Netaisnīgi līguma noteikumi

·     Kādos gadījumos līguma noteikumi ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu?

·     Kā noteikt vai līguma noteikums ir netaisnīgs?

·     Līguma noteikumu apspriešana

·     Caurspīdīguma princips līgumos

·     Netaisnīgi līguma noteikumi

·     Netaisnīgu līgumu noteikumu sekas un to novēršanas līdzekļi

Līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, abām līgumslēdzēju pusēm ir vienlīdzīgas tiesības. Pārdevējs, ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst patērētājam piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu.

Līguma noteikumi ir pretrunā ar pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie:

·         samazina ar likumu noteikto pušu atbildību;

·         ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām;

·        nosaka priekšrocības ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam;

·         noteic, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām;

·        patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. 

Kā noteikt vai līguma noteikums ir netaisnīgs?

Patērētājam pašam ir iespējams pārliecināties par to, vai ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajā līgumā ietvertais noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

Lai noteiktu, vai līguma noteikums ir uzskatāms par netaisnīgu ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:

·        vai līguma noteikumu līgumslēdzējas puses ir savstarpēji apspriedušas?

·        vai līguma noteikums ir pretējs labticīguma prasībām?

·        vai līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līdzēju tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam?

Novērtējot līguma noteikumus ir jāņem vērā arī pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturs, apstākļi, kādos līgums noslēgts, kā arī visi ar to saistīto līgumu noteikumi.

Līguma noteikumu apspriešana

Līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Piemērs neapspriestiem līguma noteikumiem ir patērētājiem visbiežāk piedāvātie tipveida līgumi, kuru gadījumā šo līgumu formas ir jau sastādītas iepriekš un patērētājs tiek tikai iepazīstināts ar šiem līguma noteikumiem.

Turklāt līguma parakstīšana no patērētāju puses nenozīmē to, ka līguma noteikumi ir tikuši apspriesti.

„Par apspriestiem līguma noteikumiem ir atzīstams tāds līguma noteikums, par kuru līgumslēdzēji savstarpēji apspriežot (savstarpēji apmainoties viedokļiem) ir vienojušies. Līdz ar to parakstīts līgums pats par sevi nav pietiekams pierādījums tam, ka līgumslēdzēji savstarpēji apsprieda katru līguma noteikumu atsevišķi” (LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedums lietā Nr. C30 5190 03 SKA-59, 14.punkts, nav publicēts).

Līguma noteikumi uzskatāmi par apspriestiem līguma noteikumiem, ja  patērētājam slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju pirms līguma noslēgšanas ir bijusi reāla iespēja ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus, izteikt savu līguma variantu, piedāvāt līguma grozījumus.

·         Līguma noteikums nevar tikt uzskatīts par individuāli apspriestu, ja tas ir viens no patērētājam piedāvātajiem variantiem;

·         Tāpat līguma noteikumi nav uzskatāmi par apspriestiem, ja apspriešana ar patērētāju bijusi tīri formāla, piemēram, patērētāja interesēm nelabvēlīgie līguma noteikumi netika grozīti;

·         Līgumos ietvertās frāzes piemēram, „līgumu saprotu un apzinos līguma noteikumus” nenozīmē, ka līgums ir savstarpēji apspriests ar patērētāju, šādai un līdzīgām frāzēm ir tikai deklaratīvs raksturs, jo galvenais kritērijs tam, vai līguma noteikums ir ticis savstarpēji apspriests ar patērētāju ir tas, vai patērētājam ir bijusi reāla iespēja ietekmēt līguma noteikumus, mainīt līguma projekta redakciju, vai patērētājam ir bijusi iespēja piedāvāt savus noteikumus, vai pārdevējs, ražotājs, pakalpojuma sniedzējs ir uzklausījis un akceptējis arī patērētāja piedāvātos noteikumus. (skatīt, G. Zadraks. Netaisnīgi līguma noteikumi, Rīga, 28.aprīlis, 2006.). 

Atcerieties! Gadījumā, ja tomēr ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi! 

Ja domstarpību vai konflikta gadījumā ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir ar Jums apspriesti, viņa pienākums ir to pierādīt! 

Rūpīgi iepazīstieties ar Jums piedāvātajiem līgumu projektiem pirms to parakstīšanas!  

Caurspīdīguma princips līgumos

Caurspīdīguma princips līgumos nozīmē to, ka pārdevējam, ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums līguma noteikumus formulēt vienkāršā un saprotamā valodā. Pretējā gadījumā neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.  

Kāds ir skaidrs/vienkāršs noteikums? 

·         Noteikums, kas nav pārprotams un neizraisa šaubas

·         ļauj patērētājam labi saprast kādas sekas būs šādam līguma noteikumam. Kāds ir saprotams noteikums? 

·         patērētājam ir saprotama noteikuma jēga

·         līguma noteikums ir saprotams stila un struktūras ziņā kā tas rakstīts. 

Kā nodrošināt caurspīdīguma principa ievērošanu līgumā? 

·         Līguma noteikumiem ir jābūt pieejamiem, piemērām, ļaujot patērētājam ar līgumu iepazīties, nodot līguma noteikumus patērētājam;

·         Līguma noteikumiem ir jābūt pietiekami lielā, salasāmā rakstā, kā arī vienāda lieluma drukā;

·         Līguma noteikumiem jābūt izkārtotiem secīgi pēc svarīguma un atbilstoši pienākumiem, ko tie rada;

·         Līgumu noteikumiem jābūt saprotamā (valsts oficiālā/dzimtā) valodā;

·         Līgumā vajadzētu maksimāli izvairīties no tehnisku, juridisku terminu lietošanas.

Netaisnīgi līguma noteikumi

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir dots līguma noteikumu uzskaitījums, kuri ir uzskatāmi par netaisnīgiem. Patērētāju tiesību aizsardzības likums par netaisnīgiem uzskatāmus nosauc līguma noteikumus, kas:

1) ir pretrunā ar šā likuma 5. pantā nostiprināto līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu

Piemēram:      

“Ja Iznomātājam rodas šaubas par Nomnieka finansiālo stāvokli un reputāciju, Iznomātājam ir tiesības jebkurā brīdī šī Līguma darbības laikā pieprasīt no Nomnieka viņa saistību papildus nodrošinājumu hipotēkas, galvojuma, bankas izsniegtās garantijas vai citā veidā. Šajā gadījumā Nomniekam ir pienākums viena mēneša laikā izpildīt Iznomātāja prasību. Pretējā gadījumā Iznomātājam ir tiesības vienpusēji izbeigt šī Līguma darbību”;      

“Garantijas remonts tiek veikts, ja ir izpildīti sekojoši noteikumi: bojātajai precei jābūt pilnā rūpnīcas komplektējumā un iesaiņojumā”;      

“2.1. punktā norādītā dzīvokļa platība var atšķirties no pēc būvniecības sagatavotajā dzīvokļa inventarizācijas lietā norādītās dzīvokļa platības. Tomēr pārdevējs apņemas nodrošināt, ka dzīvokļa platība, kas norādīta 2.1. punktā, no dzīvokļa inventarizācijas lietā norādītās dzīvokļa platības neatšķirsies vairāk kā par +/- 7%”. Tā paša līguma cits noteikums nosaka, ka “Īpašuma pirkuma cena nemainās, ja dzīvoklim inventarizācijas lietā ir norādīta atšķirīga platība no šajā līgumā minētās”.

2) samazina ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildību vai atbrīvo tos no atbildības gadījumos, kad patērētājs guvis kaitējumu veselībai, vai patērētāja nāves gadījumā, kuram par cēloni bijusi ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbība vai bezdarbība;

Piemēram:      

“Lietotājs atsakās no jebkādām prasījuma tiesībām un apņemas necelt ne mantiskas, ne citāda rakstura pretenzijas vai prasības pret Īpašnieku par Trasē gūtajiem miesas bojājumiem, kaitējumu vai zaudējumiem”.

3) ierobežo vai izslēdz iespēju patērētājam izmantot savas likumīgās prasījuma tiesības gadījumā, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis līgumsaistības vai ir tās izpildījis daļēji, ieskaitot arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja prasījuma dzēšanu ar patērētāja pretprasījumu;

Piemēram:      

“...ja Nomas priekšmeta nodošana Nomniekam tiek aizkavēta Pārdevēja vainas dēļ, tad Iznomātājs par šādu kavējumu nav nekādā gadījumā atbildīgs. Iznomātājs nav atbildīgs par Nomas priekšmeta piegādes termiņa kavējumu vai pilnīgu vai daļēju nepiegādi. Savukārt Nomas Priekšmeta pilnīga vai daļēja nepiegāde neatbrīvo Nomnieku no šī Līguma izpildes”;      

“Patērētājam ir tiesības trīs dienu laikā no pakalpojuma saņemšanas dienas pieteikt pretenziju par līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu”;      

“Izpildītājs nenes atbildību, ja tomēr šī līguma darbības laikā, tā veiktie nekustamā īpašuma tirdzniecības pasākumi nav noveduši pie nekustamā īpašuma pārdošanas”;      

“Klients nevar izmantot atteikuma tiesības, ja prece ir lietota”

4) uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu;

Minētā tiesību norma ietver vairākus vērtēšanas kritērijus: 

·         labticīguma prasības – vai līgumsods neļauj kreditoram netaisni iedzīvoties uz patērētāja rēķina;

·         līgumsodam ir jābūt samērīgam – “...pie samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas”

·         līgumslēdzējpušu tiesiskās vienlīdzības princips

Piemēram:      

“Ja Maksājumu kārtībā noteiktais kārtējā parāda maksājuma termiņš tiek aizkavēts vairāk par piecām (5) dienām, papildus tiek piedzīts līgumsods astoņdesmit piecu (85%) apmērā no kavētā maksājuma parāda summas”    

“Aizņēmējs apņemas neizpaust trešajām personām informāciju par līguma noslēgšanu un tā noteikumiem, kā arī veikt visu nepieciešamo, lai minētā informācija nenonāktu trešo personu rīcībā. Ja šis punkts tiek pārkāpts, tad Aizņēmējs maksā Aizdevējam papildus līgumsodu Aizdevuma apmērā”  

5) Paredz preces vai pakalpojuma cenas noteikšanu piegādes brīdī vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam palielināt cenu un nedod patērētājam tiesības atcelt līgumu, ja galīgā cena ir pārmērīgi augsta salīdzinājumā ar cenu, par kuru līgumslēdzējas puses vienojās, slēdzot līgumu;

Piemēram:      

“ ..ja pasūtījuma termiņš ir ilgāks par sešiem mēnešiem, precei var tikt piemērota piegādes dienas cena”

6) ierobežo ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu pildīt saistības, ko uzņēmies viņa pārstāvis, vai pakārto šīs saistības kādai formalitātei;

Piemēram:      

“SIA neatbild par trešo personu, ar kurām SIA noslēgusi sadarbības līgumu, veiktajām darbībām pakalpojuma sniegšanā, pakalpojuma saņēmējs ir tiesīgs pieteikt pretenzijas attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam”

Piemēram:      

„Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī Līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Latvijas Augstākajā šķīrējtiesā, Rīgā, saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā latviešu valodā”      

„Visus strīdus līgumslēdzēju puses risina savstarpēju sarunu ceļā, pretējā gadījumā strīdu izskata Rīgas Starptautiskā Šķīrējtiesā vai tiesā LR likumdošanā noteiktajā kārtībā. Ja kāds no šī līguma noteikumiem zaudē spēku, tad tas neietekmē pārējo līguma noteikumu spēkā esamību”      

“Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiek izšķirts pēc prasītāja izvēles Baltijas apvienotajā šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu, viena tiesneša sastāvā, rakstveida procesā ar nosacījumu, ka gadījumā, ja atbildētājs nesniedz atsauksmi uz prasību, uzskatāms, ka tas atzīst prasību, vai Telekomunikāciju šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas nolikumu un reglamentu viena tiesneša sastāvā latviešu valodā”;

“..patērētāja izvēles brīvība varētu realizēties tikai tādā gadījumā, ja šajās (līguma punktā norādītajās) tiesību sargājošajās iestādēs vērstos pats patērētājs. Savukārt gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs... strīda risināšanai izvēlētos vērsties šķīrējtiesā, patērētājam būtu bijusi liegta izvēles brīvība strīda risināšanas iestādes izvēlē...” (Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 12.augusta spriedums lietā Nr. A42241705 (A2417 – 05/13), 14.1. punkts)

“..arī šķīrējtiesām pēc savas iniciatīvas jāizvērtē patērētāju līgumā iekļautas šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamība” (Satversmes tiesas 2005.gada 17.janvāra spriedums lietā Nr. 2004– 10 – 01, 9.3.2. apakšpunkts)

8) Atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, izņemot gadījumu, kad tāda iespēja ir nodrošināta arī patērētājam, vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt beztermiņa līgumu bez brīdinājuma;

Piemēram:      

“SIA ir tiesības bez brīdinājuma lauzt līgumu, ja pakalpojuma saņēmējs nav pienācīgi izpildījis savas līgumsaistības”

 10) Atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaksāto summu, ja patērētājs atkāpjas no līguma, bet neparedz patērētājam tādu pašu iespēju, proti, saņemt ekvivalentu summu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma;

Piemēram:      

“Ja klients lauž līgumu pēc savas iniciatīvas, tad viņš zaudē saņemt atpakaļ izpildītājam iemaksāto avansa summu EUR 500 apmērā un tā ir uzskatāma kā sods nauda par līguma laušanu klienta vainas dēļ”

11) Atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam nodot tālāk savas tiesības un pienākumus, tādejādi samazinot piedāvātās garantijas apjomu bez patērētāja piekrišanas;

Piemēram:      

“SIA ir tiesīga bez brīdinājuma nodot no šī Līguma izrietošās saistības citam pakalpojuma sniedzējam, šādā gadījumā SIA neatbild par saistību izpildi”

12) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji grozīt līguma noteikumus vai preces vai pakalpojuma raksturu.

Piemēram:      

“SIA ir tiesības vienpusēji, bez atsevišķa paziņojuma Abonentam, mainīt programmu pakešu vai kodēto programmu sastāvu. Saskaņā ar šo līgumu, SIA negarantē programmu pakešu sastāva un satura nemainīgumu" ;

“Banka ir tiesīga jebkurā laikā vienpusēji izmainīt vai papildināt Noteikumus un Tarifu izmaiņas un papildinājumi kļūst par Līguma un Noteikumu neatņemamām sastāvdaļām. Visas izmaiņas un papildinājumi kļūst par Līguma un Noteikumu neatņemamām sastāvdaļām. Visas izmaiņas un papildinājumi tiek publicēti bankas Internet tīkla lappusē, kā arī ir pieejami visās bankas filiālēs un norēķinu grupās”

Netaisnīgu līgumu noteikumu sekas un to novēršanas līdzekļi