BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR BŪVIZSTRĀDĀJUMIEM

EĪD ekspluatācijas īpašību deklarācija

Regula 305/2011 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Regula (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

  1. Vai visiem būvizstrādājumiem ir nepieciešama EĪD?
  2. Kādēļ nepieciešama EĪD?
  3. Kurš ir tiesīgs izsniegt EĪD?
  4. Kurš ir tiesīgs tulkot un apstiprināt tulkoto EĪD?
  5. Vai, liekot cita ražotāja produkcijai savu preču zīmi vai nosaukumu, var izmantot oriģinālo ražotāja EĪD?
  6. Kā iespējams pārbaudīt, vai EĪD ir īsta?
  7. Kā rīkoties, ja ir nopirkts būvizstrādājums, kuram ir nepieciešama EĪD, bet tirgotājs to nevar uzrādīt?
  8. Ar kādiem dokumentiem jābūt nodrošinātiem būvizstrādājumiem, kuri ir ražoti ārpus Eiropas Savienības?
  9. Vai būvizstrādājumiem, kuriem nav piemērojams saskaņotais standarts, ražotājs drīkst izsniegt EĪD?
  10. Kā jārīkojas, ja uz mūsu ražotiem būvizstrādājumiem nav attiecināms neviens saskaņotais standarts, taču vēlamies tos nodrošināt ar CE zīmes marķējumu un izsniegt EĪD?
  11. Ja prece atvesta uz objektu, vai es varu no interneta izdrukāt EĪD un pievienot to pie dokumentācijas?
  12. Vai katrai preces partijai jābūt savai EĪD vai pietiek tikai ar vienu arī tad, ja piegādātais daudzums ir vairākas kravas?
  13. Ja vienā objektā paliek pāri prece, vai, vedot to uz citu objektu, vajadzīga cita EĪD?
  14. Vai var pieņemt piegādātāja sastādītu EĪD, kas sagatavota, pamatojoties uz ražotāja izsniegto EĪD?
  15. Vai EĪD ir jābūt norādītai informācijai par piegādes adresi, pavadzīmes Nr., piegādātāju, pasūtītāju utt.?
  16. Vai EĪD ir derīguma termiņš?
  17. Kā tiek pārbaudīta preces partija objektā? Vai ir jāsaglabā iepakojums?
  18. Vai uzņēmējam ir pienākums iesniegt būvuzņēmējam testēšanas pārskatu?
  19. Vai kritēriji un prasības precēm dažādās Eiropas Savienības valstīs var atšķirties?
  20. Kādiem dokumentiem jābūt logam: katrai detaļai atsevišķi vai logam kā komplektam?
  21. Ja projektēšanā ir iekļautas bultskrūves, vai uz katras bultskrūves ir jābūt norādītai CE zīmei?
  22. Vai tērauda caurulēm, kas paredzētas ūdens transportēšanai, ir piemērojams saskaņotais standarts?
  23. No kura datuma ir piemērojams Eiropas saskaņotais standarts EN 1090-1 „Tērauda konstrukciju un alumīnija konstrukciju izgatavošana. 1. daļa: Atbilstības novērtēšanas prasības nesošās konstrukcijas elementiem”
  24. Ar kādiem atbilstības novērtēšanas dokumentiem jābūt nodrošinātam stiegrojumam?

 

1. Vai visiem būvizstrādājumiem ir nepieciešama EĪD?

Nē. EĪD nepieciešama tikai tiem būvizstrādājumiem, uz kuriem ir attiecināmas saskaņotas tehniskās specifikācijas, t.i., saskaņotais standarts vai  Eiropas tehniskais novērtējums (Regulas 305/2011 4.panta 1.punkts). Saraksts ar saskaņotajiem standartiem pieejams Eiropas Komisijas interneta vietnē.

Savukārt saraksts ar saskaņotajiem standartiem latviešu valodā publicēts Eiropas Oficiālajā Vēstnesī.

2. Kādēļ nepieciešama EĪD?

Ekspluatācijas īpašību deklarācijā ražotājs sniedz informāciju par konkrētā būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašībām un par tā pielietošanas jomu. Tā ir informācija, kas ļauj noteikt, vai konkrētais būvizstrādājums atbilst tām prasībām, kas ir izvirzītas projektā. Būvizstrādājuma EĪD ir ražotāja apliecinājums, ka viņa saražotais būvizstrādājums atbilst normatīvo aktu prasībām un tām tehniskajām un fizikālajām īpašībām, ko ražotājs ir norādījis.

PTAC vērš uzmanību, ka ražotājs EĪD norāda informāciju par būvizstrādājuma pielietojumu. Piemēram, ka būvizstrādājums nav paredzēts slodzi nesošām konstrukcijām.

3. Kurš ir tiesīgs izsniegt EĪD?

Regula 305/2011 nosaka, ka EĪD drīkst sastādīt tikai un vienīgi ražotājs. To nedrīkst sastādīt ne pilnvarotais pārstāvis, ne importētājs, ne izplatītājs.

4. Kurš ir tiesīgs tulkot un apstiprināt tulkoto EĪD?

2014.gada 25.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.156 „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” 4.punktā ir teikts, ka Regulas 305/2011 7.panta 4.punktā, 11.panta 6.punktā, 13.panta 4.punktā un 14.panta 2.punktā minētos dokumentus (EĪD, instrukciju un drošības informāciju) nodrošina valsts valodā. Gadījumā, ja šie dokumenti sastādīti svešvalodā, tiem papildus jāpievieno tulkojums valsts valodā. Dokumentu tulkošanu veic tas uzņēmējs, kurš pirmais piedāvā šo preci Latvijas tirgū. Tātad piegādātajai precei līdzi tiek dota ražotāja sastādīta EĪD kopija oriģinālvalodā un tās identisks tulkojums valsts valodā.

Kārtību, kādā ir jāapliecina dokumentu tulkojums, nosaka 2000.gada 22.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.”

5. Vai, liekot cita ražotāja produkcijai savu preču zīmi vai nosaukumu, var izmantot oriģinālo ražotāja EĪD?

Nē. Saskaņā ar Regulas 305/2011 15.pantu „Importētājs vai izplatītājs uzskatāms par ražotāju, un uz to attiecas 11.pantā noteiktie ražotāja pienākumi, ja tas izstrādājumu laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tādējādi, ka tas ietekmē atbilstību ekspluatāciju īpašību deklarācijai.”

Tā kā tikai ražotājs ir tiesīgs izsniegt EĪD, tad nepieciešams veikt noteiktās procedūras jaunas EĪD izsniegšanai, tajā skaitā, ja nepieciešams, iesaistot paziņoto institūciju, balstoties uz saskaņotajā standartā noteikto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu (sk. Regulas 305/2011 V pielikumu).

6. Kā iespējams pārbaudīt, vai EĪD ir īsta?

Par sertifikāta vai deklarācijas autentiskumu var pārliecināties, vēršoties pie tā izdevēja. Saņemot būvizstrādājumus, uz kuriem ir attiecināmas saskaņotās tehniskās specifikācijas, ir būtiski pārliecināties par to, ka:

  1. EĪD ir sastādījis un parakstījis ražotājs, kas ir norādīts uz būvizstrādājuma vai tā iepakojuma;
  2. EĪD numurs ir tas pats, kas ir norādīts uz būvizstrādājuma;
  3. EĪD ir attiecināma uz konkrētu būvizstrādājumu pēc tā unikālā identifikācijas elementa;
  4. būvizstrādājums atbilst paredzētajam mērķim, ražotājs ir deklarējis būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības un tās atbilst projektā noteiktajam.

Papildus ir iespējams pārliecināties par atsevišķiem EĪD elementiem, piemēram, vai ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumā un pārbaudē iesaistītā institūcija ir kompetenta veikt paziņotās institūcijas darbības konkrētam būvizstrādājumam (vai ir paziņota uz konkrēto saskaņoto standartu).  Sarakstu ar visām paziņotajām institūcijām var meklēt NANDO datu bāzē.

NANDO datu bāzē ir iespējams meklēt informāciju arī pēc saskaņotajiem standartiem, zem kuriem ir publicēts saraksts ar paziņotajām institūcijām. T.i., nospiežot uz izvēlētā standarta, atveras saraksts ar paziņotajām institūcijām, kuras ir tiesīgas veikt ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi. Tādējādi ir iespējams pārliecināties par sertifikāta vai testēšanas pārskata izdevēja kompetenci veikt nepieciešamās darbības atbilstības novērtēšanai.

7. Kā rīkoties, ja ir nopirkts būvizstrādājums, kuram ir nepieciešama EĪD, bet tirgotājs to nevar uzrādīt?

Ja būvizstrādājums, uz kuru ir attiecināma saskaņotā tehniskā specifikācija, nav nodrošināts ar EĪD, tad ir jāatsakās no pirkuma vai no šādu būvizstrādājumu izmantošanas. Tas var liecināt, ka būvizstrādājums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. PTAC aicina ziņot par šādiem gadījumiem.

PTAC informē, ka ir paredzēta atbildība par atbilstības novērtēšanai pakļauto būvizstrādājumu piedāvāšanu un izmantošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem.

8. Ar kādiem dokumentiem jābūt nodrošinātiem būvizstrādājumiem, kuri ir ražoti ārpus Eiropas Savienības?

Ja būvizstrādājums tiek piedāvāts Eiropas Savienības tirgū un tam ir piemērojamas Regulas 305/2011 prasības, tam jābūt nodrošinātam ar EĪD un CE zīmes marķējumu neatkarīgi no tā, kur tas ražots.

Importētājs uzņemas atbildību par to, lai Eiropas Savienības tirgū laistu tikai tādus būvizstrādājumus, kas atbilst Regulas 305/2011 prasībām. Vēršam uzmanību, ka importētāju pienākumi ir noteikti Regulas 305/2011 13.pantā.

9. Vai būvizstrādājumiem, kuriem nav piemērojams saskaņotais standarts, ražotājs drīkst izsniegt EĪD?

Nē, ja būvizstrādājumam nav piemērojamas saskaņotās tehniskās specifikācijas (saskaņotais standarts vai Eiropas tehniskais novērtējums), ražotājs nedrīkst izsniegt EĪD. Regulas 305/2011 4.panta 1.punktā ir teikts, ka ražotājs EĪD izstrādā tiem būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuri atbilst Eiropas tehniskajam novērtējumam, kas tiem izdots. Ar CE zīmi ir atļauts nodrošināt tikai un vienīgi tos būvizstrādājumus, uz kuriem ir attiecināmas Regulas 305/2011 prasības.

10. Kā jārīkojas, ja uz mūsu ražotajiem būvizstrādājumiem nav attiecināms neviens saskaņotais standarts, taču vēlamies tos nodrošināt ar CE zīmes marķējumu un izsniegt EĪD?

Ja uz būvizstrādājumu neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts, bet ražotājs to vēlas marķēt ar CE zīmi un izdot EĪD, tad ražotājs var pieteikties Eiropas tehniskajam novērtējumam, jo tad saskaņā ar Regulas 305/2011 4.panta 1.punktu ražotājs būtu tiesīgs marķēt savu būvizstrādājumu ar CE zīmes marķējumu un nodrošināt to ar EĪD.

2014.gada 25.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.112 „Noteikumi par Eiropas tehnisko novērtējumu” 8.punkts nosaka, ka, „lai saņemtu Eiropas tehnisko novērtējumu, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir īpaši pilnvarots Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījuma iesnieguma iesniegšanai, iesniedz tehniskā novērtējuma institūcijā iesniegumu (2. pielikums).”

Eiropas Komisijas interneta vietnē ir pieejams saraksts ar tehniskā novērtējuma iestādēm (TNI) jeb angliski Technical Assessment Body (TAB). Saraksta sākumā ir uzskaitītas TNI. Izvēloties TNI, jāņem vērā, vai konkrētā institūcija ir nozīmēta uz nepieciešamo izstrādājumu jomu.

11. Ja prece atvesta uz objektu, vai es varu no interneta izdrukāt EĪD un pievienot to pie dokumentācijas?

Komisijas deleģētā 2013.gada 30.oktobra Regula Nr.157/2014 par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju var darīt pieejamu tīmekļa vietnē paredz, ka EĪD drīkst izvietot tīmekļa vietnēs, izpildot nosacījumus, kas minēti Regulas 157/2014 1.pantā. Uzņēmējam ir jāsniedz rakstiska instrukcija par to, kā piekļūt tīmekļa vietnei un šajā vietnē pieejamām ekspluatācijas īpašību deklarācijām.

12. Vai katrai preces partijai jābūt savai EĪD vai pietiek tikai ar vienu arī tad, ja piegādātais daudzums ir vairākas kravas?

Ražotājs sastāda EĪD būvizstrādājuma tipam, pirms tas tiek laists tirgū. Ja uz būvlaukumu tiek piegādāts viens būvizstrādājumu tips, tad pietiek ar vienu EĪD, kas izdots šim tipam. Ja tiek piegādāti 10 dažādi būvizstrādājumu veidi (dažādi tipi), tad jābūt 10 dažādām EĪD.

PTAC vērš uzmanību, ka uz būvizstrādājuma CE zīmes marķējumā sniegtajai informācijai par būvizstrādājuma identifikāciju jābūt identiskai ar EĪD norādīto.

13. Ja vienā objektā paliek pāri prece, vai, vedot to uz citu objektu, vajadzīga cita EĪD?

Piegādājot būvizstrādājumus, tiem jābūt nodrošinātiem ar EĪD, kā arī jābūt attiecīgi marķētiem (Regulas 305/2011 9.pants), lai pievienotos dokumentus, tai skaitā EĪD, varētu attiecināt uz konkrēto būvizstrādājumu. Ja ir izpildīts iepriekš minētais nosacījums, vedot daļu būvizstrādājumu uz citu objektu, ir jādod līdz EĪD kopija un, ja tā ir svešvalodā, tās tulkojums.

14. Vai var pieņemt piegādātāja sastādītu EĪD, kas sagatavota, pamatojoties uz ražotāja izsniegto EĪD?

Piegādātāja sastādīta deklarācija nav būvizstrādājumu atbilstību apliecinošs dokuments Regulas 305/2011 izpratnē. Būvizstrādājumiem jābūt nodrošinātiem ar ražotāja sastādītu EĪD.

15. Vai EĪD ir jābūt norādītai informācijai par piegādes adresi, pavadzīmes Nr., piegādātāju, pasūtītāju utt.?

Nē, šādai informācijai nav jābūt norādītai deklarācijā, jo ražotājs, laižot savu būvizstrādājumu tirgū, ne vienmēr var zināt, kurā valstī vai būvlaukumā tas tiks izmantots. EĪD saturu nosaka Regulas 305/2011 6.pants, un EĪD izstrādā, izmantojot III pielikumā pievienoto modeli. Tomēr, ja šādu informāciju ražotājs vēlas un var norādīt, to var darīt brīvprātīgi.

PTAC informē, ka Komisijas deleģētā 2014.gada 21.februāra Regula (ES) Nr. 574/2014, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 III pielikumu attiecībā uz būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarācijas izstrādē izmantojamo paraugu, aizstāj Regulas  305/2011 III pielikumu ar šīs regulas pielikumu, kurā arī ir sniegtas norādes, lai palīdzētu ražotājiem izstrādāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju.

16. Vai EĪD ir derīguma termiņš?

EĪD sastāda un izsniedz būvizstrādājuma tipam pirms tā laišanas tirgū, attiecīgi EĪD nav derīguma termiņa. Jauna EĪD tiek sastādīta, ja mainās produkta īpašības vai tiek mainīts piemērojamais saskaņotais standarts.

17. Kā tiek pārbaudīta preces partija objektā? Vai ir jāsaglabā iepakojums?

Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumu Nr.156 „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” 6.3. apakšpunktā noteikts, ka atbildīgais būvdarbu vadītājs pārbauda būvobjektā piegādāto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju un nodrošina tikai tādu būvizstrādājumu iebūvēšanu būvē, kuriem ir atbilstību apliecinoša dokumentācija un par kuriem nav informācijas, ka tie neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Kamēr būvizstrādājums nav iebūvēts būvē, tam ir jābūt marķētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

18. Vai uzņēmējam ir pienākums iesniegt būvuzņēmējam testēšanas pārskatu?

Normatīvajos aktos nav noteikts, ka uzņēmējam (ražotājam, importētājam, izplatītājam) būtu pienākums sniegt testēšanas pārskatu. Darot pieejamu tirgū būvizstrādājumu, kuram ir piemērojama saskaņotā tehniskā specifikācija, ražotājs nodrošina, ka tam ir pievienota EĪD, lietotājiem viegli saprotama instrukcija un drošības informācija, ja tāda ir nepieciešama. Uzņēmējs var sniegt arī papildu dokumentus, bet viņam nav pienākums to darīt.   

19. Vai kritēriji un prasības precēm dažādās Eiropas Savienības valstīs var atšķirties?

Regula 305/2011 nosaka saskaņotus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanas noteikumus attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem, bet ir jāņem vērā, ka dalībvalstu vidū var atšķirties būvizstrādājumam obligāti nosakāmie būtiskie raksturlielumi un var būt izvirzītas noteiktas prasības būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašībām, piemēram, dažādu klimatisko apstākļu dēļ. Informāciju par prasībām var noskaidrot, sazinoties ar dalībvalsts izveidoto būvizstrādājumu informācijas punktu (šajā saitē skatīt ievietoto failu product contact points).

Latvijā ražotājiem obligāti ir jādeklarē tie raksturlielumi, kuri ir noteikti Latvijas būvnormatīvos. Citiem būtiskajiem raksturlielumiem ražotājs pretī var norādīt „NPD” (no performance determined – veiktspēja nav noteikta).

Piemēram, Latvijas tirgū piedāvātajiem logiem obligāti ir jānorāda siltumcaurlaidības koeficients, pārējie raksturlielumi var netikt deklarēti. Tomēr PTAC vērš uzmanību – gadījumā, ja projektā ir izvirzītas prasības arī attiecībā uz citu būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, piemēram, vēja slodžu izturību, tad ir jāiebūvē tāds būvizstrādājums, kuram ir deklarētas visas nepieciešamās īpašības, neskatoties uz to, ka Latvijā šie raksturlielumi nav obligāti nosakāmi.

20. Kādiem dokumentiem jābūt logam: katrai detaļai atsevišķi vai logam kā komplektam?

Logam ir jābūt nodrošinātam ar EĪD un marķētam saskaņā ar Regulas 305/2011 9.pantu. EĪD ir jāsastāda logam kā gatavam izstrādājumam, nevis tā atsevišķām komponentēm (profilam un paketei).

21. Ja projektēšanā ir iekļautas bultskrūves, vai uz katras bultskrūves ir jābūt norādītai CE zīmei?

PTAC vērš uzmanību, ka atsevišķiem būvizstrādājumiem piemērojamās tehniskās specifikācijās (saskaņotie standarti vai Eiropas tehniskais novērtējums) var būt noteiktas papildu prasības attiecībā uz marķējumu. Piemēram, saskaņā ar saskaņotu standartu LVS EN 15048-1 „Saskrūvējumi ar iepriekš neslogotām bultskrūvēm. 1. daļa: Vispārīgās prasības” bultskrūvēm, uzgriežņiem un paplāksnēm, kas tiek izmantotas slodzi nesošo konstrukciju savienojumu vietās, ir jābūt marķētām ar sekojošu informāciju:

  • stiprības klase atbilstoši EN ISO 898-1 vai EN 3506-1 (bultskrūvēm) un EN20898-2 vai EN ISO 3506-2 (uzgriežņiem);
  • ražotāja identifikācija;
  • atzīme „SB”, kas nozīmē, ka skrūve piemērota izmantošanai nesošajās konstrukcijās (for use in Structural Bolting).

Papildus standartā ir norādīts, ka ir jāizmanto viena ražotāja komplekts un ka visām komplekta sastāvdaļām jābūt marķētām vienādi.

Saskaņā ar Regulas 305/2011 9.panta 1.punktu, ja izstrādājuma īpatnību dēļ CE zīmi nav iespējams uzlikt uz paša būvizstrādājuma vai tas ir attaisnojams, tad CE zīmi uzliek uz iepakojuma vai pavaddokumentos.

22. Vai tērauda caurulēm, kas paredzētas ūdens transportēšanai, ir piemērojams saskaņotais standarts?

PTAC informē, ka uz tērauda caurulēm, kas paredzētas dzeramā ūdens transportēšanai, nav attiecināms neviens Eiropas saskaņotais standarts.

PTAC norāda, ka saskaņoto standartu sarakstā ir standarti, kuru nosaukumos ir norādīts, ka tie ir attiecināmi uz tērauda caurulēm, kas paredzētas dzeramā ūdens transportēšanai, piemēram, EN 10224:2002 „Neleģētā tērauda caurules un fitingi ūdens šķidrumu, arī dzeramā ūdens, transportēšanai – Piegādes tehniskie nosacījumi”.  Tomēr standarta (un tā labojuma) darbības sfēra neaptver tērauda caurules, kas paredzētas dzeramā ūdens transportēšanai.

23. No kura datuma ir piemērojams Eiropas saskaņotais standarts EN 1090-1 „Tērauda konstrukciju un alumīnija konstrukciju izgatavošana. 1. daļa: Atbilstības novērtēšanas prasības nesošās konstrukcijas elementiem”?

Standarta iepriekšējā redakcija LVS EN 1090-1:2009 obligāti bija piemērojama no 2012.gada 1.jūlija, šī informācija bija publicēta SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" standartizācijas biroja mājaslapā www.lvs.lv Piemērojamo standartu saraksts 2001.gada 30.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” prasību izpildei (16.02.2011.).”

Šobrīd aktuālā standarta EN 1090-1:2009+A1:2011 redakcija ir obligāti piemērojama no 2014.gada 1.jūlija saskaņā ar publicēto informāciju Eiropas saskaņoto standartu sarakstā Eiropas komisijas oficiālajā vēstnesī.

24. Ar kādiem atbilstības novērtēšanas dokumentiem jābūt nodrošinātam stiegrojumam?

Ministru kabineta noteikumi Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” 30.1 punkts nosaka, ka būvizstrādājumiem, uz kuriem attiecināmi šo noteikumu 1. pielikumā minētie Latvijas valsts standarti, atbilstību novērtē saskaņā ar vienu no šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām atbilstības novērtēšanas sistēmām, kas noteikta attiecīgajā standartā. Un 30.4. apakšpunkts nosaka, ka būvizstrādājumam pievieno produkta standartā noteikto atbilstību apliecinošo dokumentu.

PTAC informē, ka stiegrojumam piemērojamais Latvijas valsts standarts LVS 191-1:2012 "Tērauds betona stiegrošanai. 1. daļa: Metināmi un nemetināmi taisni stieņi, rituļi un attīta rituļa izstrādājumi. Tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana" ar tā koriģējumu LVS 191-1:2012/AC:2015 paredz divas apliecināšanas sistēmas, kas aprakstītas LVS 191-1 C pielikumā C.2.1.apakšpunktā:

  1. Ar ražotāja vai pilnvarotā pārstāvja atbilstības deklarāciju kopā ar akreditētas laboratorijas izdotu atbilstības sertifikātu. Tādā gadījumā atbilstības apliecināšanai jābalstās uz atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas izriet no standarta LVS 191-1 C.2.a) tabulā norādītajiem  šā standarta punktiem;
  2. ar piegādātāja atbilstības deklarāciju, kas balstīta uz akreditētas laboratorijas izdotu testēšanas ziņojumu. Tādā gadījumā atbilstības apliecināšanai jābalstās uz atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas izriet no standarta LVS 191-1 C.2.b) tabulā norādītajiem standarta punktiem.

b) punkts attiecas uz izstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja atbilstības deklarāciju kopā ar akreditētas laboratorijas izdotu atbilstības sertifikātu. Šādā gadījumā piegādātājs sastāda savu atbilstības deklarāciju, kurai klāt pievieno testēšanas ziņojumu.

Atsevišķu piegādes partiju atbilstības novērtēšanas procedūra aprakstīta standarta LVS 191-1 12.punktā.

PTAC vērš uzmanību, ka stiegrojums ir vienīgais gadījums, kad ir pieļaujams, ka piegādātājs sastāda atbilstības deklarāciju, pamatojot to ar akreditētas laboratorijas izdotu testēšanas ziņojumu, jo tādu procedūru paredz standarts LVS 191-1.  Citiem būvizstrādājumiem tas nav pieļaujams.