("šo preci šodien nopirka 4 pircēji") vai papildu administrēšanas maksas e-veikalos ir uzskatāmas par negodīgu praksi? 

Atbilde: Nav negodīgas, ja šī informācija ir skaidra, patiesa, nav maldinoša un komersants spēj to pamatot, tai skaitā pierādīt tās patiesumu.  

MI regulējums: Uz ko attieksies MI akts (produktiem vai funkcijām)? Kurš uzraudzīs emocionāli manipulējošas MI sistēmas, ja tas nav PTAC kompetencē? 

Atbilde: Mākslīgā intelekta akts attiecas gan uz produktiem, gan uz sistēmām. Emocionāli manipulējošas MI sistēmas tiks uzraudzības pēc tā, kādas intereses tās konkrētajā situācijā varētu skart vai skar. Proti, šīs sistēmas var skart gan bērnu tiesības, gan patērētāju tiesības, gan valsts drošību, demokrātisko noturību un daudzas citas intereses.  

Kibernoturība: Vai Kibernoturības akts regulē arī atsevišķi lejuplādējamas lietotnes precēm ar digitāliem elementiem? 

Atbilde: Kibernoturības aktā noteiktais “produkts ar digitāliem elementiem” ir programmatūras vai aparatūras produkts un tā attālinātās datu apstrādes risinājumi, ieskaitot programmatūras vai aparatūras komponentus, kas tiek laisti tirgū atsevišķi. Līdz ar to arī uz atsevišķi lejuplādējamajām lietotnēm precēm ar digitāliem elementiem būtu attiecināmas Kibernoturības akta prasības, izņemot gadījumus, ja uz tām ir attiecināmi Kibernoturības aktā noteiktie izņēmumi.

Ieviešana un darbība: Kad būs pieejams Eiropas Komisijas portāls? Vai DPP būs obligāta visām preču grupām un arī precēm no 3. valstīm? 

Atbilde: Eiropas Komisijas DPP portālu ir paredzēts darīt pieejamu 2026.gada jūlijā. Dotajā brīdī ir apstiprināts/zināms, ka DPP būs obligāti ieviešama bateriju, būvizstrādājumu un rotaļlietu jomās. Citās jomās, kā piemēram, tekstilizstrādājumi, mēbeles, auto riepas skaidra informācija vēl nav pieejama, bet šīs jomas ir minētas, kā turpmākās prioritātes. Līdz ar to, DPP ieviešana (formāts, izpildījums, prasības) šajās jomās dotajā brīdī nav konkretizēta.  

Atbildība: Kurš ir atbildīgs par DPP aizpildīšanu (ražotājs vai importētājs)? Vai DPP aizstās informāciju uz iepakojuma un CE marķējumu? 

Atbilde: Par DPP aizpildīšanu būs atbildīgs preces ražotājs, iespējams, ja preces ražotājs atrodas ārpus ES, tad par šo pienākumu izpildi atbildīgs būs preces importētājs. Konkrēts atbildības sadalījums vēl nav noteikts.  

Ietekme: Vai DPP neradīs nesamērīgu slogu mazajiem ražotājiem un apritīgajiem materiāliem (atgūtiem būvmateriāliem)? Vai e-veikalos būs jānorāda saites uz DPP? 

Atbilde: DPP ieviešana noteikti radīs papildus slogu preču ražotājiem. Eiropas Komisijas ir paredzējusi izstrādāt atbalsta rīkus maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz DPP izveidi un validāciju DPP portālā. Kā jau minēts iepriekš, konkrēts DPP izpildījums, t.sk. tā norādes e-veikalos vēl nav noteiktas.  

Drošuma informācija: Kā rīkoties, ja precei trūkst drošuma informācijas? Vai importētām precēm obligāti jānorāda 3. valsts ražotājs? 

Atbilde: Jebkurai patēriņa precei, marķējumā jābūt norādītai informācijai par preces ražotāju. Jā šāda informācija preces marķējumā nav norādīta, to nevar ievietot/piedāvāt ES tirgū. 

Specifiskas prasības: Vai kosmētikai jānorāda ieteicamais vecums? Kā iegūt CE marķējumu? 

Atbilde: Jautājumi par prasībām kosmētikai ir Veselības inspekcijas kompetencē. 

Energomarķējums: Kāds ir statuss energomarķējuma salāgošanai ar piekļūstamības prasībām? 

Atbilde: Energomarķējums ir viena no galvenajām noteiktu produktu īpašībām, kas jānorāda patērētājam. ES energomarķējuma prasības paredz, ka informācija par energoefektivitāti, patēriņu, trokšņa līmeni, ūdens patēriņu u.c. ir skaidri jānorāda pie preces arī e-komercijas vietnēs. Marķējums palīdz patērētājam pieņemt informētu lēmumu, salīdzinot dažādu produktu efektivitāti. 

Savukārt piekļūstamības regulējums nosaka, ka saturam e-komercijas vietnēs jābūt: uztveramam, lietojamam, saprotamam un stabilam. 

Energomarķējuma atspoguļošana e-komercijā, īpaši piekļūstamības prasību izpildē, ir  problēma visā Eiropas Savienībā, jo e-komercijas pakalpojuma sniedzēji ņem informāciju  no  EPREL datubāzes vai pārpublicē savā e-komercijas vietnē. Tiem ir pieejama arī CIRCABC bibliotēka, kas piedāvā Energy label templates.  

Šobrīd EK uzturētās EPREL datubāzes piedāvātā informācija neatbilst piekļūstamības prasībām, līdz ar to PTAC 2025. gada novembrī nodeva darba grupas (Ecodesign ADCO un Energy labelling Adco Eiropas darba grupa) izvērtēšanai šo problēmu. 

Līdz precīzākiem norādījumiem e-komercijas pakalpojuma sniedzējiem jāievēro samērīguma princips energomarķējuma piekļūstamības nodrošināšanā savās tīmekļvietnēs. 

Uzraudzība: Kā PTAC veicas ar ārvalstu platformu (piemēram, Ķīnas, ASV) uzraudzību un iespējām sodīt par pārkāpumiem? 

Atbilde: PTAC ir īstenojis vairākus projektus, kuru ietvaros tika pārbaudītas 3.valstu platformas un izņemti preču paraugi, lai pārliecinātos par drošuma prasību atbilstību. Konstatējot neatbilstības, attiecīgā prece no platformas piedāvājuma tika izņemtas. 

Pienākuma būtība: Vai ražotājam obligāti jāpiedāvā remonts par maksu? Kas segs transporta izdevumus? 

Atbilde: Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums nodrošināt maksas remontu tikai attiecībā uz tām preču grupām, uz kurām attiecas remontējamības prasības. Šīs prasības paredz, ka prece jau sākotnēji ir konstruēta tā, lai to būtu iespējams salabot. Preču grupas, uz kurām attiecas remontējamības prasības, ir uzskaitītas Remontējamības direktīvas (ES) 2024/1799 II pielikumā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L_202401799) 

Remontējamības direktīva neparedz ražotājam pienākumu segt preces transportēšanas izmaksas. Līdz ar to gadījumos, kad remonts tiek veikts remontējamības pienākuma ietvaros (ārpus likumiskās garantijas), transportēšanas izdevumi parasti ir jāsedz patērētājam, ja vien puses nav vienojušās citādi. 

Īstenošana Latvijā: Kas uzturēs remontētāju reģistru un kā tiks vērtēta to kvalitāte? Vai patērētājs drīkst remontēt pats? 

Atbilde: Remontējamības direktīva paredz Eiropas tiešsaistes remonta platformas izveidi, kurā būs katras ES valsts sadaļa. Šīs platformas izveidi un uzturēšanu nodrošinās Eiropas Komisija. Platformā bez maksas varēs reģistrēties jebkurš remonta pakalpojuma sniedzējs. Šajā platformā netiks vērtēta remonta pakalpojuma kvalitāte.  

Par sniegtā maksas remonta pakalpojuma kvalitāti atbildīgs būs attiecīgais pakalpojuma sniedzējs – ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, proti, persona, kas remontu faktiski veic. Ja patērētāja ieskatā pakalpojuma sniedzējs remontu būs veicis nekvalitatīvi, strīds tiks izskatīts vispārējā patērētāju strīdu izskatīšanas kārtībā. Šādā gadījumā patērētājs varēs vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā  Ja tiks konstatēts, ka maksas remonta pakalpojums ir sniegts nekvalitatīvi, pakalpojuma sniedzējam var rasties pienākums: veikt remontu atkārtoti, vai arī atgriezt patērētājam par remontu samaksāto naudas summu. 

Patērētājam ir tiesības veikt precei arī pašrocīgu remontu. Remontējamības direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka prece ir tehniski remontējama, un ka remontu var veikt ne tikai ražotājs vai autorizēts serviss, bet arī neatkarīgs remontētājs un pats patērētājs. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka pašrocīgs remonts var ietekmēt likumiskās garantijas piemērošanu. Ja defekts ir radies tieši patērētāja veiktā remonta rezultātā, patērētājs visticamāk zaudē tiesības prasīt bezmaksas remontu divu gadu likumiskās garantijas ietvaros, par kuras nodrošināšanu ir atbildīgs preces pārdevējs.  

Termiņi un izmaksas: Kā noteikt "saprātīgu" remonta cenu un vai tiks noteikti maksimālie remonta termiņi? 

Atbilde: Direktīva paredz, ka remonta cenai jābūt saprātīgai. Tas nozīmē, ka cena ir samērīga ar preces vērtību, ietver pamatotas izmaksas (rezerves daļas, darbaspēks, loģistika, saprātīgs uzcenojums), nav noteikta tā, lai atturētu patērētāju no remonta praktiskā nozīmē. Ja remonta cena ir tuvu jaunas preces cenai vai pārsniedz to bez objektīva pamata, tā var tikt uzskatīta par nesamērīgu. 

Tāpat direktīva paredz, ka remontam ir jānotiek saprātīgā termiņā, ņemot vērā preces veidu, remonta sarežģītību, rezerves daļu pieejamību. Ilgstoša nepamatota kavēšanās var tikt vērtēta kā pienākuma nepienācīga izpilde. 

Likumiskā garantija: Vai 12 mēnešu garantijas pagarinājums pēc remonta attiecas uz visām precēm un cik reizes to var piemērot? 

Atbilde: 12 mēnešu likumiskās garantijas pagarinājumu patērētāji varēs saņemt, ja būs izvēlējušies likumiskās garantijas ietvaros veikt preces remontu. Tas attieksies uz visām precēm. Likumisko garantiju pa 12 mēnešiem varēs pagarināt vienu reizi.  

Subjekti: Vai 2 gadu garantija attiecas arī uz juridiskām personām un mazlietotām/atjaunotām precēm? 

Atbilde: Divu gadu likumiskā garantija atteicas uz visām precēm, arī lietotām un atjaunotām. Divu gadu likumiskā garantija nav attiecināma uz juridiskām personām, ja vien puses pašas par to nav vienojušās. 

Praktiskas situācijas: Kurš maksā par lielgabarīta preces transportēšanu uz servisu? Vai baterijām var noteikt īsāku garantijas laiku? Vai pārdevējs var atteikt naudas atgriešanu, ja prece ir remontējama? 

Atbilde:
1) Prece neatbilstības novēršanai (ne tikai lielgabarīta preces) ir nogādājams uz pārdevēja rēķina.  

2) Divu gadu likumiskā garantija attiecas arī uz baterijām. Ņemot vērā, ka baterijas ir preces, kuras darbības ilgums atkarīgs no tās lietošanas, tad, pārdodot šāda veida preces, patērētājam ir jāsniedz informācija par bateriju, tās darbības ilgumu, lietošanas nosacījumiem, lai patērētājs var izdarīt izvēli, vai iegādāties preci ar solīto darbības ilgumu. 

3) Pārdevējs var atteikt naudas atmaksu, jo saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu patērētājs sākotnēji var prasīt preces remontu vai maiņu, nevis naudas atmaksu. Ja patērētājs ir prasījis maiņu, arī tādā gadījumā pārdevējs var rakstveidā atteikties veikt preces maiņu un piedāvāt remontu, bet šādā gadījumā jāpamato, kādēļ maiņa ir nesamērīga salīdzinājumā ar remontu, piemēram, norādot izmaksas. Atgādinām, ka pārdevējs bez patērētāja aktīvas piekrišanas nevar veikt preces remontu.  

Eko prasības: Ko PTAC darīs ar "Eko" un "Vegan" marķējumiem pēc 2026. gada septembra?  

Atbilde: Ir būtiski nošķirt pārtikas un nepārtikas produktu marķējumu. 

BIO un EKO pārtikas produktiem Eiropas Savienībā ir speciāls regulējums. Piemēram, Regula 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Vegan pārtikas produktu marķējumam jāievēro vispārīgie pārtikas informācijas sniegšanas noteikumi, tajā skaitā Regula 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. PTAC neveic pārtikas produktu marķējumā izmantoto apzīmējumu BIO, EKO vai Vegan atbilstības izvērtējumu šiem normatīvajiem aktiem. Tas ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē. 

PTAC uzrauga un no 2026.gada septembra turpinās uzraudzīt komercpraksi, kurā tiek izmantotas vides norādes, tajā skaitā nepārtikas produktu marķējumā. Tas nozīmē, ka EKO, BIO, Vegan norādēm nepārtikas produktu marķējumā ir jābūt patiesām un pamatotām. Papildus vēršam uzmanību, ka Eiropas Komisija ir skaidrojusi, ka, lai gan apzīmējums “Vegan” pats par sevi nozīmē, ka produkts nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, situācijā, kurā komerciālajā saziņā/marķējumā tiks izmantota papildu informācija, piemēram, “vegāns – labāks planētai” šī informācija tiks uzskatīta par vides norādi un tiks izvērtēta atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma (NKAL) likumā noteiktajam regulējumam.   

Normatīvie akti neparedz pārejas noteikumus produktiem, kuri ir laisti tirgū ar marķējumu pirms 2026.gada septembra. PTAC ieskatā ir pieļaujams komersantiem izpārdot iepriekš saražotos un tirgū laistos produktus ar veco marķējumu, kurš neatbilst jaunajām NKAL prasībām par vides norāžu izmantošanu. 

Nosaukumi: Vai veikaliem ar "Eko" nosaukumā būs tie jāmaina? 

Atbilde: Pārtikas veikaliem, kuru nosaukumos tiek izmantots EKO vai BIO ir stingras prasības un šo prasību ievērošanu veic Pārtikas un veterinārais dienests. 

Ja BIO vai EKO nosaukums tiek izmantots veikalam, kas tirgo nepārtikas preces, Eiropas Komisija ir skaidrojusi, ka jāvērtē katra gadījumā individuālie apstākļi (t.sk. komerciālais konteksts, vai šāda norāde var radīt asociācijas ar labumu videi, vai nosaukuma izmantošana nemaldina patērētājus). Piemēram, ja veikala nosaukumā ir EKO, “Ekoloģiski produkti”, bet veikalā netirgo bioloģiskus produktus, tas var tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanu. Arī situācijā, ja šāds nosaukums ir reģistrēts kā preču zīme, Eiropas Komisija ir skaidrojusi, ka maldinošu preču zīmi nav pieļaujams izmantot komercpraksē. 

Strīdu izšķiršana: Vai ECC (Eiropas Patērētāju informēšanas centrs) izskata sūdzības par nemaksāšanu un vai tie nodod datus PTAC sodu piemērošanai? 

Atbilde:  ECC tīkla darbības joma ir patērētāju tiesību aizsardzība pārrobežu darījumos (ES, Islandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē). Tas nozīmē, ka ECC Latvia palīdz, ja patērētājs (fiziska persona) ir nopircis preci/pakalpojumu no komersanta un radies strīds par preces/pakalpojuma kvalitāti, piegādi vai atteikuma tiesībām. 

ECC Latvia ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) struktūrvienība, kuras galvenā funkcija ir mediācija. ECC Latvia mērķis ir panākt ārpustiesas vienošanos starp patērētāju un pārdevēju. ECC nepieņem saistošus lēmumus un nepiemēro sodus. 

Ja ECC Latvia sūdzību izskatīšanas procesā konstatē, ka kāds uzņēmums regulāri un masveidā pārkāpj patērētāju tiesības, šī informācija var kalpot kā indikators, ko signalizēt citām PTAC struktūrvienībām.