Aizņēmēja maksātspēja ir galvenais rādītājs, pēc kura kredītu devēji nosaka, vai var izsniegt aizdevumu, cik lielu summu un uz kādiem nosacījumiem.

Pienākums izpildīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas prasības attiecas uz visiem kredītu devējiem, kas slēdz kreditēšanas līgumus ar patērētājiem, izņemot noteiktus gadījumus, kas aprakstīti zemāk.

Kredīta devēju pienākumu izvērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta (4.1), (4.2), (4.4), (4.7) un piektā daļa.

Patērētāju spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas mērķis – lai patērētājam tiktu izsniegts tāds kredīts, kuru viņš visticamāk spētu atmaksāt, pārmēru neapgrūtinot citu esošo izdevumu segšanu.

Maksātspējas izvērtēšanas pamatā ir prasība iegūt un vērtēt ziņas par patērētāja vidējiem ienākumiem, izdevumiem un esošajām kredītsaistībām (t.sk. kopējo saistību summu, kas vidēji mēnesī ir jāmaksā kredītu atmaksai).

Papildus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām kredītiestādēm, kuras atrodas Latvijas Bankas uzraudzībā, ir pienākums ievērot gan Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto, gan Latvijas Bankas izstrādātos noteikumus attiecībā uz maksātspējas izvērtēšanu, savukārt ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kas neatrodas Latvijas Bankas tiešā uzraudzībā, un kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, rekomendācijas maksātspējas izvērtēšanai sniedz PTAC izstrādātās vadlīnijas (ŠEIT).

Vadlīnijas sniedz ieteikumus kredītu devējiem, vienlaikus nosaka ieteicamās kredītizmaksu attiecības pret ienākumiem, ņemot vērā principu – jo mazāki patērētāja ienākumi, jo mazāka attiecība, kuru pieļaujams no ienākumiem novirzīt kredītu maksājumiem. Savukārt, ja tiek noskaidrota informācija par apgādājamiem, tad no ienākumiem papildus jāsaglabā arī katram apgādājamam noteikta naudas līdzekļu summa iztikai.

Veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu kredītu devējiem ir obligāts pienākums sniegt un apmainīties ar informāciju kredītinformācijas birojiem par kredītu ņēmēja saistībām un to izpildes gaitu, t.sk. maksājumu kavējumiem. Pienākumu pārliecināties kredītinformācijas birojos par potenciālā aizņēmēja saistībām un to izpildes gaitu nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

Kredītinformācijas biroji ir akciju sabiedrības, kuras uztur datus par patērētāju esošajām un kavētajām saistībām un veic to apkopošanu. Kredītinformācijas biroji darbojas uz Kredītinformācijas biroju likuma pamata un šī likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgas kreditēšanas un atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā, sekmējot personu kredītvēstures veidošanos, kā arī nodrošināt fizisko personu tiesību aizsardzību, lai, vērtējot kredītspēju, būtu pieejama un tiktu izmantota patiesa un pilnīga informācija.

Latvijā ir divi kredītinformācijas biroji un Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, kurā informāciju sniedz tikai kredītiestādes un ar tām saistīti finanšu pakalpojumu sniedzēji. Patērētājs var pārliecināties, kādas ziņas par viņa saistībām pieejamas šajos reģistros:

AS “Kredītinformācijas Birojs” – https://www.manakreditvesture.lv/

AS “CREFO Birojs”- https://www.crefobirojs.lv/

Latvijas Bankas Kredītu reģistrs - https://manidati.kreg.lv/

Izņēmumi, kad kredītu devējiem nav pienākums vērtēt patērētāja maksātspēju:

  • ja kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu (t.s. lombarda kredīts);
  • ja līgums noslēgts starp darba devēju un darbinieku un ja kredīts piešķirts bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, un ja kredītu izsniegšana nav darba devēja pamatdarbības veids;
  • ja kreditēšanas līgums attiecas uz parāda segšanu atliktu maksājumu veidā, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus;
  • ja līgumu noslēdzis ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā un saskaņā ar kuriem kredīts tiek piešķirts, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus;
  • ja līgums paredz, ka patērētājam kredīts jāatmaksā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un saskaņā ar kuru par kredīta izmantošanu tiek prasīti nenozīmīgi papildu maksājumi salīdzinājumā ar kredīta kopējo summu un kreditēšanas līguma darbības termiņu;
  • citi izņēmumi (plašāk skatīt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta (4.3) daļā).