FINANŠU PAKALPOJUMU LĪGUMI / Līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu

„...Ja Nomas priekšmeta nodošana Nomniekam tiek aizkavēta Pārdevēja vainas dēļ, tad Iznomātājs nekādā gadījumā nav atbildīgs par šādu kavējumu.” Līguma un nomas līguma 8.5.apakšpunkta otrajā teikumā paredzēts, ka „...Tādā gadījumā Iznomātājam nav jāatmaksā Nomniekam maksājumi, ko tas ir saņēmis saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, un Nomniekam trīs kalendāro mēnešu laikā no attiecīga Iznomātāja paziņojuma saņemšanas brīža ir jāatmaksā Iznomātājam visas summas, ko Iznomātājs papildus priekšapmaksai ir samaksājis Pārdevējam.”

[SIA „Unilīzings” - 2006.gada 6.novembra lēmums Nr.38-lg ]

No nomas līguma būtības izriet tas, ka viens no galvenajiem līzinga devēja uzdevumiem ir dot līzinga ņēmējam iespēju lietot līzinga objektu, jo operatīvā līzinga līgums sevī ietver arī nomas līguma pazīmes. Tāpat arī gan Civillikuma 2172.panta 1.punkta, gan arī PTAL 30.panta noteikumi paredz patērētāja tiesības šādā gadījumā vienpusēji atkāpties no līguma un saņemt samaksāto priekšapmaksu. No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai pārdevējs ir reģistrēts ārvalstīs vai Latvijas Republikā, patērētājam līzinga objekta nepiegādes gadījumā ir tiesības atkāpties no līguma un saņemt atpakaļ visas saskaņā ar līgumu iemaksātās naudas summas. Savukārt avansa maksājumu, kuru patērētājs ir samaksājis tieši pārdevējam, patērētājam ir tiesības pieprasīt no pārdevēja. Iznomātāja kā automašīnas īpašnieka tiesības ir celt regresa prasību pret automašīnas pārdevēju sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem.
Tādējādi patērētājam un visiem citiem patērētājiem, ar kuriem ir noslēgts šāda satura līgums, tiek izslēgta iespēja izmantot savas likumīgās tiesības, liekot veikt maksājumus par pakalpojumu, kas nav patērētājam sniegts.
Līdz ar to šādi līguma noteikumi patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un liek patērētājam atteikties no tā likumīgajām tiesībām, un saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, kā arī 6.panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir netaisnīgi līguma noteikumi.

„...pieprasīt Iznomātāja kā Nomas priekšmeta pircēja vārdā novērst atklātos defektus bez papildus maksas vai pirkuma maksas palielināšanas. Pretējā gadījumā Nomnieks atbild par visiem nodarītiem un iespējamiem zaudējumiem saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.” Līguma un līguma projekta 4.3.apakšpunkts paredz, ka „Iznomātājs nav atbildīgs par defektiem, kā arī citiem Nomas priekšmeta bojājumiem, kas varētu ietekmēt Nomas priekšmeta vērtību šī Līguma darbības termiņa darbības laikā”.

[SIA „Unilīzings” - 2006.gada 6.novembra lēmums Nr.38-lg ]

Saskaņā ar Civillikuma 2134.pantu „iznomātājam ir pienākums nodot lietu nomniekam ar visiem piederumiem un tādā stāvoklī, ka nomnieks no lietas var iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no lietas sagaidīt.” Savukārt Civillikuma 2135.panta noteikumi paredz, ka, ja lietai izrādās kādi trūkumi, kuri uzmanīgam iznomātājam vai izīrētājam nevarētu tikt apslēpti, tad viņam pilnīgi jāatlīdzina zaudējumi, kas no tam radušies nomniekam vai īrniekam. No Civillikuma 2172.panta 2.punkta noteikumiem izriet nomnieka tiesības vienpusēji atkāpties no nomas līguma, ja lietas iznomātājs lietai neizdara vajadzīgos izlabojumus, vai, ja tajā izrādās tādi trūkumi, kas pilnīgi vai vismaz ievērojamā mērā kavē tās lietošanu un pie tam nav novēršami.

Tādējādi saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta un 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem šādi līguma noteikumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar līgumslēdzējpušu tiesiskās vienlīdzības principu.

„...Nomnieks neizpilda savas maksāšanas saistības pret Iznomātāju, Iznomātājam ir tiesības…, pieprasīt Nomniekam šī Līguma saistību izpildi pirms termiņa...” Līguma 3.2.apakšpunktā noteikts, ka „...Ja Nomnieks neapmaksā reģistrācijas maksas, naudassodus un citus augstāk minētos maksājumus vai savlaicīgi nekompensē Iznomātājam iepriekšminētos izdevumus, Iznomātājam ir tiesības vienpusēji…,, pieprasīt Nomniekam šī Līguma saistību izpildi pirms termiņa...”.
 
[SIA „Unilīzings” - 2006.gada 6.novembra lēmums Nr.38-lg]

Izbeidzot līgumu pirms termiņa, ir jānotiek savstarpējiem norēķiniem, kur kā pamatprincipu izmanto restitūciju, kas nozīmē, ka maksimāli jācenšas atjaunot līdzēju sākotnējais stāvoklis, lai arī netiek izslēgta zaudējumu atlīdzības un līgumsoda pieprasīšana. Ja līgums tiek izbeigts kādas no pušu līgumpārkāpuma dēļ, tad cietušajai pusei ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un līgumā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus (piemēram, līgumsods), tomēr tas nedod tiesības pusei iedzīvoties uz otras puses rēķina.

Līdz ar to šie noteikumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nostāda patērētāju būtiski nevienlīdzīgākā stāvoklī kā pakalpojuma sniedzēju un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, un tādējādi saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta un 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

„...galvinieks, kas galvojis par Nomnieka, no šī Līguma izrietošo saistību, izpildi, ir reorganizēts, likvidēts, vai ir pasludināta Galvinieka maksātnespēja..”.

[SIA „Unilīzings” - 2006.gada 6.novembra lēmums Nr.38-lg]

Šāds līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, jo konkrētajā gadījumā patērētājam netiek dota iespēja piedāvāt citu galvotāju. Šādi iznomātājam tiek noteiktas priekšrocības lauzt līgumu un priekšlaicīgi prasīt visu no tā izrietošo saistību izpildi pirms termiņa, šāds līguma noteikums patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu ir netaisnīgs līguma noteikums.

„Nomnieka saistītās personas (galvinieki, ķīlas devēji) nepilda saistības pēc citiem līgumiem, kas noslēgti ar iznomātāju, tā dibinātāju, vai tā meitas/saistītais uzņēmums”.

[SIA „Unilīzings” - 2006.gada 6.novembra lēmums Nr.38-lg]

No šī līguma noteikuma nav saprotams, kāds ir kopsakars citam ar konkrēto līgumu saistīto personu, kā arī citiem līzinga ņēmēju noslēgtiem līgumiem un konkrētajam līgumam, jo katru līgumu slēdzot tiek individuāli izvērtēti visi apstākļi. Viena līguma nepildīšana nevar ietekmēt citu līgumu. Katram tiesiskam darījumam ir savs darījuma priekšmets, un katrs līgums sevī ietver savstarpēju pušu vienošanos. Savukārt Civillikums regulē noslēgta līguma sekas (Civillikuma 1587., 1590. un 1591.pants). Līdz ar to šāds līguma noteikums nosaka priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, kā arī ir pretrunā ar labticīguma prasībām un līgumslēdzējpušu tiesiskās vienlīdzības principu. Līdz ar to šādi līguma noteikumi saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta un 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem ir netaisnīgi līguma noteikumi.