„Ja KLIENTS atsakās no pasūtījuma, tad maksā Firmai līgumsodu 15% apmērā no līguma summas. Par atlikušo iemaksāto summu saņem preci”.

Gadījumā, ja patērētājs atsakās no pasūtījuma, pamatojoties uz līguma 2.punktu, tiek ieturēts līgumsods 15% no līguma kopējās vērtības un par atlikušo summu patērētājs var izņemt preci, kas saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu, jo nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī. Saskaņā ar līguma 2.punktu viss pirkums tiek piegādāts 14 dienu laikā pēc pēdējās iemaksas izdarīšanas (konkrētajā gadījumā pēdējā iemaksa patērētājam jāveic 2007.gada 31.janvārī, tātad viss pirkums patērētājam tiks piegādāts 2007.gada 14.februārī). Ņemot vērā faktu, ka patērētājs preci saņems tikai 2007.gada 14.februārī un patērētājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma 14 kalendāro dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, tad, ja pārdevējs prasa no patērētāja līgumsodu, patērētājam preci vajadzētu saņemt līdz brīdim, kad beidzas viņa tiesības vienpusēji atkāpties no līguma – 14 kalendāro dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Konkrētajā gadījumā pārdevējs, prasot no patērētāja līgumsodu 15% apmērā no līguma kopējās vērtības, iegūst peļņu uz parādnieka rēķina, ko pastiprina fakts, ka patērētājs preci saņems tikai 2007.gada 14.februārī.

„Nepamatota pieteikuma rezultātā, t.i., ja netiek minēti bojājumi, kā arī tie nav konstatēti apskates rezultātā, vai tie radušies nepareizas pieslēgšanas rezultātā, Servisa centrs ir tiesīgs pieprasīt apskates darbu apmaksu”.

Saskaņā ar PTAL 28.panta pirmo un trešo daļu, proti, patērētājs, kuram ir pārdota līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai sabiedrība veic vienu no PTAL minētajām darbībām. No augstāk minētā izriet, ka gadījumos, kad patērētājam pārdota līguma noteikumiem neatbilstoša prece, sabiedrībai ir pienākums bez atlīdzības novērst preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzināt patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai apmainīt preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem. Līdz ar to šāds garantijas noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu un 5.panta otrās daļas 5.punktu ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums.

„(...) SIA IT INVESTMENTS nav atbildīgs par jebkādām kļūdām, kuras tiek izraisītas trešo personu vai tehnisku iemeslu dēļ vai par to faktu, ka pārskaitīšana kontā vai uz kredītkarti var neizdoties (...)”.

„(...) SIA IT INVESTMENTS nav atbildīgs par savu programmatūru, datora aparatūru, tīkla savienojuma vainu vai to radītajām vainām, kuras ietekmē izsoli. SIA IT INVESTMENTS ir tiesības atcelt pakalpojumu jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma. Pēc negaidītas sakaru pārtraukšanas, apkalpošanas pārtraukuma vai jebkāds cits iemesls, kas izraisa pārtraukšanu, apkalpošana tiks atjaunota un izsoles laiks sāksies no nulles. Tā laikā neviens jauns piedāvājums nesaglabāsies, jo SIA IT INVESTMENTS nevar garantēt, ka visas solītās cenas būs reģistrētas. SIA INVESTMENT neatgriezīs veiktās cenu likmes, kuras pieteiktas tajā laikā (...)”.

No minētajiem noteikumu punktiem izriet, ka sabiedrība nenes atbildību par sava tehniskā nodrošinājuma problēmu rezultātā izraisītajām sekām, kas varētu ietekmēt piedāvātā izsoles pakalpojuma, par kuru noslēgts līgums, norisi. Tāpat noteikumos nav paredzēta sabiedrības atbildība par patērētāja zaudējumiem sabiedrības piedāvātā pakalpojuma pienācīgas nenodrošināšanas gadījumā (noslēgtā līguma par pakalpojumu rezultātā samaksāto naudas līdzekļu atgriešana). Piemērojot šos noteikumus, kuri samazina pakalpojuma sniedzēja atbildību (t.sk. finansiālo atbildību), sabiedrība saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu nav ievērojusi līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo patērētājas ir nostādīts neizdevīgā stāvoklī, kas ir pretrunā ar labticīguma prasībām, tādējādi šie noteikumi ir uzskatāmi par netaisnīgiem.

„Iznomātājs nekompensē Nomniekam zaudējumus (ne morālus, ne materiālus), kā arī jebkādus iespējamos izdevumus (tajā skaitā personu ceļa izdevumus, kravas vai bagāžas transportēšanas izdevumus, ar šo līgumu iznomātā transportlīdzekļa evakuēšanas izmaksas), kuri var rasties sakarā ar brauciena pārtraukšanu šī līguma darbības laikā jebkāda iemesla dēļ”.

No minētā līguma noteikuma izriet, ka iznomātājs nenes nekādu atbildību par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un nesedz nomniekam izdevumus, kas varētu rasties, iznomājot transportlīdzekli, kas nav labā tehniskā stāvoklī. Šāds līguma nosacījums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, jo nomniekam netiek garantēts transportlīdzekļa labs tehniskais stāvoklis un līdz ar to pilnvērtīga transportlīdzekļa lietošana nomas laikā. Tādējādi saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu šāds noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

„Ja defekts radies lietotāja vainas dēļ, transporta izdevumus, diagnostiku, remontu apmaksā lietotājs. Ja remonta izmaksas nepārsniedz 15.00Ls, servisam ir tiesības veikt remontu bez brīdinājuma”.

No iepriekšminētā noteikuma izriet, ka patērētājs tiek nostādīts neizdevīgā stāvoklī, jo neatkarīgi no patērētāja izteiktās gribas, sabiedrība būs tiesīga veikt precei maksas remontu bez brīdinājumu, ja tā izmaksas nepārsniegs 15 LVL. Sabiedrība ir tiesīga veikt preces remontu par maksu tikai ar patērētāja piekrišanu un sabiedrība līguma noteikumos nav tiesīga noteikt ierobežojumus, līdz kādām preces remonta izmaksām tā drīkst veikt preces remontu bez patērētāja piekrišanas. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu iepriekšminētais noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

„Līguma 1.2.punktā minētā automašīna Nomniekam tiek rezervēta tikai pēc rezervēšanas priekšapmaksas (ne mazāk, ka 20% no kopējās nomas maksas) saņemšanas. Šis līgums stājas spēkā ar priekšapmaksas saņemšanas brīdi. Šī priekšapmaksa netiek atmaksāta atpakaļ Nomniekam, laužot šo līgumu”.

Saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 10.punktu netaisnīgs līguma noteikums ir tāds, kas „atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaksāto summu, ja patērētājs atkāpjas no līguma, bet neparedz patērētājam tādu pašu iespēju, proti, saņemt ekvivalentu summu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma”. Šāds līguma noteikums neparedz patērētājam līgumā nav paredzētas tiesības saņemt ekvivalentu summu, ja pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma. Pamatojoties uz PTAL 6.panta trešās daļas 10.punktu, Līguma 1.1.apakšpunkta noteikums daļā: „Šī priekšapmaksa netiek atmaksāta atpakaļ Nomniekam, laužot Līgumu”, ir vērtējams kā netaisnīgs līguma noteikums gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma.

„Ja klients atsakās no šo glabāšanas izdevumu segšanas, servisa centram ir aizturējuma tiesība uz mobilo tālruni, līdz brīdim, kad klients ir pilnībā norēķinājies par glabāšanas pakalpojumu sniegšanu” un: „Ja klients atsakās segt remonta izdevumus pilnā apmērā, servisa centram ir aizturējuma tiesība uz mobilo tālruni, līdz brīdim, kad klients ir pilnībā norēķinājies ar servisa centru saskaņā ar šo punktu un šo noteikumu 6.punktu par glabāšanas pakalpojumu sniegšanu”.

Aizturējuma tiesība ir personai, kuras rokās atrodas kāda lieta, to neizdot tik ilgi, kamēr nav nolīdzināts kāds viņas pašas prasījums (Civillikuma 1734.pants). Savukārt konkrētus gadījumus, kad aizturējuma tiesību var izmantot kā tiesiskās aizsardzības līdzekli, nosaka Civillikuma tālākie panti. Šāda tiesība ir, pirmkārt, zemes gabala iznomātājam, ja nomnieks nokavē nomas maksājumus vai ir radījis pamatu citādiem no līguma izrietošiem prasījumiem. Tāda pati tiesība ir iznomātājam pret apakšnomnieku, kuram nomnieks nodevis tālāk savas nomas tiesības (Civillikuma 1735.pants). Otrkārt, aizturējuma tiesība ir ēkas, telpas vai augļu iegūšanai neparedzēta zemesgabala izīrētājam pret īrnieku vai apakšīrnieku tādu prasījumu dēļ, kuri izriet no īres līguma (Civillikuma 1736.pants). Svešas lietas aizturējuma tiesība ir izņēmums no vispārējā principa, pēc kura jebkuri konflikti atrisināmi tiesas ceļā. Tāpēc aizturējuma tiesības izmantojamas tikai Civillikuma 1734.pantam sekojošajos pantos noteiktajā kārtībā un gadījumos. Līdz ar to šāds līguma noteikums  saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, 6.panta trešās daļas 1.punktu ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

„IZPILDĪTĀJS neatbild par KLIENTA mantas vai automašīnas zādzību, bojājumiem vai iznīcināšanu, kā arī par citiem zaudējumiem, kas radušies KLIENTAM viņa vai trešo personu rīcības rezultātā”.

Šis līguma punkts ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, jo tas, atbrīvojot pakalpojuma sniedzēju no zaudējumu atlīdzības līgumā paredzēto pakalpojumu nepienācīgas izpildes rezultātā, nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Līdz ar to Līguma projekta 1 un Līguma projekta 2 4.4.apakšpunkts daļā, kas nosaka, ka „Izpildītājs neatbild par mantas vai automašīnas zādzību, bojājumiem vai iznīcināšanu, kā arī par citiem zaudējumiem, kas radušies (..) vai trešo personu rīcības rezultātā”, ja konstatēts, ka Izpildītājs nav pienācīgi izpildījis savus līgumā noteiktos pienākumus, saskaņā ar PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktu (kontekstā ar 5.panta otrās daļas 5.punktu) ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu.

"Firma garantē bezmaksas remontu garantijas laikā; bojāta telefona apmaiņu pret tādu pašu modeli vai ekvivalenta nolietojuma pakāpē, ja apstiprinājusies remonta neiespējamība, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma VII nodaļas 28.panta 3.daļu".

Viena gada preces garantijas periods neizslēdz patērētājam tiesības izmantot PTAL 28.panta trešajā daļā noteiktās tiesības gadījumā, ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc preces pārdošanas. Konkrētais līguma noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir pretrunā līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam un labticīguma prasībām, kā arī saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 4.punkta noteikumiem nosaka, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām. Līdz ar to atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam un 3.punktam šāds līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

"Garantijas remonts tiek veikts, ja ir izpildīti sekojoši noteikumi: bojātai precei jābūt pilnā rūpnīcas komplektējumā un iesaiņojumā".

]

PTAL neparedz patērētāja prasības izpildes par līguma noteikumiem neatbilstošas preces remontu pakārtotību ražotāja vai pārdevēja nosacījumam par to, ka precei jābūt rūpnīcas iesaiņojumā.

”(…)Preces apmaiņas vai atgriešanas gadījumā nepieciešams nodrošināt pilnīgu preces komplektāciju un oriģinālo iepakojumu”.

„Gadījumā, ja Pircējs lauž līgumu vienpersoniski, Pircējs apmaksā līgumsodu, kā arī atlīdzina citus radušos zaudējumus, ko uzrādījis Piegādātājs 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā”.

PTAL 5.panta pirmā daļa nosaka: „Līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, līgumslēdzējām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības.”. Šāds līguma noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar pakalpojuma sniedzēju un ir pretrunā ar labticīguma prasībām saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu, kas nosaka, ka „Līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām”, jo neparedz patērētājam vienlīdzīgas tiesības ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju iegūt līgumsodu un zaudējumu atlīdzību, ja līgumu lauztu pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.

PTAL neparedz patērētāja prasības izpildes par līguma noteikumiem neatbilstošas preces remontu pakārtotību ražotāja vai pārdevēja nosacījumam par to, ka precei jābūt rūpnīcas iesaiņojumā. Saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas pirmo punktu konkrētais līguma noteikums ir netaisnīgs līguma noteikums. Konkrētais garantijas noteikums saskaņā ar PTAL 5.panta otrās daļas 5.punktu ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu un atbilstoši PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktam ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.