Reklāma ir jebkura informācija, kas paredzēta, lai veicinātu preču vai pakalpojumu pārdošanu. Tā ir saistīta ar saimniecisko vai profesionālo darbību. Tā var būt redzama televīzijā, internetā, avīzēs, sociālajos medijos u. c. vietās.

Šajā lapā lasiet par to, kādai jābūt reklāmai un kas jāievēro to publicējot, kad to uzskata par maldinošu reklāmu un ko ir aizliegts reklamēt.

    Reklāmai jāatbilst vispārīgajiem un konkrētās nozares noteikumiem. Galvenais likums, kas nosaka prasības reklāmām, ir Reklāmas likums.

    Reklāmas devējs (piemēram, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs) atbild par reklāmas saturu.

    Reklāmas izplatītājs (piemēram, mediji, interneta portāli) atbild, ja izplata reklāmu, par kuras neatbilstību viņš zina vai vajadzēja zināt.

    Reklāmas izgatavotājs (piemēram, reklāmas aģentūra) drīkst būt radošs, ja reklāma atbilst likumam un līgumam ar reklāmas devēju.

    Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.

    Reklāmai jābūt:

    • Patiesai un skaidrai – tajā nedrīkst maldināt cilvēkus.
    • Viegli saprotamai – reklāmā izmantotā informācija nedrīkst būt pārprotama vai slēpta.
    • Precīzai un pārbaudāmai – cenas, atlaides un nosacījumi jānorāda pareizi.
    • Atbildīgai, ja tā domāta bērniem – tajā nedrīkst mudināt bērnus pirkt vai pierunāt vecākus.
    • vardarbības un kara propaganda;
    • paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;
    • izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi; 
    • izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;
    • attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;
    • nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;
    • izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;
    • atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju, reklamējamām precēm vai pakalpojumiem.

    Bez jūsu atļaujas uzņēmums nedrīkst jums sūtīt jebkādu elektronisku reklāmu, piemēram, reklāmas īsziņas vai e-pasta vēstules. Tomēr jūs, iespējams, esat piekritis saņemt šādas ziņas, piemēram, abonējot jaunumus vai piedaloties aptaujā.

    Jebkuram īsziņu vai e-pasta reklāmas sūtītājam ir juridisks pienākums piedāvāt atteikšanās iespēju. Ja atteikšanās iespējas nav vai tā nedarbojas, mēģiniet sazināties ar sūtītāju, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, e-pastu vai tālruni. Skaidri norādiet, ka atsakāties no turpmākas reklāmu saņemšanas un ka atteikšanās iespēju trūkums ir nelikumīgs.

    Esiet modrs, jo dažas īsziņas  vai e-pasta vēstules var būt paredzētas krāpšanai. Ja esat zaudējis naudu, nekavējoties informējiet savu banku. Dodieties arī uz tuvāko policijas iecirkni, lai iesniegtu iesniegumu par krāpniecības gadījumu.

    Saskaņā ar patērētāju tiesību aktiem reklāma ir maldinoša, ja tajā ir sniegta nepatiesa vai maldinoša informācija.

    Reklāma ir maldinoša, ja tajā sniegtā informācija var:

    • radīt nepareizu priekšstatu par preci vai pakalpojumu;
    • apmānīt par cenu, kvalitāti, daudzumu, izcelsmi vai garantiju;
    • radīt nepamatotas cerības.

    Reklāma var būt maldinoša arī tad, ja tajā ir izlaista svarīga informācija.

    Maldinoša reklāma ietver apgalvojumus, ko patērētājiem sniedz ražotāji, izplatītāji un mazumtirgotāji. Tā var ietvert saturu reklāmās, katalogos, tīmekļa vietnēs, sociālajos medijos utt.

    Zaļmaldināšana ir prakse, ar kuru uzņēmums maldina un parāda savus produktus vai pakalpojumus kā videi draudzīgākus, nekā tie patiesībā ir. Šī negodīgā uzņēmējdarbības prakse ir nelikumīga.

    Zaļmaldināšana tiek uzskatīta par nepatiesu reklāmu un pārkāpj likumus, kas aizsargā patērētājus no maldinošas prakses.

    Ir svarīgi nošķirt patiesi videi draudzīgas iniciatīvas no zaļmaldināšanas. Ja uzņēmuma apgalvojumi ir balstīti uz reāliem un autentiskiem centieniem vides jomā, tā nav zaļmaldināšana.

    Kā pārbaudīt, vai “zaļie” apgalvojumi ir patiesi

    1. Nepietiek ar vārdiem “videi draudzīgs” vai “ekoloģisks” – jābūt skaidrojumam, kas pamato apgalvojumu. Informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai.
    2. Paļaujieties uz uzticamiem ekomarķējumiem – piemēram:
      • Ekopuķīte (ES ekomarķējums)
      • Ziemeļu gulbis (Ziemeļvalstu padomes marķējums)
      • Zilais eņģelis (Vācijas marķējums)
        Šos marķējumus piešķir tikai tad, ja produkts atbilst stingriem kritērijiem, ko pārbauda neatkarīgi eksperti.
    3. Pārbaudiet informāciju par ekomarķējumiem.
    4. Neuzķerieties uz dabas attēliem un zaļām krāsām – tie paši par sevi nenozīmē, ka produkts ir videi draudzīgs.
    5. Noskaidrojiet, uz ko attiecas apgalvojums – piemēram, vai tas ir par produktu, iepakojumu vai ražošanas procesu. Ja rakstīts “iepakojums izgatavots no 85% pārstrādājama materiāla”, tas attiecas tikai uz iepakojumu.
    6. Visiem apgalvojumiem jābūt pamatotiem – uzņēmumam jāspēj pierādīt, ka tas, ko saka, ir patiesība.
    7. Ja rodas jautājumi, jautājiet pārdevējam vai ražotājam.

    Viltus atsauksmes grauj uzticību un maldina patērētājus. 

    Ir aizliegta šāda ar viltus atsauksmēm saistīta prakse:

    • negatīvu atsauksmju dzēšana bez paskaidrojuma;
    • savu atsauksmju rakstīšana;
    • pozitīvu atsauksmju selektīva publicēšana;
    • maksāšana citiem par atsauksmju rakstīšanu.

    Ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi izmantotu godīgu un pārredzamu atsauksmju sistēmu, lai patērētāji varētu uzticēties atsauksmēm.

    Kad satura veidotāji (influenceri) iesaistās mārketingā, ir svarīgi, lai viņi būtu godīgi un atklāti informētu par savu paziņojumu komerciālo raksturu. Kad influenceri reklamē produktus vai pakalpojumus un saņem par to samaksu, viņiem ir skaidri jānorāda, ka tas ir sponsorēts saturs. Šī atklātība ir ļoti svarīga, lai pienācīgi informētu patērētājus. Šeit ir dažas svarīgas vadlīnijas satura veidotājiem jeb influenceriem:

    1. Norādīt, kas ir reklāmas devējs – lai cilvēki var uzzināt, kas stāv aiz reklāmas.
    2. Informācijai jābūt patiesai – un jāspēj to pierādīt.
    3. Skaidri pateikt, ka tas ir reklāmas saturs – piemēram, izmantot #reklāma, #apmaksāts, #sponsorēts, #paidpartnership, #apmaksātasadarbība.
    4. Informēt, ja ir saņemta atlīdzība, dāvana vai citi labumi par publicēto saturu.
    5. Reklāma, kas tieši vērsta uz bērniem, ir aizliegta – tā tiek uzskatīta par negodīgu.
    6. Tabakas un elektronisko cigarešu reklāma nav atļauta.
    7. Alkohola, enerģijas dzērienu un uztura bagātinātāju reklāmās jābūt brīdinājumiem, kā to nosaka likums.
    8. Enerģijas dzērienu reklāmu nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajās nedrīkst izmantot nepilngadīgas personas.
    9. Latvijā drīkst tirgot tikai reģistrētus uztura bagātinātājus (Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrs).
    10. Uztura bagātinātāju reklāmā drīkst izmantot tikai atļautus apgalvojumus par veselīgumu.
    11. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāma ir aizliegta.

    Minētās prasības ir jāievēro arī tad, ja satura veidotājs popularizē preces, ko pats ražo, pārdod vai reklamē savās komerciālajās interesēs. 

    Atklātība influenceru mārketingā ir ne tikai juridisks pienākums, bet arī būtiska, lai saglabātu sabiedrības uzticību un pienācīgi informētu patērētājus par viņu skatītā satura būtību.

    Informējiet uzraudzības iestādi, ja pamanāt maldinošu reklāmu vai citus iespējamus reklāmas pārkāpumus.

    Uzraudzību par reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām savas kompetences ietvaros veic:

    • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC): Ja uzskatāt, ka reklāma ir maldinoša vai nepatiesa, informējiet PTAC;
    • Konkurences padome (ja pārkāpums reklāmas jomā rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei): www.kp.gov.lv;
    • Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (reklāmas izvietošana): www.neplpadome.lv;
    • Veselības inspekcija (zāļu reklāmas jomā): www.vi.gov.lv
    • Pārtikas un veterinārais dienests (veterinārmedicīnisko un veterinārfarmaceitisko pakalpojumu sniedzējiem paredzēto veterināro zāļu jomā): www.pvd.gov.lv.

    Uzraudzības iestāde par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 14 000 euro, pieņemt lēmumu par reklāmas izplatīšanas aizliegšanu, lēmumu par pieprasījumu atsaukt reklāmu un citus Reklāmas likumā noteiktos lēmumus.