APSAIMNIEKOŠANAS LĪGUMI / Līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu

„Ņemot vērā, ka Nomnieka un Iznomātāja starpā pastāv sevišķas nomas tiesiskās attiecības, Nomnieks nav tiesīgs atteikties no Zemes gabala lietošanas un atkāpties no šī līguma, izņemot gadījumu, ja Nomnieks zaudē īpašuma tiesības uz 1.2. punktā minēto garāžas boksu”.

[SIA "Centra Remonts" – 2006.gada 2.augusta lēmums Nr.8-05 4966-M-594]

PTAL 5.panta otrā daļa nosaka, ka „Līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie: (..) noteic, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām; patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām”.

Līguma projekts, kurā patērētājam nav paredzētas tiesības atkāpties no līguma, bet tādas ir paredzētas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, vērtējams kā pretrunā esošs ar PTAL 6.panta trešās daļas 1. un 8.punktu, jo patērētāju tiesību aizsardzības nozari reglamentējošā likumdošana paredz, ka patērētājam ir tiesības atkāpties no līguma, ja, piemēram, patērētājam ticis sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums.

Konkrētajā gadījumā PTAC Līguma projekta redakciju, kurā apvienoti divi pēc būtības atšķirīgi līgumu veidi – līgums par nekustamā īpašuma nomu un apsaimniekošanas līgumu vērtē kā komplicētu, piemēram, gadījumos, ja patērētājs vēlētos lauzt noslēgto līgumu daļā, vēloties atteikties no līguma noteikumiem neatbilstošiem apsaimniekošanas pakalpojumiem, bet saglabājot nekustamā īpašuma nomas tiesiskās attiecības.

„IZPILDĪTĀJS nenes materiālu atbildību par avārijas situāciju rezultātā nodarītajiem zaudējumiem”

[SIA "Forma Tres" – 2006.gada 18.augusta Lēmums Nr.8-05 5403-V-893, P-869, C-860]

No Civillikumā iekļautā regulējuma izriet, ka zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku aizskārumu seku novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums. Līdz ar to saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1., 5.punktu, kā arī pamatojoties uz PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu šāds līguma noteikums ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

Apsaimniekošanas līguma 3.1.apakšpunkts: „Par katru atsevišķu gadījumu, kad Dzīvokļa īpašnieks pārkāpis jebkuru no šī līguma 2.1. punktā minētajiem aizliegumiem, pie tam, ja tas nav izbeidzis savu pārkāpumu un novērsis tā sekas 30 (trīsdesmit) dienu laikā no Apsaimniekotāja rakstiska brīdinājuma saņemšanas, šis Dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 5 (piecas) valstī noteikto minimālo mēnešalgu (vai to ekvivalentu) apmērā par labu visiem Dzīvokļu īpašumiem. Kā arī Dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Civillikumu par labu visiem Dzīvokļu īpašumiem”. Savukārt Apsaimniekošanas līguma 3.3. apakšpunkts nosaka, ka „Ja Dzīvokļa īpašnieks nav izbeidzis pārkāpumu un novērsis tā sekas 60 (sešdesmit) dienu laikā no Apsaimniekotāja rakstiska brīdinājuma saņemšanas, uzskatāms, ka Dzīvokļa īpašnieks izdarījis atkārtotu atsevišķu pārkāpuma gadījumu, par ko var piemērot jaunu maksāšanas pienākumu šī līguma 3.1. punktā norādītajā kārtībā un apmērā, nosūtot atkārtotu Apsaimniekotāja brīdinājumu. Šis nosacījums piemērojams katram sekojošam atsevišķam pārkāpuma gadījumam līdz tā izbeigšanai vai seku novēršanai”.

[A/S „Māju serviss KSA” – 2006.gada 13.aprīļa lēmums Nr.13-lg]

Tulkojot Apsaimniekošanas līguma 3.1.apakšpunkta noteikumu kontekstā ar 3.3.apakšpunkta noteikumiem izriet, ka var rasties situācija, ka patērētājam pēc būtības par vienu un to pašu pārkāpumu (Apsaimniekošanas līguma 2.1.apakšpunktā paredzētie pārkāpumi) ir jāmaksā divi līgumsodi – līgumsods 5 (piecu) valstī noteikto minimālo mēnešalgu (vai to ekvivalentu) apmērā. Līguma noteikums, kas rada situāciju, ka patērētājam par vienu un to pašu pārkāpumu ir jāmaksā divi līgumsodi saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo šāds līguma noteikums patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Līdz ar to atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas pirmajam punktam līguma punkts ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„No Dzīvokļu īpašnieku un Pagraba telpu kopīpašnieku puses vienpusēji atkāpties no šī Apsaimniekošanas līguma ir tiesīga Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, pieņemot attiecīgu lēmumu ar 75% balsu īpatsvaru, saskaņā ar Apsaimniekošanas noteikumiem, kur Apsaimniekošanas līgums uzskatāms par izbeigtu pēc 30 (trīsdesmit) dienām no minētā lēmuma pieņemšanas brīža“.

[A/S „Māju serviss KSA” – 2006.gada 13.aprīļa lēmums Nr.13-lg]

Līguma punkta redakcija ir pretrunā ar likumā Par dzīvokļu īpašumu iekļauto regulējumu, kas nosaka, ka lai kopsapulces lēmums būtu saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, pa to jānobalso vairāk kā pusei no dzīvokļu īpašnieku skaita – tātad sākot no 51% nevis 75%, kā paredz pašreizējā līguma noteikuma redakcija. Līdz ar to minētais līguma punkts saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punktu, 5.punktu, 6.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.punktu ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums, jo ar šo līguma noteikumu varētu tikt būtiski apgrūtināta dzīvokļu īpašnieku kopsapulces saistoša lēmuma pieņemšanas kārtība.

Īpašnieks apņemas: „neveikt darbības 10 gadu laikā no šā līguma parakstīšanas dienas, kas varētu pamats līguma par siltumenerģijas piegādi no a/s „Rīgas Siltums” pārtraukšanai, izbeigšanai vai laušanai, kā arī nepieslēgt citus (alternatīvus) siltumenerģijas avotus.”

[SIA "Yit Celtniecība" – 2007.gada 8.marta lēmums Nr.17-lg]

PTAL 4.panta otrajā daļā ir noteikta patērētāja izvēles un gribas brīvība saņemt tādu preci vai pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, ja patērētājs vēlas izmantot alternatīvu siltuma avotu (sistēmu), kā arī, ja atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” noteikumiem dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vienojas par alternatīvu siltuma avotu attiecībā uz kopīpašumā esošo daļu, tādēļ, ja a/s „Rīgas Siltums” patērētājiem ir sniegusi līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, tad apsaimniekotājam nav pamata ierobežot patērētāju likumīgās tiesības. Līdz ar to šāds apsaimniekošanas līguma noteikums patērētāju nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī kā apsaimniekotāju, kā arī ir pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punkta un 6.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem ir uzskatāmi par netaisnīgiem.

Vasarnīcas īpašnieku biedrība Vārnukrogs: „Realizē elektroenerģiju lietotājiem, saskaņā ar VĪB „Vārnukrogs” kopsapulcē apstiprinātiem tarifiem”.

[Vasarnīcu īpašnieku biedrība "Vārnukrogs" - 2007.gada 9.marta lēmums Nr.18-lg]

Saskaņā ar 1996.gada 22.oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.413 „Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 142.punktu „Apakšlietotāji par elektroenerģiju Tālākpārdevējam maksā pēc attiecīgai lietotāju grupai noteiktā tarifa”. Savukārt Noteikumu 85.punkts nosaka, ka: „Piegādātājs realizē elektroenerģiju Lietotājam par tarifiem, kas apstiprināti un publicēti likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā”.
Ņemot vērā, ka VĪB Vārnukrogs ir AS „Latvenergo” piegādātās elektroenerģijas lietotājs un vienlaikus arī tālākpārdevējs, tad apakšlietotājiem, kuri saņem elektroenerģiju no VĪB Vārnukrogs, ir jāmaksā par elektroenerģiju pēc tādiem pašiem tarifiem, kādus maksā VĪB Vārnukrogs. Līdz ar to šāds līguma noteikums neatbilst Noteikumu 85. un 142.punktam un atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1. un 5.punktu.

Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības: „pamatojoties uz ĪPAŠNIEKU sapulces lēmumu, ĪPAŠNIEKU sapulces izvirzītai pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumiem, ieņēmumiem un to aprēķiniem”.

[AS "Māju serviss KSA" – 2007.gada 6.maija lēmums Nr.29-lg]

No minētā līguma punkta izriet, ka dzīvokļa īpašnieks viņu interesējošo informāciju no Sabiedrības ir tiesīgs iegūt tikai caur kopsapulces izvirzītu pilnvarotu personu, tādejādi atsakoties no savām likumīgajām tiesībām – vispusīgas un pilnīgas informācijas iegūšanas par Sabiedrības sniegto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu. Līdz ar to šāds līguma noteikums nonāk pretrunā ar PTAL 17.panta pirmo daļu un saskaņā ar PTAL  6.panta trešās daļas 1.punktu kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punktu atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.

„Lai atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanu par remontdarbu uzsākšanu nekustamajā īpašumā, MĀJAS PĀRVALDNIEKAM tiek dotas tiesības noskaidrot dzīvokļu īpašnieku viedokli par attiecīgiem darbiem bez sapulces sasaukšanas. Šādos gadījumos no apzinātiem īpašniekiem tiek pieprasīts rakstisks sava lēmuma apliecinājums uz tāmes, darbu projekta vai tamlīdzīga dokumenta”.

[SIA "Zviedru fonds" – 2007.gada 2.jūlija lēmums Nr.36-lg]

Šāds līguma noteikums ir vērtējams kā pretrunā esošs ar likuma Par dzīvokļa īpašumu 27.1 panta piekto daļu, jo tas paredz apsaimniekotāja tiesības pieņemt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem saistošus lēmumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu bez dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanas. Līdz ar to, pamatojoties uz PTAL 6.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.punktu šāds līguma noteikums vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„Īpašnieks apņemas pie Dzīvokļa atsavināšanas, kā arī uzdāvināšanas trešai personai, nodrošināt šī Līguma pārslēgšanu uz jaunu īpašnieku”.

[SIA "Ķīšzeme" – 2008.gada 18.janvāra lēmums Nr.5-lg]

„Īpašniekam, atsavinot nekustamo īpašumu, pirms pirkuma līguma noslēgšanas, ir pienākums nodrošināt, lai jaunais īpašnieks noslēdz ar pārvaldnieku apsaimniekošanas līgumu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti šajā līgumā. Ja īpašnieks vienpusēji, nebrīdinot par to pārvaldnieku, lauž šo līgumu, tas netiek atbrīvots no pienākuma maksāt šajā līgumā noteiktos maksājumus.”

[SIA "RS Servisi" – 2008.gada 19.augusta lēmums Nr.34-lg]

„Šis līgums ir saistošs visiem pušu tiesību un saistību pārņēmējiem, kā arī līdzīpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma jaunajam ieguvējam.”

[IK „Inženieru tīkli” – 2008.gada 28.oktobra lēmums Nr.54-lg]

No augstāk minētajiem līguma noteikumiem izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums nodrošināt Apsaimniekošanas līguma pārslēgšanu ar jauno īpašnieku dzīvokļa/mājas atsavināšanas vai dāvināšanas gadījumā.
PTAC, ņemot vērā, ka patērētāja, kas atsavina vai dāvina nekustamo īpašumu citai personai, rīcībā var nebūt tādu mehānismu, kas nodrošinātu to, ka persona, kas ieguvusi atsavināto vai dāvināto īpašumu, pārslēgtu Apsaimniekošanas līgumu, uzskata, ka iepriekš minētais līguma noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, jo uzliek tam nepamatotas saistības. Pārvaldnieka un apsaimniekotāja pienākums panākt, lai jaunais dzīvokļa ieguvējs noslēgtu tāda paša satura līgumu kā Apsaimniekošanas līgums.

Ņemot vērā augstāk minēto šāds līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu atbilstoši PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktam un 6.panta trešās daļas 1.punktam.

„Ja Īpašnieks vēlas vienpusēji atkāpties no Līguma (izbeigt vai lauzt Līgumu), tad Īpašniekam pirms šādas atkāpšanās ir jāsaņem vismaz 70% (septiņdesmit procentu) Mājas Dzīvokļu īpašnieku rakstveida piekrišana. Pēc šajā punktā norādītās rakstveida piekrišanas saņemšanas Īpašniekam ir pienākums to iesniegt Pārvaldniekam un samaksāt visus maksājumus saskaņā ar Līguma noteikumiem.”

[SIA "Ķīšzeme" – 2008.gada 18.janvāra lēmums Nr.5-lg]

Dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas vienpusēji lauzt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, ir jāsaņem vismaz 70% mājā ietilpstošo dzīvokļu īpašumu īpašnieku rakstveida piekrišana. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta piektā daļa nosaka, ka “dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja "par" balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita”. No tā izriet, ka dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams un pietiekams saņemt 50% attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Tādējādi līguma noteikums, kas izvirza prasību saņemt vismaz 70% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu vienpusējai apsaimniekošanas līguma laušanai, ir pretrunā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta piektās daļas noteikumiem.

Ievērojot PTAL 6.panta pirmo daļu kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 1. un 5.punktu un PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu, šāds līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

„Ja īpašnieks pārkāpj šī līguma 4.1.12., 4.1.13.punktos minētās saistības, viņš pārdevējam samaksā līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās pirkuma maksas par katru pārkāpumu un/vai kavējuma dienu.”

[SIA "RS Servisi" – 2008.gada 19.augusta lēmums Nr.34-lg]

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta, gan kā atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina, tādejādi līgumsoda apmērs nedrīkst būt nesamērīgi liels.

Ievērojot augstāk minēto, šāds līguma noteikums, kas noteikts no nekustamā īpašuma iegūšanas cenas, atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu un tādejādi arī par spēkā neesošu.

Īpašnieka pienākums: „Maksāt pārvaldniekam par katru no konstatējamiem nekustamā īpašuma ekspluatācijas un/vai dzīvokļa pārbūves noteikumu pārkāpumiem, kā arī citiem šī līguma 3.sadaļas noteikumu pārkāpumiem līgumsodu Ls 250 (divi simti piecdesmit latu) apmērā, kas tiek ieskaitīts nekustamā īpašuma kapitālā remonta fondā, kā arī atlīdzināt aprēķinātos materiālos zaudējumus pārējiem dzīvokļu īpašniekiem vai trešajām personām, kas radušies īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā. Pārvaldnieka lēmumu par līgumsoda piemērošanu īpašnieks ir tiesīgs pārsūdzēt nedēļas laikā īpašnieku kopsapulcē.”

[SIA "Baložu ēkas" – 2008.gada 19.augusta Lēmums Nr.35-lg]

Šāds līguma noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu daļā: „kā arī citiem šī līguma 3.sadaļas noteikumu pārkāpumiem”, ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, nostādot patērētāju neizdevīgā stāvoklī un nonākot pretrunā ar labticīguma prasībām, jo paredz patērētāja pienākumu maksāt līgumsodu ne tikai par konstatētajiem nekustamā īpašuma ekspluatācijas un dzīvokļa pārbūves noteikumu pārkāpumiem, bet arī par citiem līguma 3.sadaļas noteikumu pārkāpumiem. PTAC norāda, ka līguma 3.sadaļa satur arī tādus līguma noteikumus, par kuriem jau ir paredzēts līgumsods citā līguma punktā.

„Pārvaldnieks neatbild par pārtraukumiem līdzīpašnieka apgādei ar komunāliem pakalpojumiem, kas rodas šo pakalpojumu organizāciju – piegādātāju, citu līdzīpašnieka vainas dēļ, vai, ja kāds no līdzīpašniekiem nav apmaksājis iepriekšējo periodu rēķinus par komunāliem pakalpojumiem.”

[IK „Inženieru tīkli” – 2008.gada 28.oktobra lēmums Nr.54-lg]

Šāds līguma noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā labticīguma prasībām saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, jo pēc būtības ļauj Komersantam atsaukties uz šo līguma punktu visos gadījumos, kad patērētājiem netiek piegādāti vai nodrošināti līgumā minētie komunālie pakalpojumi šo pakalpojumu sniedzēju, citu līdzīpašnieku vainas vai citu līdzīpašnieku parādu dēļ par komunālajiem pakalpojumiem. PTAL 13.panta pirmajā daļā ir noteikts pakalpojuma sniedzēja pienākums nodrošināt pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. Papildus PTAC norāda, ka atbilstoši PTAL 13.panta otrajai daļai pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līguma noteikumiem, kas eksistē pakalpojuma sniegšanas dienā. Līdz ar to šāds līguma noteikums ir pretrunā arī ar PTAL 5.panta otrās daļas 1. un 5.punktu un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.

Pielikuma Nr.1. 6.1.punkts nosaka: „Īpašuma līdzīpašnieku kopsapulce var notikt pēc pārvaldnieka vai līdzīpašnieku iniciatīvas. Līdzīpašnieku kopsapulce var izlemt jautājumus, kas ir saistīti ar īpašumu, īpašuma uzlabojumiem, remontiem, speciālo vietu iekārtošanu utt. Ja šie jautājumi atrodas pārvaldnieka kompetencē, tad līdzīpašnieku kopsapulces lēmumiem ir rekomendācijas raksturs.”

Pielikuma Nr.1. 6.3.punkts nosaka: „Tiesības pieprasīt līdzīpašnieku kopsapulces sasaukšanu ir līdzīpašnieku grupai, kuras sastāvā ir līdzīpašnieki, kuriem pieder 60% no visām īpašuma domājamām daļām. Pieprasot līdzīpašnieku kopsapulces sasaukšanu, līdzīpašnieku grupa rakstiski paziņo pārvaldniekam jautājumus, kas ir paredzēti līdzīpašnieku kopsapulces apspriešanai.”

Pielikuma Nr.1. 6.6.punkts nosaka: „Atkārtota līdzīpašnieku kopsapulce, kas tiek sasaukta pēc pārvaldnieka iniciatīvas ir tiesīga un var pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo skaita."

[IK „Inženieru tīkli” – 2008.gada 28.oktobra lēmums Nr.54-lg]

Pielikuma Nr.1. 6.1.punkts daļā: „Ja šie jautājumi atrodas pārvaldnieka kompetencē, tad līdzīpašnieku kopsapulces lēmumiem ir rekomendācijas raksturs”, Pielikuma Nr.1. 6.3.punkts un Pielikuma Nr.1. 6.6.punkts ir pretrunā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punktu, jo aprobežo dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetenci atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normām. Līdz ar to saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu Pielikuma Nr.1. 6.1.punkts minētajā daļā, Pielikuma Nr.1. 6.3.punkts un Pielikuma Nr.1. 6.6.punkts ir uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem un nav piemērojami ar patērētājiem noslēgtajos līgumos.

“DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKS apņemas atlīdzināt APSAIMNIEKOTĀJAM Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar dzīvojamās mājas un tās iekārtu bojājumiem DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKA un ar viņu kopā dzīvojošu personu vainas dēļ (t.sk. sala laikā neapkurinātās telpās, kurās ir autonoma apkure (krāsns, gāzes u.c.), vai neaizvērtu logu dēļ aizsalušu ūdensvadu un kanalizāciju), turklāt maksāt līgumsodu 10 (desmit) % apmērā no zaudējuma summas par labu APSAIMNIEKOTĀJAM”.

[Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Avota nami” – 2008.gada 9.janvāra lēmums Nr.1-lg]

„Dzīvokļa īpašnieks apņemas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt Mājas pārvaldniekam visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar dzīvojamās mājas un tās iekārtu bojājumiem Dzīvokļa īpašnieka un ar viņu kopā dzīvojošo personu vainas dēļ, turklāt maksāt līgumsodu 25% apmērā no zaudējuma summas par labu mājas pārvaldniekam”.

[SIA „Nebruka Jelgava” – 2006.gada 17.oktobra lēmums Nr.36-lg]

Līguma punktos paredzētie zaudējumu, kas radušies sakarā ar dzīvojamās mājas un tās iekārtu bojājumiem dzīvokļa īpašnieka un ar viņu kopā dzīvojošo personu vainas dēļ, samaksa, kā arī līgumsods 10% (25%) apmērā no zaudējuma summas par labu mājas pārvaldniekam ir pretrunā līgumsoda samērīguma principam. Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 4.punktā noteikto par netaisnīgu līguma noteikumu ir uzskatāms līguma noteikums, kas „uzliek patērētājam, kurš nepilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu”. Saskaņā ar PTAL 5.panta pirmajā daļā noteikto “Līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, līgumslēdzējām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības”. Līdz ar to, ņemot vērā, ka līgumos pakalpojuma sniedzējam nav paredzēts līgumsods gadījumos, ja tas nepilda līgumā noteiktās saistības, attiecībā uz patērētājiem netiek nodrošināta vienlīdzības principa ievērošana. Tādējādi šajos līguma punktos noteiktais nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu (kontekstā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu) ir netaisnīgi līguma noteikumi.