2011.gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.3 nodaļu "Lietas par maza apmēra prasībām". Grozījumu mērķis, paredzot lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesvedību tikai divās tiesu instancēs, ir vērsts uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu, samazinot arī lietas dalībnieku laika un finanšu resursu patēriņu.

 

Jaunā kārtība tiks piemērota prasībām, kur galvenais parāds vai prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz LVL 1500.

 

Ar šiem grozījumiem likumdevējs ir atteicies no principa, kas līdz šim eksistēja civilprocesā: no prasības tiesvedības kārtībā lietu izskatīt trīs tiesu instancēs, tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nebūs pārsūdzams, bet lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā, iesniedzot kasācijas sūdzību LR Augstākās tiesas Senātam. Tātad vispirms taps rajona līmeņa tiesas spriedums, un, ja tas kādu no pusēm neapmierinās, uzreiz būs pārsūdzams kasācijas instancē, kas atslogos tiesu darbu un samazinās procesa ilgumu. Pirmās instances tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā pēc tam, kad būs beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu. Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.

 

Kasācijas kārtībā spriedumu maza apmēra prasības lietā var pārsūdzēt, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas (Civilprocesa likuma 450.panta trešā daļa). 

 

Tāpat paredzēts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Tā kā daudzi tiesas procesi tiek atlikti tādēļ, ka atbildētāji tiesas sēdēs neierodas slimības dēļ, lietas izskatīšanas rakstveida kārtība šo problēmu novērstu, pie viena ietaupot arī tiesu administrācijas izdevumus, atkārtoti organizējot tiesas sēdes. Līdz ar to tiks novērstas situācijas, ka tad, ja personai nav iespēju fiziski būt klāt tiesas sēdē, šā iemesla dēļ tiesas sēde tiktu atlikta un process kopumā pagarināts, jo prasītāja vai atbildētāja saziņa ar tiesu norisinās rakstveidā. Kārtība būs šāda: prasītājam (ja tam būs tiesisks pamats) būs tiesības rakstveidā, tāpat kā tas jau ir šobrīd, iesniegt prasības pieteikumu tiesā.„Neatkarīgi no tā, vai spriedums tiks pieņemts mutvārdu vai rakstveida procesā, tiek izvirzītas vienas un tās pašas prasības attiecībā uz argumentāciju un pierādījumu novērtējumu. Tieši minētā apsvēruma dēļ prasītāja vai atbildētāja klātbūtne procesā pati par sevi nav atzīstama par tiesnesi disciplinējošu procedūru, kā tas nereti tiek uzskatīts, un tas nevar iespaidot pieņemamo spriedumu”. [1] Savukārt strīdu gadījumā, kas saistīti ar nepieciešamību savākt un novērst pierādījumus un veikt citas procesuālās darbības lietas apstākļu noskaidrošanā, pusēm ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

 

Nosūtot atbildētājam saņemto prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa nosūta atbildētājam arī paskaidrojuma veidlapu, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu - 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Līdzīgi kā prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārīgiem noteikumiem izskatāmā lietā, arī lietās par maza apmēra prasībām atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību, taču tas darāms paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā. 

 

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz arī citas būtiskas izmaiņas, piemēram, pieteikumu par procesuālo termiņu pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu tiesa varēs izlemt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, kā arī attiecībā uz civillietu apvienošanu nebūs obligāta pušu piekrišana. Grozījumi nosaka, ka ekspertus un lieciniekus varēs nopratināt arī bez viņu tiešas klātbūtnes tiesā – ar videokonferences palīdzību. Savukārt tiesas dokumentus būs iespējams piegādāt arī elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks būs paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu.

 

Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Līdz šim, lai celtu prasību tiesā, neatkarīgi no prasības summas, personai pašai bija jāsagatavo pieteikums, ietverot tajā Civilprocesa likumā norādīto informāciju, taču turpmāk, ja prasības apmērs nepārsniegs LVL 1500, tad prasītājam jāaizpilda veidlapa. Arī atbildētājam, sniedzot tiesas pieprasītos paskaidrojumus, jāaizpilda noteikta parauga veidlapa, kurā jāsniedz atbildes uz konkrētiem apgalvojumiem.

 

Ideju par attiecīgo grozījumu nepieciešamību Tieslietu ministrijas eksperti guvuši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Regulā 861/2007, kas izveidota, lai vienkāršotu un paātrinātu tiesvedību tādu pārrobežu prasību civillietās un komerclietās, kas nepārsniedz EUR 2000. Minētā Regula noteic vienotu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanu visās Eiropas Savienības valstīs, ja tiesas procesā iesaistītās personas ir no dažādām ES valstīm. Iesaistītās puses Eiropas procedūru maza apmēra prasībām var izmantot kā alternatīvu dalībvalstu tiesību aktos paredzētām procedūrām. Vienā dalībvalstī pieņemtu spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām atzīst un izpilda citā dalībvalstī – nav nepieciešama nekāda deklarācija par tā izpildi un nav iespējams nekādā veidā iebilst pret tā atzīšanu.

 

Grozījumi Civilprocesa likumā lietās par maza apmēra prasībām attiecas tikai uz nacionālo tiesisko regulējumu, gadījumiem, kad gan prasītājs, gan atbildētājs atrodas Latvijā. Ja kāda no pusēm pārcēlusies uz dzīvi kādā no ES valstīm, tad joprojām jāierosina minētās regulas noteiktā tiesvedība starp attiecīgo valstu tiesām.

 

Jaunā kārtība, pirmkārt, attieksies uz uzturlīdzekļu piedziņu, bet tā būs ļoti noderīga arī, piemēram, namu apsaimniekotājiem, pārvaldniekiem, siltumapgādes uzņēmumiem, lai ātrāk piedzītu parādus par komunālajiem maksājumiem. Tāpat šo kārtību varēs izmantot patērētāji gadījumos, ja prasījums nepārsniegs LVL 1500.