Energomarķējums

Energomarķējumu Eiropas Savienībā ieviesa deviņdesmitajos gados, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par iekārtas iegādi, pamatojoties uz preces relatīvo energoefektivitāti, enerģijas patēriņu un veiktspēju tipiskos darbības apstākļos. Veicot pārdomātu un ilgtspējīgu izvēli, patērētāji arī palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

Sākotnēji energomarķējums bija pieejams tikai nelielai daļai mājsaimniecības iekārtu. Šobrīd energomarķējums jau ir izstrādāts 15 dažādām produktu grupām. 
Produkti, kuriem ir jābūt energomarķējumam: 

  • gaisa kondicionētāji;
  • kulinārās apstrādes iekārtas (mājsaimniecības), piemēram, cepeškrāsns, plīts;
  • trauku mazgājamās mašīnas (mājsaimniecības);
  • sildītāji (telpu un ūdens sildītāji);
  • lampas un gaismekļi;
  • lokālie telpu sildītāji;
  • aukstumiekārtas (mājsaimniecības);
  • saldētavas (profesionālās);
  • tvaiku nosūcēji;
  • cietā kurināmā katli;
  • televizori;
  • veļas žāvētāji;
  • riepas;
  • ventilācijas iekārtas (dzīvojamo ēku);
  • veļas mazgājamās mašīnas (mājsaimniecības).

Vispārīgās energomarķējuma prasības nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES. Regula attiecas uz precēm, kas saistītas ar energopatēriņu un kas to izmantošanas laikā tieši vai netieši ietekmē enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņu.
Prasības:
1. Piegādātājs nodrošina, ka visām precēm, kurām ir izstrādāts energomarķējums, tiek pievienots noteikumiem atbilstošs marķējums un ražojuma datu lapa (ražojuma speciālā zīme), kā arī tie ir izvietoti labi redzamā veidā.
2. Piegādātājs sagatavo tādu tehnisko dokumentāciju, kas dod iespēju novērtēt marķējumā un datu lapā (ražojuma speciālajā zīmē) sniegtās informācijas patiesumu. Pēc pieprasījuma to uzrāda tirgus uzraudzības iestādēm.
Tehniskā dokumentācija ietver:

2.1. vispārīgu preces aprakstu, lai to varētu precīzi identificēt;
2.2. veikto konstrukcijas aprēķinu rezultātus, ja attiecināms;
2.3. aprēķinus vai ekstrapolācijas, kā arī testus, kas veikti, lai pārbaudītu aprēķinu precizitāti.

3. Pēc tirgus uzraudzības iestādes vai Eiropas Komisijas pieprasījuma piegādātājs (ražotājs, pilnvarotais pārstāvis vai importētājs) 10 darbdienu laikā iesniedz tehnisko dokumentāciju elektroniskā formā.
4. Energomarķējums tiek piestiprināts iekārtas ārpusē uz priekšējās vai augšējās daļas labi saskatāmā vietā.
5. Ja preces reklāmā ir norādīta cena vai informācija, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, preces reklāmā ietver arī informāciju par preces energoefektivitātes klasi.

Ražotāji un importētāji nodrošina tirgotājiem produktu energomarķējumus un datu lapas. Tirgotāji nodrošina energomarķējumus un datu lapas pircējiem veikalos un tiešsaistē.

Energomarķējuma vadlīnijas mazumtirgotājiem
Energomarķējuma vadlīnijas interneta veikaliem 

Ieguvumi
Energomarķējuma ieviešanas rezultātā ir būtiski uzlabojusies energoefektivitāte tiem produktiem, uz kuriem attiecas energomarķējuma prasības. Piemēram, šobrīd ledusskapji un saldētavas patērē tikai trešdaļu no tās enerģijas, ko tie patērēja 1990. gados. Daļēji tas ir pateicoties tam, ka patērētājam ir iespēja vienkāršā un uzskatāmā veidā salīdzināt energoefektivitātes rādītājus dažādiem ledusskapjiem.

Energomarķējums un ražojuma datu lapa:

  • veicina energoefektīvu ražojumu pārdošanu;
  • stiprina pircēja uzticību pārdevējam un veikalam;
  • palīdz pircējam izdarīt pārdomātu lēmumu par pirkumu;
  • sniedz informāciju par produkta enerģijas patēriņu un kā tas palīdzēs samazināt enerģijas izmaksas;
  • sniedz informāciju par citu resursu patēriņu, piemēram, ūdens (šī informācija atšķiras katrai produktu grupai);
  • ir likumdošanas prasība, kuru kontrolē un uzrauga tirgus uzraudzības iestāde.