Par 2010.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1219

Jautājumi un atbildes par 2010.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1219 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (turpmāk – Noteikumi) piemērošanu

1.    Vai līzinga pakalpojumu gadījumā kopējās kredīta izmaksās ir jāiekļauj izmaksas pat auto reģistrāciju CSDD uz līzinga ņēmēja vārda, kas klientam ir jāmaksā pēc auto izpirkšanas, jo līzinga sakarā viņam par auto reģistrāciju būs jāmaksā divas reizes līguma darbības laikā (pirmo reizi par reģistrāciju uz līzinga sabiedrības vārda, bet otro reizi – reģistrējot auto uz sava vārda)?

2.    Vai Noteikumi ir piemērojami arī līzinga pakalpojumam, kas tiek noformēts kā nomas līgums ar klienta tiesībām automašīnu nopirkt, kā arī ar pienākumu to darīt, ja līzinga sabiedrībai neizdodas auto pārdot pašai noteiktā laikā pēc nomas termiņa beigām?

3.    Kādēļ jaunās prasības piemērojamas arī tad, ja līzinga nomas līgumā klientam ir paredzētas tikai tiesības auto nopirkt, bet pienākums pirkt no līguma neizriet?

4.    Vai Patērētāju tiesību aizsardzības likumā(PTAL) noteiktais par to, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā nav spēkā līgums par papildu pakalpojumu, attiecināms arī uz konta apkalpošanas un kartes lietošanas līgumiem, ja šie pakalpojumi ir nepieciešami kredīta saņemšanai un apkalpošanai, taču klients tos var turpināt izmantot arī bez kredīta? Vai tādā gadījumā jāsaņem kāds klienta apliecinājums, ka viņš piekrīt šo līgumu turpināšanai? Vai tomēr ar papildu pakalpojumiem saprotama tikai apdrošināšana un tādi pakalpojumi, kuru izmantošanas gadījumā klients saņem izdevīgākus līguma noteikumus?

5.    Cik plaši Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapā (turpmāk arī – Veidlapa) norādāmas izmaksas? Vai tur būtu jāpārraksta no cenrāža visas maksas, kādas iespējamas konkrētam kredīta veidam, ieskaitot maksas, piemēram, par konta izraksta nosūtīšanu pa pastu, par kredīta līguma grozījumu noformēšanu, utt.? Vai jānorāda arī šo maksu apmērs?

6.    Ja bankā pastāv kredītlīnija, kas pēc visām savām pazīmēm ir tādi pati kā overdrafts, vienīgā atšķirība ir tā, ka klientam tiek izsniegta arī kredītkarte, kā traktējams šāds kredītlimits, kas ir piešķirts pie klienta norēķinu konta? Kā pārsnieguma kredīts (overdrafta iespēja) vai kredītlīnija?

7.    Kā saprotama prasība Noteikumu 35.10. apakšpunktā, ka līgumā norādāms izraksts, kurā atspoguļojas aizņēmuma likmes, izmaksu atmaksas periodi un noteikumi? Ja līguma ietvertā informācija atspoguļo procentu likmes un citus atmaksas noteikumus, vai nepieciešams norādīt vēlreiz tieši izraksta formā?

8.    Noteikumu 1.pielikums paredz speciālu pieņēmumu (3.4.), kas piemērojams gadījumiem, kad nav fiksēta atmaksas grafika kredītam. Kā saprotams jēdziens fiksēts atmaksas grafiks? Vai fiksēts grafiks ir tad, kad ir gan noteikti ikmēneša maksājumi, gan gala termiņš, vai pietiek, ka ir tikai ikmēneša maksājumu datumi? Piemērs, kredītam var būt noteikts, ka katru mēnesi jāatmaksā 10% no pamatsummas, taču tad atkal var šo atmaksāto summu izmantot un gala termiņa nav?

9.    Kas ir atbilstošs laika periods, kurā klientam jābūt pieejamai informācijai, kas sūtīta caur internetbanku (pastāvīgs informācijas nesējs). Piemēram, ja informācijas Veidlapa tiek nosūtīta internetbankā, cik ilgi tai jābūt pieejamai, līdz līguma noslēgšanai, vai, ja netiek noslēgts, līdz tajā norādītajam termiņam? Vai arī gadījumos, kad klients nolemj parakstīt līgumu, informācija jāglabā ilgāk?

10.    Kurā brīdī kredīta devējam ir jāsniedz patērētājam pirmslīguma informācijas Veidlapa (pirms maksātspējas izvērtēšanas vai pēc)? Vai kredīta devējs var izstrādāt tipveida pirmslīguma informācijas Veidlapu (vispārīgu informāciju)? Vai pirmslīguma informācijas Veidlapa ir saistoša kredīta devējam (piemēram, ja viņš nav izvērtējis patērētāja maksātspēju)? Vai pirmslīguma informācijas Veidlapa jāsniedz, ja zināms, ka patērētājam kredīts netiks izsniegts?

11.    Vai pirmslīguma informācijas Veidlapu nepieciešams sniegt tādā gadījumā, ja tiek pārslēgts iepriekšējais līgums, piemēram, palielināta kredīta summa?

12.    Ja banka zvana patērētājam ar nolūku piedāvāt kredīta produktu un ar patērētāju sarunā vienojas par līguma būtiskajām sastāvdaļām, bet līgums tiek noslēgts bankā, vai tā ir reklāma un kādas prasības bankai šāda zvana laikā jāievēro?

13.    Vai kredīta kalkulators ir reklāma?

14.    Vai gadījumos, kuros banka vienojas ar patērētāju par kredīta atmaksas kārtību, ja patērētājs nav izpildījis sākotnējā kreditēšanas līguma saistības, un tiek paaugstināta procentu likme (tā atbilst tirgū pastāvošajai % likmei), ir piemērojams PTAL 12.1.panta astotās daļas 14.punkts?

15.    Vai tajos gadījumos, kad puses slēdz līgumu par hipotekārā kredīta līguma maksājumu atlikšanu (pārjauno iepriekšējās saistības), jānorāda visa Noteikumos noteiktā informācija – t.sk., par GPL, kā arī jāsniedz pirmslīguma informācija?  

16.    Vai no Noteikumu 35.6.apakšpunkta izriet, ka kreditēšanas līgumā ir obligāti jānorāda bāzes likme kreditēšanas noslēgšanas dienā arī tad, ja kreditēšanas līgums paredz kārtību, ka patērētājs maksā procentu likmi, kura sastāv no bāzes un pievienotās likmes (atrunāta bāzes likmes maiņas kārtība) un kura tiek noteikta dienā, kad tiek izsniegts kredīts (tā pirmā daļa)? 

17.    Vai Kredīta devējam jānodrošina rakstisks apliecinājums, ka patērētājs ir saņēmis kredītinformācijas veidlapu pirms līguma noslēgšanas? Vai ir pietiekama atruna līzinga līguma pirmā lapā, ka parakstot līzinga līgumu, patērētājs apliecina, ka kredītdevējs viņam ir sniedzis šo informācijas Veidlapu?

18.    Veidlapā nav sadaļas, kur būtu jānorāda paša patērētāja vārds, uzvārds. Vai tas ir vai nav nepieciešams?

19.    Noteikumu 2.1. un 2.10., 19.2.apakšpunktu interpretācija. Starpnieka un palīgstarpnieka nošķiršana.

20.    Noteikumu 2.2., 2.4.apakšpunktu interpretācija.

21.    Noteikumu 19.17.apakšpunkts un 2.pielikuma 4.sadaļas „Datubāzes izmantošana” interpretācija. Vai starp 19.17.apakšpunktā un pielikumā norādīto formulējumu nav pretruna, jo pats punkts neparedz atteikuma gadījumu? Kāda nozīme ir  Kredītinformācijas Veidlapā norādāmai informācijai „par atteikumu izsniegt kredītu”, ja tas pamatojams ar datu bāzē iegūtām ziņām?Ko tieši šeit norādīt, ja Veidlapu patērētājam izsniedz pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanas? 

22.    Noteikumu 19.1.apakšpunkta interpretācija. Latvijā nav vienotas izpratnes un nosaukumi kā saukt finanšu līzingu/ nomas pirkuma (līzinga) / līzinga kredīta veidu. Vai tas, ka veidlapā tiks iekļauti atšķirīgi nosaukumi, nemaldinās patērētāju?

23.    Noteikumu 35.17. apakšpunkta interpretācija. Vai līzinga līgumā ir jānorāda visas PTAL 31.pantā norādītās prasījuma tiesības. Vai ir pietiekami norādīt - „Nomniekam, fiziskai personai, ir visas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētās prasījuma tiesības ”, ar „izmantošanas nosacījumiem” saprotot, piemēram, līgumā noteiktu termiņu – cik dienu laikā pēc defektu vai līguma neatbilstības, piemēram, atklāšanas klientam jāgriežas pie pārdevēja un sūdzības/prasījuma kopija jāiesniedz līzinga kompānijai?

24.    Noteikumu 35.17. apakšpunkts un PTAL 31.panta septītās daļas interpretācija.  Ja operatīvā līzinga gadījumā klients piegādes kavējuma dēļ izbeidz līzinga līgumu un iznomātājs, pieprasot pārdevējam atmaksāt visu tam samaksāto summu (avansa maksājumu), to neatgūst, tad iznomātājam vienalga jāatmaksā patērētāja iemaksātais pirmais maksājums (kas jau pārskaitīts pārdevējam)?  Kurš PTAL pants piemērojams tādā pašā situācijā tikai ar  patērētāju noslēgtajā finanšu līzinga līgumā? Vai sekas ir atšķirīgas? Un kā vērtēt, ka PTAL 31.pantasestajā daļā ir atrunāts, ka šis pants nav piemērojams operatīviem līzingiem (jo sestajā daļā ir atsauce uz PTAL 12 1panta astotās daļas 11.1 apakšpunktu)?

25.    Noteikumu IXnodaļas interpretācija. Vai kredīta devējs finanšu līzinga gadījumā, var noteikt komisijas maksu/kompensācijas maksu trešai personai (arī fiziskai personai), kas līzinga līguma darbības laikā ar nomnieka - patērētāja piekrišanu un pēc nomnieka iniciatīvas nopērk preci, un tādejādi līzinga līgums beidzas? 

26.    Savulaik PTAC skaidroja, ka,ja kredīta devējs pirms termiņa izbeidz finanšu līzinga līgumu ar patērētāju tā saistību neizpildes dēļ un pārdod līzinga objektu par lielāku summu nekā bijušas patērētāja saistības pret līzinga kompāniju, šī peļņas daļa jāizmaksā Nomniekam. Vai ir kāds precedents bijis saistībā ar šo jautājumu un kā šodien PTAC vērtētu šādu patērētāja sūdzību, ka līgumā nav šādas tiesības paredzētas patērētājam?Vai Eiropas Savienībā ir bijis šāds precedents?

27.    Situācija: Operatīvā līzinga (Nomas) līgums tiek izbeigts (klienta maksājumu kavējumu dēļ) un līzinga objekts pārdots, un izveidojas zaudējumu/parāda summa, par kuru līzinga kompānija un klients slēdz parāda atmaksas vienošanas, papildus maksājot % (būtībā slēdz beznodrošinājuma aizdevuma līgumu).
Jautājums: Vai šādā situācijā uz šo vienošanos tiks attiecināti Noteikumi un tieši 43.punkts?

28.    Par finanšu līzinga Veidlapā norādāmo līzinga (kredīta) summu.

29.    Vai veicot izmaiņas līgumā – mainot valūtu, grafiku, apmēru utt., - ir jāpārrēķina GPL? Ko ņem vērā tādā gadījumā?

30. Piezīmes saistībā ar Eiropas patēriņa kredīta standartveidlapas aizpildīšanu.

31.    PTAL 12.1panta pirmā daļa paredz „Patērētājs 14 dienu laikā drīkst izmantot atteikuma tiesības un atkāpties no patērētāja kreditēšanas līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu. Atteikuma termiņu skaita no patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas vai no dienas, kad patērētājs saņem normatīvajos aktos par patērētāja kreditēšanas līgumu noteikto informāciju, līguma noteikumus un nosacījumus, ja tie saņemti pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas”. Par kādu periodu patērētājam ir jāatmaksā aizdevējam izsniegtais aizdevums un procenti, kā arī, kas notiek, ja patērētājs PTAL 12.1panta trešajā daļā norādītajā 30 dienu termiņā ir atmaksājis tikai daļu no izsniegtā aizdevuma?

32.    Vai MK noteikumu un PTAL nosacījumus par pārsnieguma kredītu var attiecināt arī uz kredītkaršu kredītiem? Kādas prasības jāievēro attiecībā uz kredītkaršu kredītiem?

33. Vai kredītkartes kredīta pakalpojumu reklāmā jāietver MK noteikumu 12.punktā noteiktā informācija, ja reklāmā tiek norādīta tikai skaitliska informācija par attiecīgās kredītkartes kredītlimitu?

34.    Vai nebanku kreditētājam ir kādi pienākumi saistībā ar patērētāja maksātspējas izvērtēšanu?

35.    Vai un kādos gadījumos kredīta devējs ir tiesīgs pieprasīt no patērētāja atlīdzību par administratīvajiem izdevumiem?

36.    Par PTAL 12.panta un 12.¹panta piemērošanu kontekstā ar atteikuma tiesību izmantošanu finanšu līzinga gadījumā.

37.    Vai kredīta devējs ir tiesīgs ieturēt komisijas maksas, ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības kreditēšanas līguma gadījumā?

38.    Kādus maksājumus kredīta devējs ir tiesīgs pieprasīt no patērētāja, kurš izmanto atteikuma tiesības, ja samaksa par preci vai pakalpojumu daļēji vai pilnībā veikta, izmantojot patērētāja kreditēšanas līgumu?

39.    Kādi ir kredīta devēja pienākumi, saņemot patērētāja prasījuma pieteikumu, un kāds var būt šī prasījuma pieteikuma priekšmets?

40.    Vai gadījumā, ja attiecīgais kredīta devējs izlems nesaņemt licenci, pēc 2011.gada 1.novembra kredīta devējam ir jālauž visi spēkā esošie kreditēšanas līgumi un jāprasa atmaksāt visas patērētāju nesamaksātās naudas summas?

41.    Vai komersantam, kurš slēdz līzinga līgumus saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un kurš vienlaikus ir arī nekustamā īpašuma pārdevējs, ir nepieciešama licence?

42.    MK noteikumu 48.punkts paredz, ka „Kreditēšanas pakalpojuma, kur kredīta devēja valdījumā kā nodrošinājums nododama kāda kustama lieta un patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto kustamo lietu (turpmāk - ķīlu), sniegšana patērētājam ir aizliegta laika posmā no pulksten 20.00 līdz 8.00.” Vai laikā pēc 20.00 iespējams realizēt ķīlas un veikt cita veida komercdarbību?

43.    MK noteikumu 49.punkts paredz, ka „Šo noteikumu 48.punktā minēto patērētāja kreditēšanu pret ķīlu atļauts veikt tikai ēkā vai ēkas daļā. Patērētāja kreditēšanu pret ķīlu aizliegts organizēt īslaicīgas lietošanas, pagaidu un pārvietojamās būvēs.” Ar kādiem dokumentiem nebanku kreditētājs varēs pierādīt ēkas/ēkas daļas tiesisko statusu? 

44.  MK noteikumu 50.punkts paredz, ka „Kredīta devējam jānodrošina tā glabāšanā nodoto ķīlu droša uzglabāšana tam paredzētā glabātavā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, lai nepiederošas personas nevarētu minētajām ķīlām piekļūt.” Savukārt noteikumu 51.punkts paredz, ka „Glabātava ir vienā ēkā ar klientu apkalpošanas zāli un izolēta no citām telpām un klientu apkalpošanas zāles. Ieeja glabātavā nedrīkst atrasties klientu tiešas redzamības un pieejamības zonā.” Ja attiecīgais lombards ir „slēgtā tipa” lombards un klientam iespējams ieiet tikai klientu apkalpošanas zonā – tālāk klientam ieeja nav iespējama, vai attiecīgajai glabātavai nepieciešamas slēdzamas durvis?

45. Noteikumu 53.5.apakšpunkts paredz, ka kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas telpu un glabātavu aprīko ar trauksmes signalizācijas pogu, kas savienota ar apsardzes komersanta centrālo apsardzes pulti. Vai nepieciešams nodrošināt signalizācijas pultis pakalpojuma sniegšanas telpā un glabātavā, ja šī pults ir pārnēsājama un visu laiku būs attiecīgajam darbiniekam līdzi (atkarībā no tā, vai viņš atradīsies pakalpojumu sniegšanas telpā vai glabātavā)?

46.    Noteikumu 53.1.apakšpunkts paredz, ka attiecīgajam lombardam jānodrošina, ka „šo noteikumu 49.punktā minētā ēka vai ēkas daļa, kas tiek izmantota patērētāja kreditēšanas pret kustamas lietas ķīlu pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā glabātava ir aprīkota ar automātisku apsardzes un ugunsgrēka signalizācijas iekārtu, kas savienota ar centrālo apsardzes pulti, izmantojot ne mazāk kā divus dažādus trauksmes signāla pārraides kanālus.” Kā izprotams jēdziens „trauksmes signāla pārraides kanāli”?

47.    Noteikumu 53.2.apakšpunkts paredz, ka attiecīgajam lombardam jānodrošina, ka „notiek nepārtraukta glabātavas, klientu apkalpošanas zāles un ieejas iekšējā un ārējā videonovērošana, izmantojot videonovērošanas kameras un veicot videoieraksta izdarīšanu reālā laika režīmā (videoieraksta izšķirtspējai jābūt ne mazākai kā 520 TV līnijas, 25 kadri sekundē katras kameras videoierakstam ar sākotnēju datu plūsmu ne mazāku kā 184.25Mb/s un piemērojot H.264 / AVC / MPEG-4 Part 10 standartu videodatu kompresijai), nodrošinot ierakstošo iekārtu un videoierakstu drošu saglabāšanu nolūkā nepieļaut to prettiesisku iznīcināšanu. Videoierakstu uzglabā vismaz vienu mēnesi, skaitot no tā izdarīšanas dienas”. Kā nodrošināt ārējo videonovērošanu (piemēram, ja kamera tiks vērsta uz ielu), vai tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem? Kā jānodrošina videokameru izvietojums, ja lombardam ir divas durvis – vienas uz ielu un vienas – uz klientu apkalpošanas zāli?

48.    Noteikumu 49.punkts paredz, ka „Šo noteikumu 48.punktā minēto patērētāja kreditēšanu pret ķīlu atļauts veikt tikai ēkā vai ēkas daļā. Patērētāja kreditēšanu pret ķīlu aizliegts organizēt īslaicīgas lietošanas, pagaidu un pārvietojamās būvēs.” Vai patērētāju kreditēšanu iespējams veikt kioskā, kuram ir cementēti pamati?

49.    MK Noteikumu Nr.1219 V sadaļā ir norādītās prasības informācijai, kas sniedzama patērētājam pirms kreditēšanas līguma sākotnējā kreditēšanas līguma saistību izpildei noslēgšanas.

50.    Vai pirms līguma par sākotnējā kreditēšanas līgumā noteikto patērētāja saistību izpildi noslēgšanas ar patērētāju kredīta devējam obligāti ir jānovērtē patērētāja maksātspēja?

51.    Vai Sabiedrībai, kura atbilst MK Noteikumu Nr.245 57.punkta 1.teikumā norādītajiem kritērijiem un kura ir saņēmusi speciālo licenci līdz 2012.gada 1.jūlijam, uz 2012.gada 1.jūliju ir jānodrošina tās pašu kapitāla atbilstība MK noteikumu 9.1.punktā noteiktajām prasībām?