Padomi par ārpustiesas parāda atgūšanas procesu

Godīga parādu atgūšana ārpustiesas ceļā – kas jāzina patērētājiem?

Cilvēki aizvien vairāk izmanto kredītkartes, ņem patēriņa kredītus un saņem dažādus pakalpojumus. Taču var pienākt brīdis, kad nespējat samaksāt savam kreditoram, tādejādi kļūstot par parādnieku un šajā gadījumā Jūs var uzmeklēt parādu piedzinējs. Lai veidotu godīgu parāda atgūšanas procesu un veiksmīgu dialogu starp parādnieku un parāda piedzinēju, Latvijā ir pieņemts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums.

Ir svarīgi, lai parādu piedzinējs rīkojas godīgi un izmanto taisnīgas metodes parāda atgūšanai. Tomēr atcerieties, ka parāds Jums ir jāatdod jebkurā gadījumā.

Nonākot parādu piedziņas procesā, rodas dažādi jautājumi, kas saistīti ar Jūsu tiesībām un parāda atgūšanas procesu. Lūk, atbildes uz šiem jautājumiem!

Kas ir parādu piedzinējs?

Ar parāda atgūšanu var nodarboties pats kreditors (piemēram, banka) vai arī parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kas var būt gan komersants (juridiska persona), gan fiziska persona, kas savas profesionālās darbības ietvaros  atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāreģistrējas un jāsaņem speciālu atļauju jeb licenci, ko izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. 
Prasība par speciālās atļaujas (licences) nepieciešamību ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam stāsies spēkā 2013.gada 1.maijā.

Kā tiek uzsākts parāda atgūšanas process?

Uzsākot parāda atgūšanu, kreditors vai parāda piedzinējs rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Kāda informācija ir jāsniedz parāda piedzinējam par parādu?

Parāda piedzinējam ir rakstiski jāsniedz pamatinformācija par sevi, informācija par parāda apmēru, parāda atgūšanas izdevumiem (ja tādi ir), parāda atmaksas kārtību un termiņu. Kā arī jāietver informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.

Vai parādniekam ir tiesības izteikt priekšlikumus un iebildumus par parādu?

Parādniekam ir tiesības piedāvāt savu maksājumu saistību nokārtošanas kārtību un termiņu. Un parāda piedzinēja pienākums ir iepazīties ar parādnieka priekšlikumiem un uz tiem atbildēt. Ja parādnieks iebilst par parāda esamību vai apmēru, tad parāda piedzinējam ir jāizsniedz parāda esamības un tā apmēra pamatojošu dokumentu kopijas.

Vai parādniekam ir jāatlīdzina parāda atgūšanas izdevumi?

Ja šādu izdevumu atlīdzināšana tiek pieprasīta, tad parādniekam ir tie jāatlīdzina. Tomēr parāda atgūšanas izdevumiem ir jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem.
MK noteikumi, kas regulēs parāda atgūšanas izdevumus, kuri nav atlīdzami, un paredzēs parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī.

Kā rīkoties, ja parādniekam tiek pieprasīta samaksa par neesošu parādu (piemēram, par preces vai pakalpojuma piegādi, kurus parādnieks nav pasūtījis)?

Šādā situācijā parādniekam ir jāvēršas ar iebildumiem pie parāda piedzinēja. Parādniekam nav pienākums veikt maksājumus par neesošu parādu un šādā gadījumā arī maksāt parāda piedziņas izdevumus.

Vai parāda piedzinējs var informēt trešo pusi par parādu?

Parāda piedzinējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust trešajai pusei (t.sk., darba devējam, citiem ģimenes locekļiem) informāciju par parādnieku un tā parādu.

Kā parāda piedzinējs var ar parādnieku sazināties?

Parāda atguvējs ar parādnieku sazinās izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā. Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, tad parāda atguvējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas ir kļuvusi zināma vai izmantota iepriekšējās saziņā ar parādnieku. Ja saziņa ar parādnieku nav iespējama nevienā no iepriekš minētajiem veidiem, tad saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

Vai parāda piedzinējs var izmantot agresīvu saziņu ar parādnieku?

Saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus. Tāpat ir aizliegts sazinoties aizskart parādnieka cieņu un godu. Parāda piedzinējs nedrīkst sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

Vai parāda piedzinējs drīkst apmeklēt parādnieku viņa darba vietā vai dzīvesvietā?

Bez parādnieka piekrišanas parāda piedzinējs nedrīkst apmeklēt parādnieku viņa darba vietā vai dzīvesvietā.

Vai parāda piedzinējam ir kādi saziņas ierobežojumi ar parādnieku?

Saziņā ar parādnieku parāda piedzinējam ir jāievēro, ka šī saziņa nedrīkst notikt svētdienās un likumā noteiktajās svētku dienā. Kā arī laika posmā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00.

Kas ir parādvēstures datubāze?

Parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. Parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

Kādā gadījumā informācija par parādnieku tiek iekļauta parādvēstures datubāzē?

Informācija par Jums parādvēstures datubāzē tiks iekļauta tad, ja uz Jums attiecas šādi nosacījumi: maksājuma saistību izpilde kavējas ilgāk par 60 dienām; ir iestājies parāda piedzinēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā nav samaksājis parādu.

Vai parādniekam tiek paziņots, ka par viņu ir iekļauta informācija parādvēstures datubāzē?

Parāda piedzinējam ir pienākums rakstveidā paziņot parādniekam par informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē.

Vai bez parādnieka piekrišanas trešā persona var saņemt informāciju par parādnieku, kas iekļauta parādvēstures datubāzē?

Trešā persona ir tiesīga saņemt parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju par parādnieku un tā parādu, tikai gadījumā ja parādnieks tam ir piekritis.

Cik ilgi parādvēstures datubāzē tiek glabāta informācija par parādnieku?

Informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādnieka parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.