Jaunumi
-
28. aprīlis 2010Jaunākas ziņas
Pasaules Banka: Latvijā nepieciešami uzlabojumi patērētāju aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā
Šodien, 28.04.2010. Latvijā tiek prezentēts Pasaules Bankas pārskats Diagnostikas pārskatu par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā. Šis pārskats Latvijā tika veikts saistībā ar ekonomiskās situācijas lejupslīdi un tiem izaicinājumiem, ar ko patērētāji ir saskārušies finanšu pakalpojumu jomā pēdējo divu gadu laikā – pārlieku lielo parādu slogu, grūtībām segt savas kredītsaistības, banku, ne banku un citu iesaistīto finanšu pakalpojumu sniedzēju praksi, kā arī strīdu risināšanas kārtību, kas pieejama patērētājiem. Lai ieviestu pārskatā izstrādātās rekomendācijas un uzlabotu patērētāju aizsardzības situāciju Latvijā, Pasaules Banka kopā ar finanšu pakalpojumu uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām u.c ir izstrādājusi Rīcības plānu. Kaut gan tajā ietvertās aktivitātes tiek diskutētas, plāna galvenais mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzības finanšu pakalpojumu jomā Latvijā.
Galvenie Pasaules Bankas Pārskata secinājumi par situāciju Latvijā:
Pēdējo desmit gadu laikā mājsaimniecības Eiropā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Āzijā ir atklājušas jaunu, plaši pieejamu pakalpojumu kā dažāda veida kredīti. No Rietumeiropas līdz pat Centrālāzijas Austrumu krastam daudzas mājsaimniecības ir uzņēmušās kredītsaistības, lai nodrošinātu mitekli, iegādātos mašīnu, kā arī kopumā uzlabotu dzīves līmeni. Diemžēl daudzos gadījumos tieši mājsaimniecību lielais kredītu slogs ir padarījušas valstu ekonomikas tik uzņēmīgas un jūtīgas pret globālo finanšu krīzi. Latvija ir viena no šīm valstīm.
Pēdējo desmit gadu laikā ir dramatiski pieaudzis to Latvijas mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits, vidēji par 70% gadā laika posmā no 2004 – 2007. gadam. Izsniegto hipotekāro kredītu daudzums vien ir audzis no 8 % no IKP 2003. gadā līdz 31% 2008. gadā, kas ir otrais lielākais jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Vislielākais mājokļa kredītu skaits piešķirts ārvalstu valūtās un ar mainīgo procentu likmi. Turklāt mājas un dzīvokļi ir ieķīlāti ne tikai, ņemot hipotekāros kredītus, bet arī patēriņa un kredītkaršu pakalpojumus. Tajā pašā laikā nekustamā īpašuma cenas ir nokritušas aptuveni par pusi pēdējo divu gadu laikā, pēc vairāk kā dubulta kāpuma no 2005 – 2007. gadam. Šī aina skaidri norāda uz to, ka pēdējos gados Latvijas mājsaimniecības uzņēmās ļoti augstu finanšu risku.
Šodien Pasaules Banka publisko Diagnostikas pārskatu par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā.* No šī pārskata izriet, ka neskatoties uz to, ka Latvija ir ieviesusi galvenos finanšu pakalpojumu tirgus regulēšanas principus, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību, ir nepieciešami uzlabojumi šādās piecās jomās:
1) Atbildīgo institūciju stiprināšana,
2) Informācijas, kas tiek sniegta patērētājiem, iegādājoties finanšu pakalpojumus, caurskatāmības un saprotamības uzlabošana,
3) Finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības prakses, sevišķi pārdošanas prakses, uzlabošana,4) Efektīvu strīdu risināšanas mehānismu finanšu pakalpojumu jomā izveidi,
5) Finanšu izglītības un patērētāju informēšanas programmu ieviešana, lai uzlabotu gan skolēnu, gan pieaugušo izpratni un zināšanas finanšu pakalpojumu jomā.
1)ir jāstiprina un jāefektivizē institucionālā infrastruktūra, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzību. Pārskatā rekomendēts, uzlabot Patērētāju tiesību aizsardzības centra ekspertīzi tieši finanšu pakalpojumu jomā. Šjā jautājumā ļoti svarīgs būtu Finanšu un kapitāla tigus komisijas atbalsts, kā arī citu Eiropas valstu laba prakse. Ilgtermiņā varētu tikt izveidota arī iestāde, kuras kompetencē būtu tieši patērētāju tiesību aizsardzība finanšu pakalpojumu jomā, šāda prakse ir pierādījusi savu efektivitāti daudzās valstīs. Turklāt, būtu jāizvaido vai jāstiprina esošie finanšu pakalpojumu ombudi, kas efektīvi skatītu individuālos strīdus un sūdzības.
2) patērētāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji tikai iegūutu, ja tiktu sniegta skaidra, patiesa, viegli saprotama un salīdzināma informācija, finanšu pakalpojuma izvēles un iegādes brīdī. Pamata informācijau par konkrēto finamšu pakalpojumu vajadzētu sniegt vienkāršā formā kā, piemēram, galveno faktu izklāsts (tiek izmantots Apvienotajā Karalistē), Standartizētā Eiropas patērētāju informācija, Eiropas Standartizētā informācijas lapa hipotekārajiem kredītiem, tādējādi patērētājiem būtu daudz vieglāk saprast un salīdzināt pakalpojumu cenas.
3) finanšu pakalpojumu pircēji ļoti daudz iegūtu, ja pakalpojumu sniedzēji uzlabotu savu uzņēmējdarbības praksi un stiprāku pašregulāciju, kas balstās uz labi izstrādātiem nozaru Labas prakses kodeksiem, kas ietvertu arī nozīmīgu lomu piešķirt tieši finanšu pakalpojumu tirdzniecības labai praksei. Tāpat ir nepieciešama ne – banku jomas licencēšana un labāka regulēšana. Lai pārliecinātos par finanšu pakalpojumu pārdevēju godprātīgumu pakalpojumu piedāvāšanas un pārdošanas brīdī, būtu nepieciešams ieviest tā saucamo “incognito pircēju” praksi uzraudzības institūcijās.
4) jāuzlabo strīdu risināšanas process. Sākot ar to, ka katram finanšu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu izveidot un darīt klientiem pieejamu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūru, standarta sūdzību veidlapas. Tāpat ilgākā laika posmā, Latvijā vajadzētu arī domāt par iespējām izveidot finanšu ombuda institūciju, kas skatītu individuālas patērētāju sūdzības gadījumos, kad strīdus nav iespējams atrisināt vienojoties ar finanšu pakalpojuma sniedzēju. Kaut gan Latvijas Banku asociācijai un Apdrošinātāju asociācijai ir izveidoti savi ombudi, tajās izskatītais sūdzību skaits neliecina, ka tie būtu populāri vai iemantojuši patērētāju uzticību, tādēļ tos nepieciešams attīstīt un stiprināt.
5) nepieciešams izveidot un ieviest patērētāju izglītības un informēšanas programmas kā skolas vecuma bērniem, tā arī pieaugušajiem, lai patērētāji varētu apzināties gan saistības, ko uzņemas, izvēloties finanšu pakalpojumus, gan izprast līguma noteikumus, gan arī apzināties finansiāla rakstura riskus, kas turpmāk ļautu izvairīties no neapdomīgas finanšu pakalpojumu izvēles un lielas parādu nastas. Tāpat ir svarīgi, lai iedzīvotāji mācētu veidot un plānot arī savas personīgās finanses un ģimenes budžetu. Pasaules Banka iesaka Latvijai veikt nacionāla mēroga mājsaimniecību pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanu līmeni par finanšu pakalpojumu un finanšu plānošanas jautājumiem. Tas palīdzētu arī izveidot programmas un tās efektīvi ieviest.
Šie ieteikumi ir apkopoti Rīcības plāna darba versijā, kas vēl tiek apspriesta, tomēr ir svarīgi, lai plāna īstenošanas procesā iesaistītos gan atbildīgās valsts institūcijas, gan finanšu pakalpojumu sniedzēji, tos pārstāvošās asociācijas, nevalstiskās organizācijas u.c. Tikai tādā veidā ir iespējams panākt uzlabojumus patērētāju aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā, nodrošināt mājsaimniecību finansiālu ilgtspēju un izvairīties no to pieļautajām kļūdām finanšu plānošanā nākotnē.
Informācija sagatavota, tulkojot Pasaules Bankas patērētāju aizsardzības un
finanšu izglītības koordinatores Eiropā un Centrālāzijā
Sju Rutledžas (Sue Rutledge) sagatavoto informācijuPrezentācijas materiāli:Diagnostikas pārskats par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā un finanšu potenciālu Latvijā - Kopsavilkums (Lejuplādēt)Prezentācija: Tomas Prouza, MBA - Financial Consumer Protection in Latvia / Action Plan on Strengthening Consumer Protection, Riga, April 28, 2010 (Lejuplādēt)
Diagnostic Review of Consumer Protection and Financial Capability, Volume I, Key Findings and Recommendations, April 2010 (lejuplādēt)Action Plan on Financial Consumer Protection, April 2010 (lejuplādēt)Aicinām iesaistītās puses līdz šī gada 16.maijam iesniegt komentārus par Pasaules Bankas izstrādāto rīcības plānu par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā. Komentārus aicinam iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītājai Sanitai Gertmanei elektroniski sūtot uz e-pasta adresi Sanita.Gertmane@ptac.gov.lv.Papildu informācija:Atpakaļ pie jaunumu saraksta
Sanita Gertmane,
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,
Tālr. 67388622, 22006628
