Jaunie nosacījumi „ātro kredītu” nozarei mazinās neapdomīgas aizņemšanās risku (Papildināts)

Ceturtdien, 30. aprīļa sēdē Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz vairākus jaunus nosacījumus „ātro kredītu” nozares turpmākajai darbībai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šodienas Saeimas balsojumu vērtē divējādi – no vienas puses ir gandarījums par to, ka akceptēti priekšlikumi par ātro kredītu izmaksu ierobežojumiem patērētājiem, bet no otras puses – uzskatām, ka  akceptētais priekšlikums saistībā ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles funkcijas nodošanu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai ir pārsteidzīgs. Tas, ka priekšlikums par funkciju nodošanu tika iepriekš noraidīts, bet šodien akceptēts, uzdod daudz jautājumu, kuru atbilde visticamāk saistīta ar nebanku nozares lobiju. Jau sākotnēji nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēma tika veidota, tieši ar mērķi aizsargāt patērētāju intereses un raudzīties, lai tiktu nodrošināta patērētāju pietiekama informēšana, maksātspējas vērtēšana, negodīgas komercprakses novēršana, patērētāju sūdzību izskatīšana u.c.  Gandrīz četru gadu laikā šī licencēšanas un uzraudzības sistēma sevi ir attaisnojusi, jo PTAC ir panācis daudzus uzlabojumus nozarē – aizņēmēju maksātspējas vērtēšanu, līguma noteikumu maiņu, kā arī līgumsodu piemērošanas prakses maiņu par labu patērētājiem.

Pirms licenču izsniegšanas un pārreģistrācijas PTAC regulāri pārbauda uzņēmumu iekšējās kārtības, mājas lapās sniegto informāciju, pirmslīguma informāciju, arī patērētājiem piedāvātos līgumu projektus, tāpat arī PTAC ir veicis vairāk kā 100 pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās, lai pārbaudītu normatīvajos aktos noteikto speciālo prasību ievērošanu. PTAC arī veic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenotās komercprakses un reklāmu izvērtēšanu, izskata patērētāju sūdzības, analizē tirgus statistikas datus, sniedz priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, izskata administratīvās lietas par nelicencētu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu un veic daudz citu funkciju, lai novērstu iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Turklāt lielu daļu nosaukto funkciju, kas saistītas ar patērētāju kreditēšanu, PTAC veic arī attiecībā uz kredītiestādēm.

Patlaban PTAC veic nopietnu darbu attiecībā uz kredītu devēju maksātspējas izvērtēšanas uzlabošanu un pilnveidošanu, kā arī kredītu devēju reklāmas prakses mainīšanu. Arī šodien Saeimas 2.lasījumā atbalstītie grozījumi, kas būtiski uzlabos patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ir sagatavoti Ekonomikas ministrijai sadarbojoties ar PTAC kā nozares uzraugošo institūciju.

No pašreizējās likuma grozījumu redakcijas nav skaidrs, kādas tieši funkcijas ir paredzēts nodot FKTK,  tomēr PTAC vērš uzmanību, ka līdzšinējās labi funkcionējošās nebanku kredītdevēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas sadrumstalošana var negatīvi ietekmēt šī tirgus segmenta uzraudzību un radīt nopietnus finanšu riskus patērētājiem.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka izstrādātie grozījumi likumā pozitīvi ietekmēs patērētājus, kuri izmanto šos kreditēšanas pakalpojumus, kā arī sabiedrību kopumā, jo mazinās pārmērīgas un neapdomīgas aizņemšanās riskus. Sabiedrības interesēs ir sabalansēta kreditēšanas politika, nevis tikai uz kredītu devēju peļņas gūšanu orientēta politika.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt, ka kredīta procenti, t.sk. nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevarēs pārsniegt 100 % no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Šāds regulējums nodrošinās, ka patērētāji nenokļūst pārmērīgos parādos, nemitīgi tiem pieaugot.

Kredīta kopējo izmaksu ierobežojums 0,25 % apmērā no izsniegtā kredīta summas nodrošinās, ka patērētāji, kuri godīgi atmaksā kredītu noteiktajā termiņā, nepārmaksā par aizdoto sumu, sedzot to patērētāju kredītus, kas tos neatmaksā.  Savukārt ierobežotas peļņas apstākļos kredīta devēji būs motivēti stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama. 

Nokavējuma procentu ierobežojums 0,35 % dienā nodrošinās to, ka nokavējuma procenti nepieaug tik strauji, lai situācijā, kad patērētājs ir nokavējis maksājumu, spētu to tomēr samaksāt un nosegt savas saistības pret kredīta devēju.

Nosakot ierobežojumu kredīta līguma noslēgšanai laika posmā no 23:00 līdz 8:00 rītā, patērētājs, it sevišķi jaunieši un personas, kas sirgst no azartspēļu atkarības, tiks pasargāts no neapdomīgas rīcības. Praksē ir ne mazums gadījumu, kad kredīti tiek ņemti ballīšu turpināšanai vai azartspēlēm un vēlāk šādi mirkļa lēmumi tiek nožēloti. Apdomīga savu finanšu plānošana ir viens no būtiskākajiem mājsaimniecību finanšu veselības faktoriem. Labāk ir vairākkārt izsvērt kredīta nepieciešamību, nekā cīnīties ar parāda neatdošanas sekām.

Ierobežojums noteikt vekseli kā norēķina līdzekli kreditēšanas darījumos liegs kreditoriem apiet patērētāju kreditēšanas regulējumu, kā arī slepus kapitalizēt patērētāja parādus, kas savukārt nodrošinās caurskatāmu kredīta darījumu piedāvāšanu patērētājiem.

Detalizēti ar likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” var iepazīties Saeimas mājaslapā: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=109/Lp12. Lai augstākminētie grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl jāakceptē 3.lasījumā.