Patērētāju maksātspējas izvērtēšana

Veicot iekšējo procedūru par patērētāju spēju atmaksāt kredītu izvērtēšanu pārstrādāšanu atbilstoši grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), kas stājās spēkā no 2019.gada 1.janvāra, jāņem vērā sekojošais:

1. Patērētāja ienākumu noteikšana:

PTAL 8.panta (44) daļā noteikts “Kredīta devējs var balstīties uz informāciju, kas saņemta no patērētāja, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota”. Tas nozīmē, ka nedrīkst paļauties tikai uz kredīta pieteikumā minēto informāciju par ienākumiem – pat nelielas summas aizdevumiem.

PTAL 8.panta piektā daļa nosaka: “Ja kredīta summa ir vienāda ar 100 euro vai lielāka, kredīta devējs:

  1. pirms kredīta izsniegšanas pieprasa un saņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Minēto izziņu nepieprasa, ja patērētājs ir valsts amatpersona un informācija par viņa ienākumiem ir publiski pieejama;
  2. pirms kredīta izsniegšanas patērētājam, dokumentējot veiktos pasākumus, izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ņemot vērā šīs daļas 1.punktā minētos dokumentus (..)”.

Tas nozīmē, ka PTAL grozījumi nosaka nedaudz atšķirīgas prasības atkarībā no aizdevuma summas:

  • aizdevumiem līdz 100 EUR (neieskaitot);
  • aizdevumiem 100 EUR apmērā un vairāk.

Aizdevumiem līdz 100 EUR kredītu devējiem ir plašākas iespējas, kādā veidā iegūs dokumentāru pamatojumu par ienākumiem – tas var būt arī bankas konta pārskats u.tml.

Savukārt aizdevumiem 100 EUR un vairāk PTAL 8.panta piektā daļa tulkojama sekojoši – kredītu devējiem obligāti jāsaņem VID vai VSAA izziņa (vai līdzvērtīga citas valsts nodokļu administrācijas izziņa) par patērētāja ienākumiem un šajā izziņā redzamā informācija jāņem vērā, veicot izvērtējumu.

Tomēr izņēmuma gadījumā, ja objektīvu, saprotamu un pamatotu iemeslu dēļ patērētāja oficiālie ienākumi (vai daļa ienākumu) netiek atspoguļoti VID vai VSAA izziņās, tad šādos gadījumos, papildus pieprasot attiecīgos ienākumus apliecinošus dokumentus (piemēram, bankas konta pārskatu), tos var ņemt vērā izvērtējumā kā patērētāja ienākumus, ar nosacījumu, ka tiek izsvērta to saņemšanas iespēja arī turpmāk un samērojot tos ar aizdevuma termiņu – īstermiņa vai ilgtermiņa.

Gadījumi, kad VID vai VSAA izziņā nav atspoguļoti patērētāja visi vai daļa oficiālo ienākumu var būt sekojoši (bet ne tikai):

  • ienākumi, kuri netiek aplikti ar nodokļiem (stipendijas, atsevišķi regulāri pabalsti, speciālas piemaksas vai kompensācijas (piemēram, uzturdevu kompensācija Nacionālo bruņoto spēku karavīriem) u.tml.);
  • piešķirta pensija vai pabalsts;
  • ienākumi no darba valsts drošības sfērā, kurus neatspoguļo VID vai VSAA izziņās;
  • darba algas pieaugums, ja tas noticis nesen un VID vai VSAA izziņā vēl nav atspoguļota jaunā informācija, bet bankas kontā jau konstatējams vismaz viens palielinātas darba algas ieskaitījums pie tā paša darba devēja (pārliecinoties, ka tā nav vienreizēja piemaksa vai prēmija).

Bankas konta pārskatā redzamos citus papildu ieskaitījumus no darba devēja jāvērtē individuāli, ņemot vērā to regularitāti, sezonalitāti un citus ietekmējošus faktorus.

Dažādas citas situācijas:

  1. jūrniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuru darba līgums ir terminēts, vidējo mēneša ienākumu noteikšanai var papildus izmantot iesniegto bankas konta pārskatu par lielāku periodu (vismaz 12 mēneši), ņemot vērā arī mēnešus, kad ienākumi nav gūti;
  2. pašnodarbinātām personām, kurām ienākumi jādeklarē VID vienu reizi gadā, un kuriem brīdī, kad tiek iesniegts kredīta pieteikums, VID vai VSAA izziņā vēl nav atspoguļota informācija par ienākumiem, patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanā vidējos mēneša ienākumus nosaka no VID deklarācijā uzrādītajiem gada ienākumiem (atskaitot izdevumus), ar nosacījumu, ka tiek veikta pārbaude VID mājaslapā, ka patērētājs joprojām ir reģistrēts kā pašnodarbināta persona. Šaubu gadījumā un aktuālās informācijas noskaidrošanai papildus var izmantot arī iesniegto bankas konta pārskatu (ja iespējams, atskaitot saimnieciskās darbības izdevumus).

 

2. Patērētāja saistību noteikšana:

PTAL 8. panta (47) daļa nosaka: “Lai kredīta devēji atbilstoši šā likuma prasībām varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu gadījumos, kad tā iesniegtā informācija nav pietiekama un dokumentāri pamatota, kā arī galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, kredīta devējiem ir pienākums ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu apjomā, kas ir pietiekams izvērtējuma veikšanai”.

Tas nozīmē, ka pirms jebkādas aizdevuma summas izsniegšanas ir jāpārliecinās kādā no kredītinformācijas biroju datu bāzēm par patērētāja aktuālo saistību apjomu (it sevišķi ikmēneša saistībām), kā arī konstatētās saistības ir jāņem vērā izvērtējumā.

Tomēr, nosakot patērētāja ikmēneša saistības, kredītu devējiem jādara viss iespējamais, lai noskaidrotu pilnīgi visas patērētāja saistības. Šobrīd pastāv viens kredītu reģistrs un divi kredītinformācijas biroji, diemžēl pagaidām tajos redzamā informācija par patērētāju saistībām nav apvienota, pie tam, iespējams, vēl ne visi kredītu devēji noslēguši līgumus ar kredītinformācijas birojiem. Līdztekus pagaidām nepastāv vienota prakse par iesniedzamās aktuālās informācijas regularitāti. Tāpēc, nosakot un izvērtējot potenciālā aizņēmēja saistību apjomu, būtu jāņem vērā gan kredītinformācijas birojā redzamā informācija, gan aizņēmēja kredīta pieteikumā norādītā informācija par ikmēneša saistībām, kā arī gadījumos, ja iesniegts konta pārskats, tur redzamie regulārie kredīta maksājumi, proti, būtu jāņem vērā lielākā vērtība, ja vien netiek iegūts apstiprinājums, ka patērētājs veicis pēdējo maksājumu par aizdevumu.

Atzīmējams, ka patērētājam var būt saistības ar ikmēneša maksājumu pret kādu privātpersonu, kuras norādītas kredīta pieteikumā, un tās arī ir jāuzskata par patērētāja saistībām, lai gan tās netiks atspoguļotas kredītinformācijas biroja datos. Savukārt gadījumos, ja kredīta pieteikumā patērētājs norādījis mazāku summu ikmēneša saistībām nekā kredītu devējs konstatējis kredītinformācijas biroja datu bāzē, patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtējumā jāņem vērā tā informācija, kas redzama kredītinformācijas birojā, proti, saistību gadījumā vienmēr jāņem vērā lielākā vērtība, ja vien netiek iesniegts atbilstošs dokuments par konkrēto saistību dzēšanu.

 

3. Konta pārskata izmantošana:

Ja kredītu devējs ir saņēmis patērētāja iesniegto konta pārskatu, tad kredītu devējam ir tas jāvērtē ne tikai ienākumu aspektā. Konta pārskatā redzamo informāciju ir jāvērtē kopumā - gan lai gūtu pārliecību par patērētāja izdevumiem, gan lai papildus noskaidrotu informāciju par patērētāja saistībām, proti, vai konta pārskatā nav redzami kādi regulāri kredīta maksājumi, kurus patērētājs nav norādījis kredīta pieteikumā un kuri nav redzami kredītinformācijas biroja datu bāzē (ņemot vērā, ka šobrīd informācija tajos nav pilnīga). Līdztekus konta pārskatā var redzēt arī citu informāciju, kas būtiska lēmuma pieņemšanai, piemēram, maksājumus par azartspēlēm.

4. Patērētāja spējas atmaksāt kredītu dokumentēšana:

PTAL 8.panta piektās daļas 2.punkts nosaka kredītu devējam pienākumu dokumentēt veiktos pasākumus patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanā. Tas nozīmē, ka kredītu devējam ir jābūt vai nu elektroniskā vai citā formā veiktam izvērtējumam, uz kura pamata ir patērētājam piešķirts aizdevums.