Apsaimniekošanas līgums

PTAC PILNVARAS LĪGUMU VĒRTĒŠANĀ

Pamatojoties uz PTAL 25.panta 8.4 daļu, PTAC, saņēmis personas iesniegumu par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu, izvērtē, vai ir pieļauts patērētāju tiesību pārkāpums, kas radījis vai varētu radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm. Ja no iesniegumā sniegtās informācijas un tam pievienotajiem materiāliem neizriet, ka pieļauts patērētāju tiesību pārkāpums, kas radījis vai varētu radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, PTAC ir tiesīgs neuzsākt administratīvo lietu. Šādā gadījumā PTAC sagatavo personai atbildi.

PTAC ir tiesīgs atzīt par netaisnīgiem tikai tādus līguma noteikumus, kas atbilst PTAL 6.panta trešās daļas nosacījumiem.
 
Apsaimniekošanas līgumu noteikumu vērtēšana un atzīšana par netaisnīgiem neatrisina individuālos strīdus starp apsaimniekotāju un patērētāju, jo saskaņā ar PTAL 6.panta 10 1 daļu „ja netaisnīgo līguma noteikumu dēļ patērētājam rodas zaudējumi, savu likumisko tiesību un interešu aizsardzībai patērētājs ir tiesīgs vērsties ar prasību tiesā”.

LĪGUMU SLĒGŠANAS BRĪVĪBA

Saskaņā ar līgumu brīvības principu līguma satura izvēles brīvība ir līdzēju tiesības brīvi noteikt līguma saturu, līdz ar to par līguma noslēgšanu un tā būtiskajām sastāvdaļām pusēm ir jāvienojas patstāvīgi, brīvi izsakot savu gribu. Iestāde privāttiesiskajās attiecībās ir tiesīga iejaukties tikai tad, ja tas ir noteikts ar normatīvo aktu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēram, atzīt par netaisnīgiem tikai tādus noteikumus, kas atbilst PTAL 6.panta trešās daļas nosacījumiem. Tādējādi PTAC nav tiesību uzlikt par pienākumu pakalpojuma sniedzējam noslēgt apsaimniekošanas līgumu tieši tādā redakcijā, kā to vēlas atsevišķs patērētājs, ja līguma noteikums nav netaisnīgs.

Apsaimniekošana ir specifisks pakalpojums, kur daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīga pārvaldīšana ir īpašs īpašuma tiesību īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā patstāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai tiktu sakārtotas tiesiskās attiecības, šajā jomā var būt līguma slēgšanas brīvības ierobežojumi. Piemēram, ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu mājā var būt vairāki dzīvokļu īpašnieki, ar kuriem ne vienmēr izdosies vienoties par dažādiem apsaimniekošanas jautājumiem, likums noteicis, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, ja tas pieņemts ar balsu vairākumu, ir saistošs visiem īpašniekiem. Turklāt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanā ir saistošas arī speciālās tiesību normas – Dzīvokļa īpašuma likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums u.c.