Par reklāmu

Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Pēc NKAL spēkā stāšanās Reklāmas likums satur vispārīgās prasības reklāmai:

• - Reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi.
• - Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem.
• - Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.
  

Papildu prasības reklāmas jomā ir noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram:

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21-1.pantā noteiktas prasības, kas jāievēro, ja izsludināta preču izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides.

Reklāmai, kurā izteikts speciāls piedāvājums vai pasludināta izpārdošana, jāatbilst vispārējām reklāmas prasībām un tajā norāda:

• - speciālā piedāvājuma priekšmetu;
• - datumu, kurā speciālais piedāvājums vai izpārdošana sākas un beidzas;
• - nosacījumus, no kuriem atkarīgs speciālais piedāvājums vai izpārdošana.
  

Alkoholisko dzērienu aprites likumā (10., 11.p.) noteiktas prasības attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmā ietveramo informāciju, kā arī noteikti alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi.

Likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (8., 9.p.) noteiktas prasības tabakas izstrādājumu reklāmai, kā arī noteikti tabakas izstrādājumu reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumi.

Azartspēļu un izložu likumā (41.p.) noteikts aizliegums sniegt azartspēļu reklāmu ārpus azartspēļu organizēšanas vietām.

Preču un pakalpojumu loteriju likumā (16.p.) noteiktas prasības par reklāmā norādāmo informāciju attiecībā uz loterijas atļaujas numuru un to, kur var iepazīties ar preču vai pakalpojumu loterijas noteikumiem, kā arī nosaka attiecīgu reklamēšanas aizliegumu.

Augu aizsardzības likumā (8.p.) noteikts aizliegums reklamēt nereģistrētus augu aizsardzības līdzekļus, kā arī izvirzīta prasība, ka reklāmā sniegtā informācija par augu aizsardzības līdzekļiem nedrīkst būt pretrunā ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļauto informāciju.

Valsts fondēto pensiju likumā (11-1.p.) noteiktas prasības par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas reklāma reklāmas sniegšanas priekšnoteikumiem, reklāmā ietveramo informāciju un aizliegumu ieguldījumu plāna reklāmā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni.

Noguldījumu garantiju likumā (20-2.p.) ietverts noteikums, ka noguldījumu piesaistītājam reklāmas nolūkos atļauts izmantot tikai vispārīgu atsauci uz savu dalību noguldījumu garantiju sistēmā, bet aizliegts izmantot jebkādu skaitlisku informāciju par noguldījumu garantijām.

Finanšu instrumentu tirgus likumā (24.,52.p.) noteiktas prasības attiecībā uz publiskā piedāvājuma reklamēšanu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (59.p.) paredzēti noteikumi fonda emisijas reklāmā obligāti norādāmajai informācijai.

Ministru Kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (18.pkt.) noteiktas prasības preču un pakalpojumu cenu norādīšanai reklāmā.

Ministru Kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumi Nr.608 “Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi” (2., 15., 16.pkt.) nosaka gadījumus, kuros visos drukātajos materiālos, kas paredzēti patērētājiem, norāda oficiāli noteikto degvielas patēriņa un CO 2 izplūdes skaitlisko lielumu, kā arī nosaka prasības reklāmā norādāmajai informācijai par oficiāli noteikto degvielas patēriņa un CO 2 izplūdes skaitlisko lielumu.

Ministru Kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.692 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu” (14., 15., 16.pkt.) nosaka aizliegumu reklāmā veicināt bezatbildīgu aizņemšanos, kā arī reklāmā obligāti ietveramo informāciju, ja reklāmā vai tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā piedāvā iespēju kreditēt patērētāju, tai skaitā, noteiktu preču vai pakalpojumu iegādei.

Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību” (21., 21-1.pkt.) nosaka, ka uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst izvietot vai lietot norādes vai atsauces par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, vai atsauces uz šādu iespēju un nedrīkst ietvert jebkādas tiešas vai netiešas atsauces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu, kā arī Ministru kabineta noteikumi izvirza prasību, ka atļauts reklamēt tikai tos uztura bagātinātājus, kas ir iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā.

Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.370 „Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem” (28.pkt.) nosaka reklāmas prasības pārtikas produktiem, kas paredzēti zīdaiņiem.

Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumi Nr.458 „Komersantu – darbiekārtošanās pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība” (24.13.pkt.) nosaka prasības darbiekārtošanās pakalpojumu reklāmās obligāti norādāmajai informācijai par komersanta firmu, reģistrācijas numuru un darbības vietas adresi, kā arī licences reģistrācijas numuru.

Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.452 „Datorspēļu izplatīšanas noteikumi” (23.pkt.) nosaka prasības attiecībā uz datorspēles reklāmā sniedzamo informāciju, tai skaitā, brīdinājuma uzrakstu, ka "Datorspēle var izraisīt atkarību. Ja radusies atkarība vai citi veselības traucējumi, lūdziet padomu ģimenes ārstam!".