1. Apspriest līguma noteikumus ar patērētāju.
Līguma noteikums vienmēr uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja:
◄ līgums ir sastādīts iepriekš un patērētājam parakstīšanai tiek iedots jau sagatavots līgums;
un līdz ar to
◄ patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Līguma noteikums nav uzskatāms par apspriestu tikai tādēļ, ka:
◄ abas puses līgumu ir parakstījušas;
◄ līgumā ir ietverta apspriešanas klauzula;
Piemēram, “Puses apliecina, ka apzinās šī Līguma saturu, nozīmi un sekas; šis Līgums ir korekts un abpusēji izdevīgs, ievērojot abu pušu vēlmes un intereses; Pusēm šī Līguma teksts un tajā ietvertie formulējumi, izteicieni un termini ir saprotami; šis līgums ir sastādīts precīzi, pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju un dokumentiem, par kuru atbilstību patiesībai ir atbildīga attiecīgā Puse”.

◄ apspriesti ir daži līguma noteikumi vai to aspekti;
◄ patērētājs ir iepazinies ar līguma saturu un nav pret to izteicis iebildumus.

Par neapspriestiem vienmēr būs uzskatāmi:
◄ tipveida līguma noteikumi;
◄ līguma noteikums, par kuru puses nav savstarpēji vienojušās.

Jāņem vērā, ka:
◄ teorētiska iespēja ietekmēt līguma noteikumu saturu nav uzskatāma par līguma noteikumu apspriešanu;
◄ ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir pušu savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt,

Patērētāju tiesību aizsardzības likums neizslēdz tipveida noteikumu izmantošanu līgumos ar patērētājiem, bet norāda, ka savstarpēji neapspriestie līguma noteikumi nedrīkst būt netaisnīgi.

(skatīt sadaļu „Informācija patērētājiem”/”Ko der ielāgot pirms paraksti līgumu?”/”Līguma noteikumu apspriešana” )


2. Iekļaut līgumos skaidrus un saprotamus noteikumus.
Līguma noteikumam jābūt:
◄ formulētam vienkāršā un patērētājam saprotamā valodā;
◄ pietiekami skaidram un precīzam, it īpaši attiecībā uz patērētāja pienākumiem līgumā;
◄ salasāmā drukā;
◄ nedrīkst būt „slēpti” noteikumi.

Šaubu gadījumā piemērojams patērētājam labvēlīgākais tulkojums.

Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, ar kuru patērētājs noslēdz līgumu, vienmēr uzņemas risku, kas saistīts ar neskaidru vai neprecīzu noteikumu iekļaušanu līgumā.

Lai tiktu ievērots caurspīdīguma princips, patērētājam ir jādod iespēja iepazīties ar līguma noteikumiem pirms līguma noslēgšanas.

(skatīt sadaļu „Informācija patērētājiem”/”Ko der ielāgot pirms paraksti līgumu?”/”Caurspīdīguma princips līgumos” )

3. Izvairīties no pārāk plašiem formulējumiem, paredzot sankcijas. Attiecībā uz patērētāju līgumā jāparedz konkrēti un samērīgi gadījumi, kādos sankcijas piemērojamas.

4. Izvērtēt ekonomisko pamatojumu, ja līgumā tiek ietverts līgumsods vai cita veida sankcija.
Paredzot līgumsodu līgumā, jāņem vērā:
◄ parādnieka spējas un kreditora intereses;
◄ vai līgumsoda apmēra pieaugums ir ierobežots;
◄ vai abām pusēm ir līdzvērtīgas sankcijas;
◄ vai līgumsods tiek aprēķināts no visas līguma summas vai arī tikai no parāda summas.

5. Neparedzēt sankcijas kā represijas vai sodu, bet gan kā zaudējumu novēršanas līdzekli.
Ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir jāpierāda, cik lieli zaudējumi viņam ir radušies patērētāja līgumsaistību neizpildes gadījumā. Līdz ar to, nosakot līgumsoda vai cita veida kompensācijas apmēru, jāņem vērā, kādi zaudējumi ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam varētu rasties, ja patērētājs pārkāps līguma noteikumus.

6. Paredzēt konkrētus un samērīgus gadījumus, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma.

7. Neuzlikt visus riskus attiecībā uz tirgus situācijas izmaiņām patērētājam.
Piemēram, „Ja (..) no Pušu neatkarīgu apstākļu dēļ ir samazinājusies Bankai ieķīlātā īpašuma tirgus vērtība vairāk par 25%, salīdzinot ar tā tirgus vērtību, kas ņemta par pamatu Kredīta izsniegšanai un Kredīta ņēmējs nesniedz Bankai pieņemamu papildus kredītsaistību nodrošinājumu”.
Šāds līguma noteikums ir vērtējams kā tāds, kas nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī attiecībā pret banku, jo gadījumā, kad patērētājs visus maksājumus ir veicis savlaicīgi un līgumā noteiktajos apjomos, nekustamā īpašuma tirgus vērtības krišanās nevar būt par pamatu, piemēram, papildus nodrošinājuma pieprasīšanai no patērētāja, savukārt, ja patērētājs šo noteikumu neizpilda – visas piešķirtās kredīta summas atmaksas pieprasīšanai. Paredzot šādu līguma noteikumu, banka patērētājam uzliek pienākumu uzņemties atbildību par visu tirgus situāciju Latvijā, kas nekādā veidā nav atkarīga no patērētāja darbības vai bezdarbības, līdz ar to pilnībā ignorējot samērīguma principu. Līdz ar to banka sev ir likvidējusi jebkādu risku saistībā ar izsniegto kredītu, šo risku pārceļot pilnībā uz patērētāju.

Informācijai:
Netaisnīgu līguma noteikumu piemēri pieejami sadaļā „Informācija patērētājiem”/”Ko der ielāgot pirms paraksti līgumu?”/”Netaisnīgi līguma noteikumi” un par netaisnīgiem līguma noteikumiem PTAC pieņemtie lēmumi par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem pieejami sadaļā „PTAC Lēmumi” .