Ķīmiskās vielas izstrādājumos

Šis informatīvais materiāls sniedz īsu ievadinformāciju par normatīvajiem aktiem, kas regulē ķīmiskās vielas izstrādājumos.

PIEZĪME! Zemāk minētajos normatīvajos aktos aplūkoti tikai tie jautājumi, kas nosaka prasības ķīmiskajām vielām.

PIEZĪME! Šajā informatīvajā materiālā ir iekļauti tikai tie tiesību akti, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē[1]. Ķīmiskās vielas izstrādājumos regulē arī citi normatīvie akti, piemēram, tādi, kas nosaka prasības iepakojumam, baterijām, atkritumiem un materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

Daudzas ķīmiskās vielas un ķīmisko vielu maisījumus, kas klasificēti kā bīstami un kas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, var atrast parastās ikdienas precēs. Ķīmiskās vielas ir materiālos un sastāvdaļās, no kā izstrādājumi ir izgatavoti, tās var tikt pievienotas arī, lai panāktu konkrētas īpašības, funkcionalitāti un kvalitāti, piemēram, padarot plastmasu mīkstu, tekstilizstrādājumus ugunsdrošus vai padarītu metāla virsmu spīdīgu.

Ķīmisko vielu izstrādājumos piemēri

Izstrādājumos esošās ķīmiskās vielas zināmos apstākļos var izdalīties no izstrādājumiem. Ķīmiskās vielas var, piemēram, nonākt apkārtējā vidē, uzkrāties putekļos vai absorbēties cilvēka ādā. Ķīmiskās vielas var izdalīties, ražojot, lietojot, tīrot izstrādājumus vai kad tie kļūst par atkritumiem. Tādēļ tās vielas, kurām ir pierādīts acīmredzams kaitīgums, Eiropas Savienībā ir aizliegtas vai ierobežotas. Apdraudējumus un riskus, ko rada ķīmiskās vielas izstrādājumos, regulē Eiropas Savienības tiesību akti par preču drošumu, ķīmiskajām vielām un atkritumu apsaimniekošanu.

Normatīvie akti, kas regulē bīstamās vielas izstrādājumos

Daži normatīvie akti attiecas kopumā uz visiem izstrādājumu veidiem. Papildus uz atsevišķiem izstrādājumu veidiem attiecas speciālie normatīvie akti. Lielākā daļa normatīvo aktu ir kopīgi visai Eiropas Savienībai regulu un direktīvu formā.

Svarīgākais princips ir tāds, ka izstrādājumiem, ko pārdod patērētājiem, jābūt drošiem. To nosaka Preču un pakalpojumu drošuma likums, kurā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (2001.gada 3.decembris) par produktu vispārēju drošību.

REACH regula (Nr.1907/2006)

2007.gada 1.jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006 (2006.gada 18.decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk – REACH regula), kuras mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, kā arī brīvu vielu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot jaunievedumus un konkurētspēju ķīmiskajā rūpniecībā. REACH regula ietver arī dažādus noteikumus par ķīmiskām vielām izstrādājumos.

Vielas, kas var radīt nopietnu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, var identificēt kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, jeb īpaši bīstamas vielas (Substances of Very High Concern (SVHC)). Tās galvenokārt ir vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai funkcijai, kā arī vielas ar noturīgām, bioakumulatīvām īpašībām. Citas vielas, kas rada identiskas bažas, ir, piemēram, endokrīno sistēmu noārdošas vielas. Vairāk par īpaši bīstamām vielām šeit.

Ja viela Eiropas Savienībā ir oficiāli identificēta kā īpaši bīstama viela, to iekļauj „Īpaši bīstamu vielu licencēšanas kandidātvielu sarakstā” (turpmāk - kandidātvielu saraksts), kas ir publicēts Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (European Chemicals Agency (ECHA)) (turpmāk - ECHA) tīmekļa vietnē https://echa.europa.eu/candidate-list-table un kas tiek atjaunināts ik pēc sešiem mēnešiem.

Lai panāktu drošu ķīmisko vielu lietošanu, komersantiem ir noteikti pienākumi.

Viens no REACH regulas noteikumiem paredz, ka noteiktām vielām izstrādājumos jābūt reģistrētām vai paziņotām. Dažām vielām nepieciešama atļauja, lai tās varētu izmantot izstrādājumu ražošanā Eiropas Savienībā.

REACH regulā arī ir noteikti ierobežojumi noteiktu vielu izmantošanai dažādos izstrādājumos, piemēram, noteikti ftalāti rotaļlietās un kadmijs dažu veidu plastmasā.

REACH regula arī nosaka, ka komersantiem, kas ražo vai importē izstrādājumus, kas satur īpaši bīstamas vielas (SVHC), ir pienākums informēt visus izstrādājumu saņēmējus par šādas vielas (vismaz vielas nosaukumu) klātbūtni un tās drošu lietošanu.

Vairāk par īpaši bīstamām vielām šeit

CLP regula (Nr.1272/2008)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, mērķis ir panākt, lai darba ņēmējiem un patērētājiem Eiropas Savienībā būtu pieejama skaidra informācija par apdraudējumiem, ko rada ķīmiskās vielas. Nozares pienākums ir identificēt katru bīstamo ķīmisko vielu (vielu vai maisījumu, ko tā ražo), kas var radīt kaitīgu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Nozares pienākums ir klasificēt ķīmiskās vielas atbilstoši noteiktajiem apdraudējumiem. Lai lietotāji - darba ņēmēji vai patērētāji, skaidri apzinātos ķīmisko vielu iedarbības sekas un izdarītu pamatotu izvēli, iegādājoties izstrādājumus, ko tie izmanto, ķīmiskās vielas marķē atbilstoši ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām.

POP regula (Nr.850/2004)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.850/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (turpmāk – POP regula) aizliedz izmantot vairākus noturīgos organiskos vides piesārņotājus. Tās ir vielas, kas sairst (degradējas) ļoti ilgā laikā un kas var kaitēt videi un cilvēkiem. Dažas vielas tomēr var būt atrodamas izstrādājumos, piemēram, elektroniskās iekārtas var saturēt broma liesmas slāpētājus un plastmasas izstrādājumi var saturēt īsās ķēdes hlorparafīnus. Tādēļ POP regulas I.pielikumā uzskaitīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir aizliegta, savukārt POP regulas II.pielikumā uzskaitīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir ierobežota saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Biocīdu regula (Nr.528/2012)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.528/2012 (2012.gada 22.maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (turpmāk – Biocīdu regula) nosaka prasības ar biocīdiem apstrādātiem izstrādājumiem. Biocīdi ir vielas, ko izmanto, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu – dzīvniekus, augus vai mikroorganismus, ieskaitot vīrusus, kuri rada kaitējumu vai neērtības attiecībā uz cilvēku veselības vai īpašuma bojājumiem. Biocīdu, kurus reizēm izmanto izstrādājumos, piemēri ir antibakteriālie līdzekļi. Tos dažreiz pievieno, lai kontrolētu baktērijas vai sliktas smakas, piemēram, sporta apģērbam.

Biocīdu regulā ir ietverta prasība, kas nosaka, ka var izmantot tikai atļautus biocīdus, proti, izstrādājumus drīkst apstrādāt tikai ar biocīdiem, kas satur Eiropas Savienībā apstiprinātas aktīvās vielas (ietvertas atbilstīgi Biocīdu regulas 9.panta 2.punktam izstrādātajā sarakstā saistībā ar attiecīgo izstrādājuma veidu un izmantošanu vai Biocīdu regulas I pielikumā un atbilst attiecīgajā pielikumā minētajiem noteikumiem vai ierobežojumiem).

Ar biocīdiem apstrādātu izstrādājumu ražotājam vai importētājam marķējumā jānorāda, ka izstrādājums satur biocīdus, īpašība, ko ieguvis apstrādātais izstrādājums, biocīdos ietverto aktīvo vielu nosaukumi un attiecīgie lietošanas norādījumi, tostarp nepieciešamie drošības pasākumi. Marķējumam ir jābūt skaidri redzamam, viegli salasāmam un pietiekami noturīgam.

Ar biocīdiem apstrādātu izstrādājumu piegādātājiem pēc patērētāju pieprasījuma 45 dienu laikā ir jāsniedz bezmaksas informācija par to, kā konkrētais izstrādājums ticis apstrādāts ar biocīdu.

Vairāk par apstrādātiem izstrādājumiem skatīt ECHA tīmekļa vietnē: https://echa.europa.eu/regulations/biocidal-products-regulation/treated-articles

Regula par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (Nr.517/2014)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.517/2014 (2014.gada 16.aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.842/2006 (turpmāk – Regula Nr.517/2014) paredz nosacījumus par konkrētu izstrādājumu un iekārtu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, laišanu tirgū. Regulas Nr.517/2014 III.pielikumā uzskaitīto izstrādājumu un iekārtu laišanu tirgū, izņemot militārās iekārtas, aizliedz no minētajā pielikumā norādītā datuma, attiecīgā gadījumā šķirojot pēc tajos esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

Noteiktu izstrādājumu un iekārtu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (piemēram, dzesēšanas iekārtas, gaisa kondicionēšanas iekārtas, siltumsūkņi, ugunsaizsardzības iekārtas, elektrības sadales iekārtas u.c.), marķējumā jānorāda:

  1. atzīme, ka izstrādājums vai iekārta satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes;
  2. attiecīgais fluorētu siltumnīcefekta gāzu nozarē pieņemtais apzīmējums vai ķīmiskais nosaukums un
  3. no 2017. gada 1. janvāra

Attiecīgos gadījumos marķējumā jānorāda:

  1. atzīme, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes atrodas hermētiski noslēgtā iekārtā;
  2. atzīme, ka elektrības sadales iekārtai pārbaudītā noplūdes vērtība ir mazāka par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajās specifikācijās.

Marķējumam valsts valodā jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam un jāatrodas vai nu blakus ventiļiem fluorēto siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanai vai rekuperācijai, vai uz tās izstrādājuma vai iekārtas daļas, kas satur fluorētu siltumnīcefekta gāzi.

Rotaļlietu drošuma direktīva (2009/48/EK)

Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumi Nr.132 „Rotaļlietu drošuma noteikumi (turpmāk – Noteikumi Nr.132), kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK (2009.gada 18.jūnijs) par rotaļlietu drošumu,  nosaka rotaļlietu būtiskās drošuma prasības, proti, nosaka fizikālās, mehāniskās, uzliesmojamības, ķīmiskās, higiēnas, elektriskās, kā arī radioaktivitātes drošuma prasības. Noteikumi Nr.132 paredz, ka rotaļlietas konstruē un ražo tā, lai nerastos risks cilvēka veselībai, nonākot saskarē ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, no kuriem rotaļlietas ir veidotas vai kurus tās satur, ja rotaļlietas lieto paredzētajā vai paredzamajā veidā, ņemot vērā bērna parastu uzvedību, nosakot ierobežojumus noteiktiem metāliem un aizliegumu dažām īpaši bīstamām vielām un smaržvielām. Proti, rotaļlietas nedrīkst saturēt noteiktas alergēnas smaržvielas, ir ierobežota kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku (CMR) vielu, noteiktu ķīmisko vielu, kā arī nitrozamīnu un vielu, kas viegli nitrozējas, izmantošana.

Prasības rotaļlietu ķīmiskajām īpašībām noteiktas Noteikumu Nr.132 2.pielikuma III.nodaļā.

RoHS II direktīva (2011/65/ES)

Visi izstrādājumi, ko darbina ar strāvu vai baterijām, vai kuru pienācīga darbība ir kādā citā veidā atkarīga no elektroenerģijas vai magnētiskā lauka, tiek uzskatīti par elektriskiem un elektroniskiem izstrādājumiem. Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi Nr.84 „Noteikumi par atsevišķu ķīmisku vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES (2011.gada 8.jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās, ierobežo svina, dzīvsudraba, kadmija, sešvērtīgā hroma, broma liesmu slāpētāju - polibrombifenilu (PBB) un polibromdifenilēteru (PBDE), un no 2019. gada 22. jūlija arī ftalātu - bis(2-etilheksil) ftalāta (DEHP), butilbenzilftalāta (BBP), dibutilftalāta (DBP) un  diizobutilftalāta (DIBP) lietošanu elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, nosakot to maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

Normatīvie akti, kas regulē ķīmiskās vielas izstrādājumos

Normatīvie akti/Preču grupas

Rotaļlietas

Elektriskās un elektroniskās ierīces

Būvizstrādājumi

Patēriņa preces

REACH regula (Nr.1907/2006)

x

x

x

x

POP regula (Nr.850/2004)

x

x

x

x

Biocīdu regula (Nr.528/2012)

 

x[1]

x3

x3

Regula par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (Nr.517/2014)

 

x[2]

 

x4

Rotaļlietu drošuma direktīva (2009/48/EK)

x

 

 

 

RoHS II direktīva (2011/65/ES)

x[3]

x

 

 

Padomus ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētajām pusēm par to attiecīgiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar REACH regulu, CLP regulu un Biocīdu regulu sniedz Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) izveidots REACH un CLP palīdzības dienests: reach@lvgmc.lv, 67032027 un Biocīdu palīdzības dienests: biocides@lvgmc.lv, 67770023 vai 67032027.

Papildu informācijas avoti:

Vadlīnijas par prasībām attiecībā uz vielām izstrādājumos (angļu valodā)

Vadlīnijas īsumā (latviešu valodā)

Praktiskā rokasgrāmata par Biocīdu regulu (latviešu valodā)

Izmantotie resursi: Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (European Chemicals Agency (ECHA)) tīmekļa vietne https://echa.europa.eu/home


[1] ja izstrādājums ir apstrādāts ar biocīdiem vai kurā ar nolūku ir iekļauti biocīdi

[2] ja izstrādājums satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai tā darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

[3] attiecas tikai uz elektrorotaļlietām


[1] Saskaņā ar Ķīmisko vielu likumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē ir ķīmisko vielu izstrādājumos un ar biocīdiem apstrādātu izstrādājumu (izņemot apstrādātus izstrādājumus pārtikas aprites un veterinārajā jomā) uzraudzība.