PREČU IEGĀDES VAI LIETU IZGATAVOŠANAS LĪGUMI / Līguma noteikumi, kas izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs

„Visus strīdus un domstarpības, kas rodas sakarā ar šī līguma noslēgšanu, spēkā esamību, saistību izpildi vai kas skar tā pārkāpšanu vai izbeigšanu, puses nodos izskatīšanai Rīgas šķīrējtiesā saskaņā ar tās reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā”.

[SIA „Degas” – 2006.gada 31.jūlija lēmums Nr.23-lg]

„Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā esamību netiek savstarpēji atrisināts 7 (septiņu) kalendāro dienu laikā, tas tiek nodots galīgai izšķiršanai Hanzas starptautiskajā šķīrējtiesā, Rīgā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā”.

[SIA „Evita kamīni” - 2005.gada 12.oktobra lēmums Nr.5-lg]

Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktu „par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā”. Tādējādi, paredzot strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, tiek ierobežotas patērētāja tiesības griezties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un tiesā, un tas ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

„Visus strīdus, kas radušies saistībā ar šo Līgumu Puses izskata vienojoties, bet ja vienošanās nav iespējama, strīdu pēc pieteicēja ieskatiem nodod izskatīšanai Livonijas Starptautiskajā šķīrējtiesā, Rīgā, viena šķīrējtiesneša sastāvā, kuru izvēlas puse, kura uzsāk tiesvedību, vai Latvijas Republikas tiesu iestādēs. Nomnieks apņemas segt visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar vēršanos pie trešās personas parāda piedziņas tiesā vai citā likumiskā veidā”.

[SIA „BG” – 2007.gada 21.novembra lēmums Nr.59-lg]

„Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to, vai tā pārkāpšanu, spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirta saskaņā ar LR likumdošanu Rīgas apgabala šķīrējtiesā, saskaņā ar Rīgas apgabala šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā pēc prasītāja izvēles, rakstveida procesā uz iesniegto dokumentu pamata, latviešu valodā”.

[SIA „Logu fabrika” - 2007.gada 12.jūnija lēmums Nr.33-lg]

Līguma noteikums, kas paredz strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā pēc prasītāja izvēles, ierobežo patērētāja tiesības griezties tiesā un patērētāja izvēles brīvību izvēlēties tiesību sargājošo iestādi, kurā vērsties, jo, ja prasītājs ir pārdevējs, prasība tiek celta šķīrējtiesā un patērētājs nevar „izvairīties” no šķīrējtiesas procesa. Tāda klauzulas redakcija teorētiski paredz (bet praksē tā notiek gandrīz katrā gadījumā), ka var tikt aizskartas tieši tās pašas patērētāja intereses, kuras tiek aizskartas klasiskās šķīrējtiesas klauzulas gadījumā. Līdz ar to arī šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.

“Puses vienojas, ka visus strīdus, domstarpības un prasības, t.sk. par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, tiek izskatīti pēc prasītāja izvēles: Rīgas Šķīrējtiesā vai Rīgas Starptautiskā Šķīrējtiesā, saskaņā ar tās reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā, valodā pēc prasītāja izvēles, bez mutiskas lietas noklausīšanas pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process)”, vai LR tiesā pēc prasītāja izvēles”.

[SIA „Service USA” - 2005.gada 29.novembra lēmums Nr.10-lg]

Līguma noteikums, kas paredz strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā pēc prasītāja izvēles, ierobežo patērētāja tiesības griezties tiesā un patērētāja izvēles brīvību izvēlēties tiesību sargājošo iestādi, kurā vērsties, jo, ja prasītājs ir pārdevējs, prasība tiek celta šķīrējtiesā un patērētājs nevar „izvairīties” no šķīrējtiesas procesa. Tāda klauzulas redakcija teorētiski paredz (bet praksē tā notiek gandrīz katrā gadījumā), ka var tikt aizskartas tieši tās pašas patērētāja intereses, kuras tiek aizskartas klasiskās šķīrējtiesas klauzulas gadījumā. Līdz ar to arī šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.

Tātad jebkurš līguma noteikums, kas kavē patērētāju izmantot iepriekš minētās tiesības, ir uzskatāms par netaisnīgu. Tādējādi patērētāja izvēles brīvības varētu realizēties tikai tādā gadījumā, ja patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un tiesā vērstos pats patērētājs.