Elektronisko pakalpojumu sniegšanas līgumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centra konstatētie galvenie pārkāpumi:
1) Līgumā nav pietiekami skaidri noteikts līguma darbības termiņš.
Piemēram, Līgumā noteikts, ka „Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku”. Tajā pašā Līgumā ir noteikts, ka Līguma minimālais darbības termiņš ir viens gads.
Ietverot Līgumā vienlaikus šādus noteikumus patērētājam nav skaidri saprotams, kāds ir Līguma darbības termiņš. Šādi noteikumi saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 6.panta otro daļu ir uzskatāmi par neskaidriem līguma noteikumiem un līdz ar to ir tulkojami par labu patērētājam.
2) Līgumā ir paredzēts līgumsods (vai citāda veida sankcijas), ja patērētājs lauž Līgumu pirms Līguma minimālā darbības termiņa beigām.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka:
„Klients ir tiesīgs lauzt līgumu ne ātrāk kā pēc 8 mēnešiem no šī līguma parakstīšanas dienas. Gadījumā, ja klients vēlas vienpusējā kārtā lauzt līgumu, tas maksā kompensāciju 8 mēnešu abonēšanas maksu apmērā, saskaņā ar līguma pielikumu Nr.2”.
„gadījumā, ja Klients atsakās nomāt Pakalpojumu pirms Līguma minimālā darbības termiņa beigām, tas tiek uzskatīts par Līguma laušanu un par atteikšanos Klients samaksā Izpildītājam atteikšanās maksu 3 abonēšanas maksas apmērā un 20.00 Ls (divdesmit lati 00 sant.) par Pakalpojuma ierīkošanu”
Šādi noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, jo saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23.panta trešo daļu lietotājam (patērētājam) ir tiesības izbeigt Līgumu bez līgumsoda (sankciju) piemērošanas, ja viņš ir saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par Līguma nosacījumu grozījumiem, bet lietotājs tiem nepiekrīt. Arī tad, ja patērētājs ir noslēdzis Līgumu uz minimālo termiņu, patērētājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma pirms šī minimāli noteiktā termiņa beigām bez līgumsoda piemērošanas, ja pamats tam ir elektronisko sakaru komersanta sniegts līguma noteikumiem (kvalitātei) neatbilstošs elektronisko sakaru pakalpojums.
3) Līgumos norādīts, ka elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs grozīt Līguma nosacījumus, par to informējot abonentu, taču Līgumos šādos gadījumos bieži nav norādīts termiņš, kādā patērētājs tiek informēts, vai arī ir noteikts īsāks iepriekšējās brīdināšanas termiņš, nekā to paredz likums.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Operators par abonēšanas maksas izmaiņām paziņo Klientam rakstiski vai pa e-pastu divas nedēļas iepriekš”.
„Operators ir tiesīgs grozīt Līguma noteikumus, sniedzot Klientam rakstisku paziņojumu par grozījumiem vismaz 15 (piecpadsmit) dienas pirms grozījumu spēkā stāšanās”.
Šādi noteikumi saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, jo elektronisko sakaru komersantam ir jāinformē patērētājs par Līguma nosacījumu grozījumiem un tiesībām izbeigt Līgumu bez līgumsoda piemērošanas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Līguma nosacījumu grozījumu spēkā stāšanās dienas, to paredz Elektronisko sakaru likuma 23.panta trešā daļa.
Par grozījumiem Līguma nosacījumos un tiesībām izbeigt Līgumu bez līgumsoda samaksas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam patērētājs ir jābrīdina individuāli rakstveidā, kas arī bieži netiek ievērots Līgumos.
4) Interneta pakalpojumu Līgumos nav vispār norādīts vai norādīts tikai aptuvenais datu pārraides ātrums, nenorādot minimālo un maksimālo datu pārraides ātrumu.
Piemēram, Līgumā norādīts, ka datu pārraides ātruma ierobežojums ir līdz ...kbit/s.
Līguma noteikums paredz, ka „Izpildītājs nodrošina vienu Klienta norādīto datoru ar „Internet” pieslēgumu. - Latvijas trafiks ar ātrumu līdz 5124 kbps.– Ārzemju trafiks ar ātrumu līdz 512 kbps.”.
Līgumos datu pārraides minimālais un maksimālais ātrums būtu norādāms tādēļ, ka patērētājam ir tiesības pārliecināties par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Nenorādot minimālo vai maksimālo datu pārraides ātrumu, patērētājs tiek nostādīts savu interešu aizsardzībai neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar pakalpojuma sniedzēju.
5) Daudzos Līgumos tiek ietvertas šķīrējtiesas klauzulas (vai nu tādas, kas paredz strīdu izskatīšanu tika šķīrējtiesā vai arī šķīrējtiesā vai tiesā pēc prasītāja izvēles).
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Ja Puses nevar atrisināt strīdu sarunu ceļā, tas tiek izšķirts pēc prasītāja izvēles Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības vai Rīgas Neatkarīgajā šķīrējtiesā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā, rakstveida procesā un ar nosacījumu, ka gadījumā, ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību, uzskatāms, ka tas atzīst prasību. Pušu savstarpējās attiecības regulē šis Līgums un Latvijas Republikas tiesību akti”.
6) Līgumos nav noteikts termiņš (stundas, dienas), kādā notiek īslaicīga pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Operators nav atbildīgs par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, ja tā ir saistīta ar tīkla uzturēšanu un attīstībai nepieciešamajiem profilaktiskajiem vai remontdarbiem, iekārtu vai programmatūras maiņu”.
Saskaņā ar PTAL 6.panta otro daļu šāds Līguma noteikums ir vērtējams kā neskaidrs, līdz ar to tas ir tulkojams par labu patērētājam. Jānorāda, ka Līgumā, nenosakot termiņu (stundās, dienās), patērētājs nevar uzzināt par laika posmu, kādā notiek īslaicīga pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana, elektronisko sakaru komersantam veicot elektronisko sakaru tīkla uzturēšanas darbus vai remontdarbus.
7) Par saistību pārkāpumu Līgumos tiek ietverts neproporcionāli liels līgumsods.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Par katru Līguma iepriekšējā punktā minēto noteikumu pārkāpumu ABONENTS maksā (…) līgumsodu Ls 500 (pieci simti lati) apmērā un atlīdzina (…) visus šajā sakarā radītus zaudējumus”.
8) Par Līguma noteikumu neievērošanu līgumsods ir paredzēts tikai vienai no līgumslēdzēju pusēm – patērētājam, neparedzot nekādu līgumsodu elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam gadījumā, ja tas pārkāpj (neievēro) Līguma noteikumus, piemēram, nenodrošina patērētājam piekļūšanu interneta tīklam visu diennakti.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Par šī līguma noteikumu neievērošanu, izņemot šā līguma p2.3., IZPILDĪTĀJS ir tiesīgs pieprasīt no PASŪTĪTĀJA līgumsodu līdz 500 (piecsimt latiem)”.
Ņemot vērā to, ka Līgums ir uzskatāms par divpusēju līgumu, no kura izriet tiesības un pienākumi abām pusēm – gan pakalpojuma sniedzējam, gan patērētājam, tad saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu šādi Līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar pakalpojuma sniedzēju un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, jo par Līguma saistību nepildīšanu pakalpojumu sniedzējam nav paredzēts nekāds līgumsods – saistību pastiprināšanas līdzeklis, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
9) Līgumā pakalpojuma sniedzējs paredzējis sev vienpusējas tiesības grozīt Līguma noteikumus, neparedzot patērētājam tiesības atkāpties no līguma bez līgumā noteikto sankciju piemērošanas.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka pakalpojuma sniedzējam „ir tiesības izdarīt vienpusējus grozījumus Līgumā noteikto Komplektu saturā (televīzijas programmu klāstā). Pēc Klienta vēlēšanās, atverot televīzijas vai radio programmu un/vai Paketi, Klients maksā samaksu saskaņā ar Cenrādi”.
Līguma noteikums paredz, ka pakalpojuma sniedzējs „ir tiesīgs noteikt programmas paketes sastāvu, bet noteiktais paketes sastāvs un cenas par to var mainīties”.
10) Līgumā ir paredzēti noteikumi, ar kuriem pakalpojuma sniedzējs ierobežo savu atbildību pret patērētāju, izvairoties no līguma pienācīgas izpildes.
Piemēram, Līgumā noteikts, ka pakalpojuma sniedzējs „atbild tikai par Līguma apzinātu vai smagas nolaidības dēļ notikušu pārkāpumu”.
Jānorāda, ka Latvijas Republikas spēkā esošajos normatīvajos aktos nav lietots termins „smaga nolaidība”. Ar šādu noteikumu pakalpojuma sniedzējs ir ierobežojis savu atbildību pret patērētāju, izvairoties no līguma pienācīgas izpildes.
11) Līgumā nav noteikts, ka par izmaiņām un grozījumiem Līguma noteikumos pakalpojuma sniedzējs informē patērētāju individuāli rakstveidā vai sniedz citu patērētājam pieņemama veida paziņojumu.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka pakalpojuma sniedzējam „ ir tiesības grozīt un papildināt Tipveida noteikumus un Cenrādi, t.sk. ieviest jaunus maksājumus un maksas, par kurām tiek paziņots Klientam (…) interneta lapā: (…) vismaz 30 dienas iepriekš. Informāciju par grozījumiem un papildinājumiem var saņemt arī no (…) klientu apkalpošanas (…) un Pilnvarotajiem pārstāvjiem”.
12) Līgumā ietverts noteikums, kas atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaksāto summu, ja patērētājs atkāpjas no līguma, bet neparedz patērētājam tādu pašu iespēju, proti, saņemt ekvivalentu summu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no Līguma. Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 10.punktu šāds noteikums uzskatāms par netaisnīgu.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „ABONENTAM kabeļtelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksa jāmaksā ne mazāk kā par vienu mēnesi uz priekšu līdz nākošā mēneša 1.datumam”. Savukārt saskaņā ar Līguma 4.5.punktu: „Laužot Līgumu pēc ABONENTA iniciatīvas, pieslēgšanas maksa un uz priekšu samaksātā abonēšanas maksa ABONENTAM netiek atgriezta”.
13) Līguma ietverti noteikumi, kas paredz, ka pakalpojuma sniedzējs atsakās atbildēt par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies patērētājam pakalpojuma sniegšanas vai nesniegšanas rezultātā, kā arī par patērētāja izdevumiem un zaudējumiem, kuri radušies, patērētājam tieši vai netieši izmantojot konkrēto pakalpojumu.
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Izpildītājs nekādā gadījumā nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Klientam Pakalpojuma sniegšanas/ nesniegšanas rezultātā”, „Izpildītājs nav atbildīgs par jebkādiem Klienta izdevumiem, zaudējumiem, kuri radušies, Klientam tieši vai netieši izmantojot Pakalpojumu”.
Šādi noteikumi neatbilst PTAL 27.panta pirmās daļas un 29.panta sestās daļas prasībām. Šādi Līguma noteikumi ir netaisnīgi līguma noteikumi saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu un 5.panta otrās daļas 1.punktu, jo samazina ar likumu noteikto pakalpojuma sniedzēja atbildību, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu.
14) Līgumos noteikts, ka pakalpojuma sniedzējs patērētāja parādsaistību gadījumā ir tiesīgs bez brīdinājuma pārtraukt pakalpojuma sniegšanu patērētājam (lietotājam).
Piemēram, Līguma noteikums paredz, ka „Ja Klients nokavē kādu no Izpildītājam pienākošos maksājumus ilgāk par 15 (piecpadsmit) dienām no maksājuma veikšanai noteiktā termiņa pēdējās dienas notecēšanas, Izpildītājam ir tiesības bez papildus brīdinājuma/atgādinājuma pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu Klientam.”
Šis nosacījums ir pretrunā 2001.gada 3.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.298 „Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” 7.punktam, jo nav ievērota kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējs - elektronisko sakaru komersants var pārtraukt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu tiem patērētājiem (lietotājiem), kuri nav samaksājuši par saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju. Ja lietotājs noteiktajā termiņā nesamaksā par elektronisko sakaru pakalpojumu vai nav samaksājis par kādu no saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, elektronisko sakaru komersants var pārtraukt sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu, par to rakstiski brīdinot patērētāju (lietotāju) 10 dienas iepriekš.