„Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no Līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirti Tirdzniecības Rūpniecības un Būvniecības šķīrējtiesā (Dzirnavu iela 34a – 2, Rīga, LV – 1010) saskaņā ar tās reglamentu un, piemērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, ja vien speciālajos noteikumos nav noteikta citāda kārtība.” Līdzīgs noteikums iekļauts arī apdrošināšanas polises sadaļā: „piezīmes, atrunas, speciālie nosacījumi” – „Visi strīdi tiek izšķirti „Latvijas Rūpniecības un Būvniecības šķīrējtiesā”.

Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punkta noteikumiem par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā. Izvērtējot šajā līguma noteikumā ietverto šķīrējtiesas klauzulu, jāsecina, ka, paredzot strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, tā ierobežo patērētāja tiesības griezties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un tiesā, un ir uzskatāma par netaisnīgu, ja vien patērētājs tiem nav īpaši piekritis. Ja pakalpojumu sniedzējs patērētājam ir piedāvājis standarta līgumu, bet pēc pārrunām līgums parakstīts bez jebkādām izmaiņām, tad uzskatāms, ka līguma noteikumi ir savstarpēji neapspriesti.

Ietvertā šķīrējtiesas klauzula ļauj pakalpojuma sniedzējam izdarīt spiedienu uz patērētāju, liekot viņam piekrist piedāvātajiem līguma noteikumiem, jo patērētājs netiek pilnībā informēts par savām tiesībām un tādējādi var nerealizēt savas tiesības izvēlēties sev piemērotāko strīdus risināšanas veidu, jo viņam tiek piedāvāti līguma noteikumi, kuru izmainīšana prasa no patērētāja aktīvu rīcību, kā arī zināšanas par strīdus izskatīšanas iespējām.

“Jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, ko cels Apdrošinātājs, Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais (atlīdzības saņēmējs) , kas izriet no apdrošināšanas līguma (polises un apdrošināšanas noteikumiem), kas skar to vai tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Eiropas Šķīrējtiesā, Rīgā; saskaņā ar tās Reglamentu, latviešu valodā, 1 (viena) šķīrējtiesneša sastāvā, ko iecēlis šķīrējtiesas prezidijs un piemērojot Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, bet, ja Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, tad visi strīdi, kas tiek risināti sarunu ceļā un ja savstarpēja vienošanās netiek panākta, tad strīds tiek nodots izskatīšanai tiesā LR likumdošanā paredzētajā kārtībā”.

Šāds līguma noteikums ir netaisnīgs līguma noteikums, jo saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 7.punkta noteikumiem par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas “izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā”. No konkrētās tiesību normas izriet, ka jebkurš līguma noteikums, kas kavē patērētāju izmantot iepriekš minētās tiesības, ir uzskatāms par netaisnīgu. Tā kā šis līguma punkts paredz strīdu izskatīšanu tikai Eiropas Šķīrējtiesā, izslēdzot patērētāja tiesības vērsties vispārējā tiesā, tad minētais līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.