Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 17.panta pirmā daļa nosaka:

„Ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātās preces vai pakalpojuma kvalitāti, drošumu, cenu, garantiju un garantijas remonta iespējām, lietošanas noteikumiem, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu un adresi, norādot to marķējumā, pievienotajā lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā”.

Šī tiesību norma:

1. uzskaita subjektus, kuriem tiek uzlikts tiesiskais pienākums – ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs,
2. nosaka informācijas apjomu, kas jāsniedz iepriekšminētajiem subjektiem, lai to varētu uzskatīt par patiesu un pilnīgu – piedāvātās preces vai pakalpojuma kvalitāte, drošums, cena, garantija un garantijas remonta iespējas, lietošanas noteikumi, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese,
3. nosaka sniedzamās informācijas par preci vai pakalpojuma norādīšanas vietu - marķējumā, pievienotajā lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā,
4. nosaka sniedzamās informācijas par preci vai pakalpojuma norādīšanas veidu – rakstveidā.

Ņemot vērā to, ka šo tiesību normu nevar skatīt atrauti no citām tiesību normām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) papildus iepriekšminētajam tiesiskajam regulējumam vērš uzmanību uz:

1. PTAL 18.panta pirmo daļu, kas precizē informācijas par ražotāju norādīšanas vietu: „Lai varētu identificēt ražotāju, marķējumā uz preces, iesaiņojuma vai pievienotās etiķetes norādāma ražotāja atrašanās vieta un ražotāja nosaukums (firma). Ja tas nav iespējams, ražotāja atrašanās vietu un ražotāja nosaukumu (firmu) norāda uz ārējā iepakojuma, pavaddokumentos vai tirdzniecības vietā”,
2. PTAL 17.panta trešo daļu, kas paredz, ka: „Kārtību, kādā norādāma pārdošanas cena un mērvienības cena precēm, kas tiek piedāvātas patērētājiem, kā arī kārtību, kādā norādāmas cenas pakalpojumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi” un tie ir 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – NOTEIKUMI),
3. PTAL 19.pantu, kas nosaka: „Tehniski sarežģītas preces, kā arī preces, kuras satur bīstamas vielas vai kuru lietošanai nepieciešamas īpašas iemaņas, ražotājam jāapgādā ar lietošanas noteikumiem, brīdinājuma zīmēm vai simboliem. Ja lietošanas noteikumos ietvertā informācija ir svešvalodā, jāpievieno tulkojums valsts valodā”,
4. PTAL 20.panta pirmo daļu par preču marķējumā sniegto informāciju: „Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt labi redzamai un saprotamai, tai objektīvi jāatspoguļo preces drošums vai nekaitīgums un kvalitāte. Marķējumā sniegtā informācija nedrīkst piedēvēt precei īpašības, kādas tai nepiemīt, kā arī maldināt pircēju, ka precei piemīt kādas specifiskas īpašības, ja tāds piemīt visām attiecīgā veida precēm”,
5. PTAL 20.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka: „Ražotājam vai pārdevējam jānodrošina, lai preču marķējumā ietvertā informācija tiktu sniegta patērētājam, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē valsts valodas lietošanu”,
6. NOTEIKUMU 3.punktu par cenas norādīšanas kārtību: „Cena norādāma tā, lai tā būtu nepārprotama, viegli identificējama un skaidri salasāma un lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci vai pakalpojumu tā attiecas. Cenu norāda rakstiski, izņemot gadījumu, kad patērētājs cenu var uzzināt citā vizuāli uztveramā veidā”,
7. NOTEIKUMU 7.punktu par cenas norādīšanas vietu: „Preces gabalcenu un noteiktas mērvienības cenu norāda uz preces, tās iepakojuma vai cenu zīmē, kuru novieto tā, lai tajā norādīto cenu nevar sajaukt ar citas preces cenu, kā arī patērētājam nepārprotamā veidā norāda preci, uz kuru cena attiecas”.

Tātad normatīvie akti nosaka to norādāmās informācijas minimumu, kas nepieciešams patērētājam, iegādājoties preci.

Papildus iepriekšminētajam PTAC paskaidro, ka PTAL nenosaka pienākumu ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai pārdevējam norādīt preces nosaukumu tām precēm, kuru lietošanas mērķis ir pašsaprotams un acīmredzams. Vienlaikus PTAC norāda, ka nosaukums būtu jānorāda tām precēm, kurām varētu būt atšķirīgs pielietojums (piemēram, rotaļlietas vai suvenīri). PTAC paskaidro, ka šajā gadījumā PTAL 17.panta pirmā daļa pieļauj šo informāciju norādīt preču marķējumā, lietošanas pamācībā, tehniskajā pasē vai citādā rakstveida informācijā. Pēdējā gadījumā citāda veida rakstveida informācija būtu jānorāda tā, lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci tā attiecas.

Tāpat PTAC paskaidro, ka no PTAL 17.panta pirmās daļas izriet, ka pārdevēja norādīšana uz preces ir brīvprātīga, jo paredz izvēles iespējas starp ražotāja un pārdevēja norādīšanu uz preces, savukārt PTAL 18.panta pirmā daļa pieprasa obligātu ražotāja norādīšanu uz preces.